Novembra uznāciens

VesmaSk
VesmaSk 8. novembris 2014 17:42
1540

Nu ko lai iesāk ar to novembri? Vasara pagājusi, ziema vēl nav pienākusi, laiks tāds – nekāds. Mākoņiem klātajās un mikli drēgnajās dienās tā vien velk ieritināties siltā gultā, blakus nolikt tasi gardas tējas un iegrimt kādā aizrautīgā grāmatā.

Mans oktobrī/novembrī izlasīto grāmatu tops:

20141108172132-25259.jpg

Ellas Mārčas Čeisasgrāmata „Karalienes nerrs”

http://www.kontinents.lv/gramata/369/karalienes-nerrs

– aizraujošs romāns, kura darbība risinās 17,gadsimta sākumā Anglijā Stjuartu galmā. Romāna galvenais varonis ir viens no karalienes Anrietas Marijas dīvaiņu kolekcijas punduriem -  Džefrijs, kurš ir spiests kļūt par divu kungu kalpu un izspiegot karalieni. Grāmata domāta tiem, kuriem patīk vēsturiskie romāni ar piedzīvojumu, intrigu un noslēpumu piedevu. Lasās viegli, ir interesanta.

ElifasŠafakas grāmata „Četrdesmit vārtu uz mīlestību”.

20141108172200-88672.jpg

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/76411-cetrdesmit_vartu_uz_milestibu.html

Grāmata laba, ne gluži no man ierastās literatūras plauktiņa, bet izlasīju ar aizrautību. Patīk Paulu Koelju? Patiks arī šī. Grāmatā paralēli dzīvojas un savijas divi stāsti – mūsdienas  un 12.gadsimta Turcija. No šīs grāmatas katrs varēs paņemt sev kādu atziņu, kādu stāstu vai vēstījumu, tādēļ ir vērts izlasīt.

 Un tagad mans novembra favorīts – Patrika Rotfusa grāmata „Vēja vārds”.

20141108172215-24882.jpg

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/74122-veja_vards.html

Ggrāmata nosaukta par 21.gadsimta labāko fantāzijas sāgu. Ko lai saka, šīs grāmatas dēļ esmu mainījusi savu lasīšanas „orientāciju”. Nekad neesmu bijusi fantāzijas žanra grāmatu cienītāja (labi, labi, Harijs Poters un Troņu spēles neskaitās, ja?), bet šī grāmata mani burtiski ierāva sevī. Savai aizstāvībai pateikšu – par spīti žanram, grāmatā ir ļoti laba un tēlaina valoda, sižets interesants un neparasts, notikumi aizraujoši. Vēl nepabeigusi grāmatu lasīt, jau pieteicos bibliotēkā grāmatas turpinājumam „Vieda vīra bailes”, nespēju vien sagaidīt, kad tikšu klāt.

Tālāk ne par grāmatām, bet par garšas kārpiņām.

Kamēr es strādāju, manas kolēģītes izmanto savus neizņemtos atvaļinājumu „galus” un ceļo. Mums jau ir pierasts, ka katru reizi no tālām zemēm tiek atvests kāds mazumiņš eksotikas arī mums, mājāspalicējiem. Nesen kopā ar kolēģes stāstu par Vjetnamu, nobaudījām arī kaltētus mazus krabīšus un „vāverkafiju” (kafijas pupiņas vispirms pabijušas vāveres puncī un tikai pēc tam no tām iegūta kafija). Lūk krabīši -

 20141108172304-43057.jpg

Otra kolēģīte tikko atgriezās pēc „Drakulas ceļojuma” jeb Rumānijas brauciena un atveda nogaršošanai fantastisku sieru, kas iepildīts cibiņā no egļu mizas un ieguvis egļu sveķu garšas un smaržas niansi. Šis kārums gan izpelnījās no degustētājiem divas pretējas reakcijas – vai nu ļoti patika, vai tomēr negaršoja. Es pievienojos pirmajiem un biju sajūsmā - siers bija samērā mīksts un nedaudz drupans, atgādināja brinzu, pasāļš un ar interesantu egļu sveķu piegaršu - maliņās izteiktāku, vidū maigāku.

20141108172359-73493.jpg

Un kā jums novembris iesācies?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 14. novembris 2014 10:51

un adīšanas process,kurā jādarbojas ar pirkstu galiem,kairina nervu galus,kas principā veicina domāšanas procesu.

hiperkeri 14. novembris 2014 10:50

priekš manis adīšana ir gandarījums par īslaicīgi sasniegtiem mērķiem,jo ikdienā mana darba augļi atklāsies tikai ilgtermiņā,un tāpēc šis hobijs balansē manu ikdienu.

Moda74 11. novembris 2014 18:33

Tieshi vakar nodomaaju,ka vareetu kaut ko uzadiit. Neesmu liela adiitaaja,bet kaut ko sameistarotu.Jaaizdomaa tikai ,kas tas vareetu buut. Jo reizeem taa apniik seedeet pie datora. (hi)

Nikte 10. novembris 2014 21:04 Kerstyna

Es to saucu par meditāciju ;)

Kerstyna 10. novembris 2014 14:55

Atbildēšu VēsmaiSk.
Nu man adīšana ir tāds meditācijas veids, kad es adu, tad es domāju par visu ko. Esmu no tiem , kas vienkārši nevar tā sēdēt un skatīties TV, nejūtos komfortabli, ja neko neknibinu. Parasti man stāv vairāki adījumi un vismaz viens lielgabarīta tamborējums - kāda gultas sega. Neaktuālos adījumus izārdu, pāradu utt. Kāds rosās pa virtuvi vairāk, kāds vairāk lasa, kāds vairāk ada, tamborē šuj un dara vēl 100 lietas, ko var darīt savam priekam . Galvenais ir - lai patīk un izdodas :)

VesmaSk 10. novembris 2014 12:50 hiperkeri

Respect tavai adīšanai, šo nespēju saprast - nu kas tajā pagalam piņķerīgajā nodarbē var būt pievilcīgs?:D Bet katram savs. Man katru dienu 2 stundas nobraucas vilcienā lasot, tādēļ grāmatu apjoms mēnesī ir ražīgs.:D Ja lasīšanas vietā adītu, man bail pat iedomāties tos adīto izstrādājumu apjomus, kas varētu tikt noadīti.

hiperkeri 8. novembris 2014 22:07

Pielūgsme par lielo grāmatu daudzumu! Es esmu sākusi adīt!! viena šalle noadīta,otrā būs riktīgi rakstaina-lai var pasvīst:D

Nikte 8. novembris 2014 18:37

Man novembris iesākās ar cepures adīšanu (un neskaitāmu reižu ārdīšanu.. ), kolrābju + ābolu salātiem un upeņu balzāmu ārstniecības nolūkos :P

Kerstyna 8. novembris 2014 18:01

Iedvesmojoši... :)
Novembris ir iesācies slapji, profilaktizējos ar karsto upeņu vai jāņogu dzērienu :)