No kurienes mēs nākam? Uz kurieni mēs ejam?
No kurienes mēs nākam? Uz kurieni mēs ejam? Šie divi jautājumi ir Dena Brauna grāmatas “Sākums” pamatā.
Akla ticība reliģijai vai zinātniski fakti par dzīvības sākumu un evolūcijas gaitu. Pasaule vēl aizvien ir sadalīta divās daļās – vieni tic, ka pasauli ir radījis dievs, bet citi meklē pierādījumus dzīvības sākumam zinātniskā veidā.
Edmonds Kiršs ir miljardieris un futūrists. Viņš netic dievam. Viņa dzīves plāns ir reliģijas būtības atmaskošana, atklājot visai pasaulei pierādījumus tam, ka dažādās reliģijas ir tikai pasaka, kuras vārdā gadsimtu laikā cilvēki ir karojuši, cietuši un pakļāvušies. Šodien neviens vairs netic mitoloģiskām senajām dievībām, taču vēl aizvien pasauli dala dažādas reliģiskās kopienas. Ir pienācis spert soli uz priekšu.
Bilbao, Spānija. Ultramodernajā Gugenheima muzejā Edmonds Kiršs ir sapulcinājis īpašus viesus, lai nāktu klajā ar satriecošiem jaunumiem – pierādījumiem, kas spēs sagraut reliģijas pamatus, lai visi pasaules iedzīvotāji beidzot būtu vienoti – vienoti ticībā zinātnei, nevis mītiskam un neredzamam dievam. Pasākuma viesu vidū ir daudzas slavenības, pasaules elites pārstāvji un arī Edmonda Kirša draugs – Hārvarda Universitātes profesors Roberts Lengdons. Taču rūpīgi izplānoto un iespaidīgi organizēto pasākumu izjauc slepkavība.
Profesors Lengdons ir spiests bēgt no Bilbao kopā ar Ambru Vidalu, eleganto muzeja direktori un Spānijas kroņprinča līgavu, kura kopā ar Kiršu veidojusi šo provokatīvo pasākumu. Viņiem ir viens uzdevums – atrast Edmonda Kirša slepenā servera vietu, lai palaistu šokējošā atklājuma prezentāciju tīmeklī. Profesoram Lengdonam un Ambrai Vidālai palīdz Edmonda Kirša radītais jaunās paaudzes mākslīgais intelekts.
Kam var uzticēties? Reliģija ir caurvijusi pasauli. Ietekmīgi cilvēki nevar pieļaut, lai reliģijas pamati tiktu iznīcināti, jo tas radīs vispasaules haosu. Aizdomās tiek turēts gan bīskaps Valdespino, gan Spānijas princis Huljans. Valsts varas iestāžu pārstāvjiem arī nevar uzticēties, jo viņi pilda augstākās varas pavēles.
Dena Brauna aizraujošo romānu caurvij kodi un simboli. Šo grāmatu ir grūti nolikt malā, jo nemitīgi tiek uzturēta spriedze un lasītāja interese – kas notiks tālāk, vai stāsta galvenajiem varoņiem izdosies īstenot savu ieceri, vai pasaulei tiks atklāta patiesība?
Grāmatas stāstā vilinoši aprakstītas vietas, kuras noteikti gribētos kādreiz apskatīt arī dzīvē. Lasot šo grāmatu, uzzināju vairākas interesantas lietas gan par tūrisma apskates vietām, gan par slepeniem un ne tik slepeniem simboliem mūsu ikdienā, gan par modernajām tehnoloģijām. Visumā valda haoss vai tomēr kārtība? Kas ir radījis fizikas likumus? Ja vēlies uzzināt vairāk, ja tevi nodarbina jautājumi par dzīvības sākumu, ja vienkārši vēlies izlasīt kaut ko aizraujošu – Dena Brauna grāmata “Sākums” tev noteikti patiks.
