Pārgājiens

Autors: sauljuks, 2019. gada 13. maijs, 15:38:45
Pārgājiens

Ejam. Smiltīs raksti, kurus veidos ūdenszāles pamīšus ar maziem akmentiņiem un gliemežvākiem. Neatkārtojama formu horeogrāfija. Atceros, ka iepriekšējā dienā nodomāju, ka ūdens saviļņotā smilts, pēc tam, kad ūdens ir atkāpies, veidot tādus kā pirkstu nospiedumiem līdzīgus rakstus.
Vēl kaut kad sarunas gaitā par to, ka zivis elpo un kustas, atskan frāze, ka varbūt jūra viļņojas tapēc, ka zivis kustina astes?
Puika ir saskaitījis pārgājiena laikā sastaptos suņus. Tas man esot jāpieraksta. Pierakstu – 13 suņi un viens kaķis!

Nav tā, ka ejot bieži skatītos pulkstenī. Bet, kad nonākam Vitrupē un konstatējam, ka ir ap 12:00, nolemjam, ka ar to arī šai reizei pietiek. Izsaucam auto un nosēžamies turpat uz šaurās ietves ceļa malā…

Pārgājiens ir beidzies!

p.s. Mums bija jābūt četriem – diviem bērniem, diviem vecākiem. Tomēr ceļā devāmies trijatā. Meita pieņēma savu lēmumu, tapēc aizgājām trijatā – es, dēls un viņa tētis.
Ideja? Vienkārša – apiet kājām Latvijas teritorijai iespējamās robežās, piem., pa jūru nepeldēsim, tapēc iesim pa krasta līniju.
Šis ir pirmais posms. Vai sekos citi, nav zināms, bet tas netraucē pierakstīt šo. Neplānoti sanāca pārgājiens tieši uz māmiņdienu. Kas gan nav sliktākais veids kā šo dienu sagaidīt!
Sākām piektdien pēcpusdienā.

Tā dīvaini sanācis, bet es slikti atceros šo pārgājienu. Jūk kopā fakti, kas pēc kā notika. Uzrakstīšu šo un tad ļaušu, lai puika ar tēti papildina manu stāstījumu. Es gan speciāli nopirku kladīti, bet tā arī nepierakstīju pilnīgi neko visu pārgājiena laiku. Tagad mēģināju pēc atmiņas rekonstruēt kā nu mums gāja.

Māmiņdienas blogu konkurss