Pašas fotografēts spoks

VesmaSk
VesmaSk 24. februāris 2014 11:58
1505

Notikums ir pavisam reāls, tāpat kā foto manā albumā. Attēls tapis ar kādreiz populāro „Smena” fotoaparātu uz melnbaltās fotofilmiņas. Bet nu visu pēc kārtas….

Tā bija saulaina un silta vasaras diena, jūnija beigas. Tolaik mēs ar manu tagadējo vīru vēl nebijām precējušies, vien nepilnu gadu draudzējāmies. Mums patika doties garās pastaigās, un todien bijām izvēlējušies apvienot patīkamo ar lietderīgo – izdomājām pastaigas laikā salasīt meža zemenes. Netālu no pilsētiņas, kurā tolaik dzīvojām, bija senāk izveidoti gari un ļoti plati meliorācijas grāvji, kuru nogāzītēs auga meža zemenītes. Bērniem tā bija paradīze. Grāvju pavisam bija divi – viens tuvāks, bet otrs tālāks. Bērni reti kad gāja uz tālāko grāvi, jo tur zāle bija garāka, grūtāk zemenes atrast, arī no čūskām vajadzēja uzmanīties. Tad nu toreiz izvēlējāmies tālāko grāvi, lai palasītu zemenītes un pie reizes izbaudītu romantisku pastaigu. Pamazām, lasot zemenes, virzījāmies tālāk, kamēr zemeņu bagātība izsīka un prātojām, ko darīt – iet tālāk pa grāvi un cerēt, ka atradīsim vēl kādu meža zemeņu pleķīti vai iet atpakaļ uz māju pusi. Nolēmām vēl mazliet paklaiņot un izpētīt mežmalu otrpus grāvim, - ja nu tur ir vēl kāda neatrasta zemenīšu plantācija. Pārbridām pāri grāvim un nonācām saulainā, mazliet krūmainā mežmalā. Saule rotaļājās koku lapās, pūta neliels vējiņš, vieta šķita omulīga. Zemenes neatradām, bet ieraudzījām mājas drupas, kas bija daļēji aizaugušas ar kokiem un krūmiem. Mūs uzveica ziņkārība un nolēmām drupas izpētīt, gribējām apskatīt tās no visām pusēm. Iepriekš par šādas mājas esamību pat nebijām zinājuši, kaut biju sava novada vēstures zinātāja un arī mans tētis savulaik bija daudz stāstījis par apkārtni. Apgājām apkārt ēkai un mēģinājām uzminēt, kas ar to ir noticis – nodegusi, sabumbota kara laikā vai vienkārši pamesta. Pēkšņi, pavisam negaidīti man palika auksti, uzmetās tāda kā zosāda un prātu pārņēma tikai viena doma – tikt ātrāk no turienes prom. Sirds leca kā negudra, un izrādās – dīvainas bailes bija pārņēmušas arī manu draugu. Jau ejot prom no drupām, pametu skatu atpakaļ un nobildēju ēku. Tā arī kārtīgi to neapskatījām…..

Bijām jau piemirsuši šo pastaigu, bet, attīstot bildes no fotofilmiņas, ieraudzījām jau zināmās drupas, un ne tikai……

Protams, var jau teikt, ka tā ir gaismas spēle, ka tikai sagadīšanās pēc tas izskatās pēc cilvēka stāva, bet, atceroties tās dīvaini baisās izjūtas un lielo vēlmi no turienes tikt projām, varbūt tiešām tas ir reāls spoks, kas nevēlējās, lai mēs pārāk ložņātu pa viņa māju?

20140224115829-30352.jpg

 

 

Blogu konkurss: Pārdabiskās parādības un spoki

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
madmozele 27. februāris 2014 20:43

Tur pat divi spoki,viens tup:)

VesmaSk 25. februāris 2014 13:51 saulstariņš

Tiešām, šo nebiju ievērojusi.

saulstariņš 25. februāris 2014 11:01

Baisi, bet skatoties bildē ievēroju vēl ko dīvainu - jums neliekas, ka ēkā otrajā stāvā, kur ir otrs logs (vai ievirzījums) ir redzama sievietes seja? Var jau būt, ka tā ir tikai dūmaka...

Kerstyna 24. februāris 2014 15:29

Īsts spoku stāsts..... (Y)

Rebeka 24. februāris 2014 13:59

Brrrr.. man lasot zosāda uzmetās :D