Ar nožēlu jāatzīst, ka mūsu ģimenē nav tādas stabilas, gadu desmitiem koptas saulgriežu svinēšanas tradīcijas. Tāpat neesam nekādi dancotāji un dziedātāji,  vismaz ne mazās kompānijās. Šogad kaut kā īpaši negribējās tā vienkārši uzgrillēt un apēst gaļu.

Nolēmu, ka kaut kas jāmaina – domāts darīts. Noskatīju saulgriežu pasākumu Daugavas muzejā 21.jūnijā. Laiks -slapjš, auksts un lietains, vakarā skaidrojās. Pēc darba it nekur negribējās doties, bet mazākais dīdās riņķī, esot jādodas. Kāpjam iekš auto un dodamies. Biju sacerējusies uz ko maģisku un vērienīgu, te ugunskurs, mazs, mazs korītis.

 Nolēmu, ka esmu pelnījusi vismaz līdzi padziedāt. Sagaidījām saulrietu, Daugavā palaidām ziedu plostu ar svecēm. Bērni izšūpojās. Mazu svētku sajūtu noķēru. Būtu bijis labi, ja ne tik auksti.

Nākamajā dienā darbā bija Jāņu ielīgošanas pasākums. Neko no šī pasākuma negaidīju, parasti tas ir pārmēru formāls – ķeksītis ievilkām, visi prom. Šogad pasākumu vadīja folkloristi Iveta un Vidvuds Medeņi.

Tik jauks pasākums! I dziesmas dziedājām, i dancojām!

Lietus mūs saliedēja, pērkons bungas rībināja, visbeidzot saulīte visus izžāvēja.

Tik forši svētku sajūtu izdevās noķert!

Paši aizbraucām Līgot pie draugiem – bez steigas, baudot laiku un foršas sarunas, foršā kompānijā.

Bonusā peldes ezerā.

Un gulbja barošana.

Sapratu, ka nākamgad gribu ko vairāk arī savā kompānijā, tikai jāsāk laicīgāk iemācīties gudrības. Pagaidām apņēmības pilna, ceru, ka tā nepazudīs līdz nākamajai vasarai.

Konkurss: Brienam papardēs!