Pārdomas par Ziemassvētkiem

pece
pece 29. decembris 2010 11:16
1041

Pirms ziemassvētkiem nesanāca laiks pārdomām, tad nu piesēdot pie kamīna ziemassvētku vakarā un laimīgā atslābumā, skatoties bērnu kņadā ap dāvanām, aizdomājos par to, ko tad īsti man pašai nozīmē šie svētki.

 

 

 

 

Jāatzīst, ka latviskās tradīcijas manī nav laidušas līdz galam savas saknes un ne viss man šķiet mans, tāpēc tādus īstus saulgriežus ar bluķu vilkšanu, auseklīšu veidošanu un citām izrīcībām par savām nesauktu, vismaz pagaidām.

 

 

Ar kristietību man ar tādas mazliet sarežģītas attiecības, pa lielam it kā ticu Dievam, bet par to Jēzu, es pat nezinu. Līdz ar to Kristus dzimšanas dienu laikam arī nesvinu.

 

 

Tad ar radās jautājums – kas tad man ir šie svētki? Pamazām pārcilājot savas izjūtas, sapratu, ka man tie ir svētki, kas iezīmē laiku, kad dienas atkal sāk kļūt garākas un eglītē sadegtās svecītes, izstarojot savu īpašo gaismu, šo laiku iezīmē. Savā ziņā varētu vairāk vilkt paralēles latviskajiem saulgriežiem, nekā kristietiskajam piesitienam.

 

 

Un tajā visā vēl lielāku apmulsumu ievieš dāvanas. Nenoliedzami ir forši saņemt dāvanas un ar dāvanām iepriecināt citus, bet par godu kam tās tiek pasniegtas?

 

 

Kristus bērniņam, kurš nācis pasaulē? Bet kāpēc mums visiem, nevis Kristus bērniņam? Saulītei, kura dienas pastiepj garākas? Gaismai?

 

 

Dāvanu jautājumā laikam gribētos pievienoties tai vecajai Eiropas daļai, kur dāvanas Svētais Nikolajs atnes jau novembra otrajā pusē un ziemassvētki tie vairs nav dāvanu dalīšanas svētki.

 

 

Ko jūs svinējāt? Kam par godu dāvanas dalījāt?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
fabrikante 29. decembris 2010 21:23

Nu, jāsaka, ka man kā kristietei, Jēzus piedzimšanas moments Zs neaiziet...Es patiesībā iekšēji visus svētkus šķetināju šo jautājumu- ko man šie svētki nozīmē.Pagaidām atbildi neesmu sevī saklausījusi.Nejūtu ne Saulgriežu it kā atnesto garāko dienu (man tā sākas pēc jaunā gada), ne kaut kādas citas īpašās sajūtas.Pat īsti neuztveru šos svētkus kā ģimenes svētkus.Tad drīzāk tie varētu būt kādi citi personiski svētki mums visiem.Un tās dāvanas arī man šogad šķita- kādā sakarā?!

banderoso 29. decembris 2010 19:31

Bija jauks vakars, bet nenoķēru Z-svētku garu, saņēmu lielisku dāvanu, kura kalpos vel gadus 10 :) un man bija prieks ar dāvanām iepriecināt arī citus.

Ivetta 29. decembris 2010 19:12

Mājās pēc baznīcas apmeklējuma, arī tika ēstas svētku vakariņas un saliktas dāvaniņas zem eglītes:)

silva9 29. decembris 2010 19:08

Mums bija mierīga pasēdēšana pie galda ,dāvaņiņas pie eglītes. Vakariņas tradicionālas cepetis,šķovēti kāposti ,pīrāgi u.t.t.