Kad izlasīju Dena Brauna grāmatu “Sākums”, nolēmu, ka publikācijas papildināšanai vēlos nobildēt grāmatu uz baznīcas fona. Un saskāros ar baznīcas pārstāves sašutumu, neapmierinātību un niknu attieksmi. Spriežot pēc vecās kundzītes vārdiem, bildēt dievnamu un kaut kādas grāmatas uz tā fona nedrīkst. Tas nu gan man bija jaunatklājums. Pajautāja, vai grāmatu esmu iegādājusies baznīcā. Kad atbildēju, ka tā nav baznīcas grāmata (noklusēju, ka tā ir tieši pretēja – reliģiju atmaskojoša), man tika palūgts ātri doties prom. Reliģisks fanātisms, kas tikai apliecināja manu pārliecību par baznīcas institūcijas absurdumu un iesūnojušo pasaules kārtības uztveri.
Tieši vakar par to domāju, ka SK raganiņām vajadzētu atkal kaut kur sanākt kopā
Kad būs nākamais Raganu nakts saiets?
Tu tāds Neticīgais Toms
Neticu tādiem rituāliem
Par dvēselēm filozofiski, ja dvēsele atdzimst kaut kamā citā, tad kas notiek brīdī, kad kādā rituālā to dvēseli izsauc ciemos?
Nedomāju, ka dvēsele ir kaut kas nodalāms no enerģijas
Un Zeme nav noslēgta sistēma - enerģija izplatās pa visu Visumu, tāpēc par saspiestību nevajadzētu sūdzēties "dvēselēm" 
Šajā ziņā šķiet, ka Daudzdievība, kā latviešiem, ar Dieviņu, Laimu, Māru, varētu būt tuvār radītājam, vismaz abi dzimumi sadarbojušies
Par pēcnāves periodu - kur tajā enerģijas kopumā paliek dvēsele? Un ja visas dvēseles pa pasauli rosās joprojām, tad te ir mega pārapdzīvotība
Tā ir vieglāk - kaut kam ticēt, paļauties uz kādu citu
Ja (JA) es domātu par radītāju, tad nu man tomēr vairāk ticētos, ka pasauli ir radījusi sieviškārtas būtne 

Man jau saknē nepatīk, ka reliģijā dievs ir VIŅŠ.
Par dzīvi pēc nāves - mēs esam enerģijas kopums, pēc nāves mūsu enerģija transformējas citā veidolā, nekas nekur nepazūd
Bet kā zināms, rāmji reizēm ļoti palīdz nenomaldīties un dzīvot vieglāk. Savā ziņā esot ticībā, nejūties viens, zini, ka VIŅŠ tev palīdzēs un pasargās, tā teikt ir uz ko paļauties. Atbild uz jautājumu, kas notiek pēc nāves. Un arī tas nav mazsvarīgi galu galā.
Noteikti iegaadaasos!
Tieši tā - reliģijas pamatideja ir ierobežot, salikt un noturēt rāmjos, izskaust jau saknē citādāk domājošos.

Man nesen arī bija visai interesanta diskusija ar vienu ļoti reliģiozu cilvēku par tēmu dzimumattiecības starp brāli un māsu. Skaidra lieta, ka baznīca ko tādu nosoda. BET - kā tad paliek ar cilvēces izcelšanās vēsturi? Sākumā tak bija tikai Ādams un Ieva, pēc tam bērni pārojās savā starpā - tātad brāļi un māsas, brālēni un māsīcas čiki briki darīja, lai vairotos cilvēce
Un dažādās rases...kāds piedega saulītē, ka palika brūns? Vai arī baltie bērni dzima, ja taisīja pa dienu, bet naktī ieņemtie bērni dzima melni
Pēc vienas diskusijas par dzīvi un ne tikai, radās tāda interesanta filozofiska ideja, ka reliģija savā ziņā ir politika. Tāda pati ierobežojoša, rāmos ieliekoša, represīva politika, kā jebkura cita piem. komunisms.