Pārdomas par Ziemassvētkiem

Autors: pece, 2010. gada 29. decembris, 11:16:06
Pārdomas par Ziemassvētkiem

Pirms ziemassvētkiem nesanāca laiks pārdomām, tad nu piesēdot pie kamīna ziemassvētku vakarā un laimīgā atslābumā, skatoties bērnu kņadā ap dāvanām, aizdomājos par to, ko tad īsti man pašai nozīmē šie svētki.

 

 

 

 

Jāatzīst, ka latviskās tradīcijas manī nav laidušas līdz galam savas saknes un ne viss man šķiet mans, tāpēc tādus īstus saulgriežus ar bluķu vilkšanu, auseklīšu veidošanu un citām izrīcībām par savām nesauktu, vismaz pagaidām.

 

 

Ar kristietību man ar tādas mazliet sarežģītas attiecības, pa lielam it kā ticu Dievam, bet par to Jēzu, es pat nezinu. Līdz ar to Kristus dzimšanas dienu laikam arī nesvinu.

 

 

Tad ar radās jautājums – kas tad man ir šie svētki? Pamazām pārcilājot savas izjūtas, sapratu, ka man tie ir svētki, kas iezīmē laiku, kad dienas atkal sāk kļūt garākas un eglītē sadegtās svecītes, izstarojot savu īpašo gaismu, šo laiku iezīmē. Savā ziņā varētu vairāk vilkt paralēles latviskajiem saulgriežiem, nekā kristietiskajam piesitienam.

 

 

Un tajā visā vēl lielāku apmulsumu ievieš dāvanas. Nenoliedzami ir forši saņemt dāvanas un ar dāvanām iepriecināt citus, bet par godu kam tās tiek pasniegtas?

 

 

Kristus bērniņam, kurš nācis pasaulē? Bet kāpēc mums visiem, nevis Kristus bērniņam? Saulītei, kura dienas pastiepj garākas? Gaismai?

 

 

Dāvanu jautājumā laikam gribētos pievienoties tai vecajai Eiropas daļai, kur dāvanas Svētais Nikolajs atnes jau novembra otrajā pusē un ziemassvētki tie vairs nav dāvanu dalīšanas svētki.

 

 

Ko jūs svinējāt? Kam par godu dāvanas dalījāt?