Ivetta 29. decembris 2010 19:07

Ziemassvētku gaidīšanas dienā cepot pīrāgus, piparkūkas...nodomāju - uz baznīcu neiešu. Nogurums darīs savu... Bet tad izcepot visu, vēl iznāca laiks pasēdēt pie datora un... miers nebija...Kaut kas vilka aiziet uz svētku dievkalpojumu... Bet pa ceļam - ak vai! Kājas stiga un pusceļā uz baznīcu vēl apkritu... labi, ka vēl cilvēks viens gāja garām...savādāk nezinu cik ilgi būtu kārpījusies, jo atkal tāda vieta, kur ne pieturēties, nekā... Piecēlos ar palīdzīgu roku un gāju tālāk... Tad sāku domāt... iet riņķi vai pa ātrāko ceļu - pa taciņu. Savā galviņā izdomāju, sacerējos, ka būs taciņa iestaigāta, bet... ak tu skāde - kājas stiga un ļodzījās... dažas pēdas iepriekš bija iemītas, bet tās bija niecīgas, lai ērti pa to pastaigātu. Man pilnīgi asaras saskrēja acīs... Nodomāju - nu kāpēc tā?! Labu gribēdams, tev ceļā gadās grūtības...
Sasniedzot baznīcas durvis...koris sācis pirmo dziesmu dziedāt... Man ierāda apsēsties pirmajās rindās, jo tur vēl bija kāda brīva vieta. No mokošās pastaigas iekšēji trīcēju, asaras nenovaldīju... Lūdzos Dievam, lai nomierina mani un atveros dievkalpojumam, lai jūtos brīva... Un, kā parasti tas tā notiek, dievkalpojuma otrā pusē jutos jau atbrīvojusies no pārdzīvotā.
Atpakaļ gāju lielo riņķi, bet, vienalga jau trotuāri bija piesniguši un grūti bija paiet. ienāca pat domas, ka varētu tur uz vietas, uz trotuāra palikt... Bet pusceļā man piestāja paziņa ar mašīnu un tālāko ceļu man izlīdzēja aizvedot mani līdz mājām.
Visā tai notikumā vilku paralēles un secināju - dzīvē jau tāpat ir - lai kaut ko sasniegtu, ir jāiziet cauri grūtībām. Un kad jau būsi ko panācis, tad būs kāda roka, kas palīdzēs tev tālāk... Tāpat arī, ja paverās uz to no kristiešu puses, iet Dieva ceļu, tāpat ir grūti, jo tur var krist un klupt, bet ja no tā neatstājas, tad Dievs palīdzēs...
Piedodiet, ja par garu iekomentēju. Parasti jau netīk daudziem garos penterus lasīt, bet...gribējās padalīties savā pieredzē, pārdomās, kā atnāca līdz manīm Ziemassvētku vakars. Ceru, tas arī kādu no jums uzrunās...
Kāpēc dāvanas? Bet Jēzum piedzimstot arī tika nestas dāvanas. Domāju, ka te var vilkt paralēles ar šo notikumu. Tā bija dāvana cilvēkiem un tā cilvēki sāka arī viens otru apdāvināt. Tāpat arī mūsu katru dzimšanas dienās dāvanas tiek pasniegtas. Ziemassvētkos tad nu notiek visā pasaulē apdāvināšana...

jana 29. decembris 2010 19:01

Mums arī bija tikai vakariņas, bez visām citām padarīšanām. Arī dāvanu nebija.

smukaa 29. decembris 2010 18:38

Ja godiigi,mees neko nesvineejaam..bija nedaudz sviniigaakas vakarinjas,bet taa..daavanu arii nebija..
Man liidziigas sajuutas kaa makvins..

mazaa raganina 29. decembris 2010 16:53

Zini,es arī šogad biju apmulsusi...Varu piekrist Tevis rakstītajam,jo šogad man šie svētki pagāja garām,mana sirds palika aizvērta...Par tām dāvanām...gribētu dzirdēt kāda gudra cilvēka viedokli kāpēc tā vēsturiski izveidojies.Šķiet,ka tam saistība ar Svēto Niklāvu,kaut kas dziļi atmiņā ir saglabājies,ka viņš dalīja dāvanas,bet sīkāk vairs neatceros.
Nenoliegšu,man tuvas pagāniskās latviešu tradīcijas,tikai ne šajos Z-sv...Man pat doma par Kristus bērniņa dzimšanu šogad bija sveša,pie eglītes nevienu dziesmu nenodziedājām.Varbūt vaina ir manī...?
Ļoti gribu aizbraukt pareizticīgo svētkos uz baznīcu,ļoti,ļoti...