Nieciņi manās mājās

Linduchy
Linduchy 9. oktobris 2016 01:51
1530

Kādu laiku atpakaļ hiperkeri rakstīja par dažādiem nieciņiem. Tad nu lūk, man ir brīvs piektdienas vakars, tāpēc nolēmu, ka jāpadalās ar dažiem nieciņiem, kurus varu publiski atrādīt, :D un pastāstīt stāstu, kā nu katrs no tiem ir ienācis manā dzīvē. :)

Šogad  man bija lielā pārvākšanās, tāpēc, pakojot mantas, 10x kārtīgi apdomāju, kādas mantas ir paturamas manā dzīvē, bet kuras ir jālaiž prom. Uhz, un aizlaidu prom tiešām daudz. Vispār nespēju beigt brīnīties, nu kā var tāāā apaugt ar mantām? Lai nu kā, pārvākšanās vai remonti ir laba štelle - tā ir iespēja atbrīvoties no visa liekā. :)

Hronoloģiskā secībā>>>

20161007212151-79647.jpg

Iepazīstieties, tas ir Uldītis! :D Dzīvo manās mājās, ceļo kopā ar mani uz katru jauno mājvietu - kopš vidusskolas laikiem. Skolas laikā regulāri apmeklēja visas stundas un apguva mācību vielu, bet starpbrīžos bija liecinieks visām nebēdnībām, kādas vien mums ienāca prātā darīt. :D Uldītis nonāca pie manis...hmmm, vienkārši tāpēc, ka nenormāli uzrunāja šis dīvainis. Es vairs neatceros, kā sauca viņa lillā dubultnieku...varbūt Nymph atsvaidzinās manu atmiņu. Bet nu jā, kā jau draudzenēm pienākas - tika iegādātas gandrīz vienādas mantiņas. Varētu likties smieklīgi, ka vidusskolas vecumā par kulta lietu kļūst mīkstā rotaļlieta, bet nu es vispār esmu dīvaina ... un klasesbiedri man arī bija super-duper-dīvaiņi - mani foršie (nu labi, ne visi, bija arī izņēmumi - neforšie klasesbiedri :D ). 

20161007211656-60706.jpg

Ziemassvētku vakars, ciemojāmies ar manu tagadējo vīru pie maniem vecākiem. Laiks atvērt dāvanas. Vīrs pasniedz man glīti iepakotu dāvanu kasti. Atsienu lenti, noceļu vāku, bet tur - bāc, SVECES! Daudz sveču! Ok, skaisti apgleznotas sveces, visādas smaržlietiņas klāt, bet nu SVECES!!! Centos smaidīt, bet iekšā TĀDA vilšanās. Mamma mudināja, lai paskatos rūpīgāk kastē, ja nu tur vēl kaut kas ir. Ok, rokos, rokos pa ķērpjiem...un JĀ, IR!!! :D Samta maisiņš un tajā šī kaklarota. Nu tad, protams, vīrs dabūja mega daudz sabučājienus no manis. :D

20161007212136-98813.jpg

Šī roze man mūžīgi mūžos atgādinās 4 trakas dienas Parīzē. Tiešām trakas. Jo tagad atskatos un domāju, kur man bija prāts? Viss varēja beigties ne tik labi. Bet nu, man bija piedzīvojums, kuru NEKAD neaizmirsīšu. Pēdējā vakarā pirms prombraukšanas mans mākslinieks pasniedza man šo rozi. Vispār nebeidzu brīnīties, cik ātri viņš spēja uztaisīt šādus darbiņus. :) 

20161007212932-83746.jpg

"Make Love Not Money" - šī krājkase tika pasniegta dāvanā. Jāsaka godīgi, ka centos ievērot uzrakstīto. Bez naudas pelnīšānas nu nekādi, bet par mīlestību neaizmirstu. :D Cūciņi ir kļuvuši smagi, jo kalpo kā atbrīvotājs no monētām makā. :D Un, jā, der ielāgot vienu svarīgu noteikumu - kad krājiet naudu, nenoskaņojiet sevi, ka tie ir uzkrājumi "nebaltām dienām". Nauda ir jākrāj kaut kam gaišam, foršam un iedvesmojošam - piemēram, sapņu ceļojumam, super-auto iegādei, extra dārgām kurpēm, bērnu izglītībai, galu galā. :D

20161007213502-10239.jpg

Ir pagājis gads kopš mana melnā pantera devās uz citiem medību laukiem. :( Tas bija šausmīgs trieciens man, ļoti pārdzīvoju to. Šogad Lieldienās vīrs nolēma, ka svētku olas jāpapildina ar Kinder olām. :D Un manā oliņā bija šī melnā pantera. Es apraudājos. Tik ļoti skumu pēc savas mazās mīlules. Tagad mantiņa ieņem svarīgu vietu uz mana darbagalda. Maziņš nieciņš, bet tas man tiešām daudz nozīmē. :)

20161007214003-48763.jpg

Vīram ļoti iepatikās šī glezniņa tirgū. Un viņš nolēma man to uzdāvināt. Saulīte un mēnestiņš. Galīgi un absolūti neiederas interjerā, bet es nepretojos, lai jau ir. Vīrs dāvināja no sirds. Un gadu laikā esmu sapratusi vienu lietu - ir jāpriecājas par dāvanām, lai arī kādas tās būtu. Un prieks ir jāizrāda savam vīrietim, jāpasaka "paldies". Vīriešiem tas ir svarīgi. Tas viņus stimulē dāvināt vēl un vēl. Bet, ja burkšķēsi "Nu kur es to likšu? Nu kāpēc tev bija jātērē nauda?" - vīrietim ieslēgsies režīms, kurā dāvanu dāvināšana ir paredzēta TIKAI svētku reizēs. Spēj novērtēt to, ko tev pasniedz! ;)

Paldies, hiper, par iedvesmu saņemties un aprakstīt dažus no nieciņiem, kas it nemaz nav nieciņi, manā dzīvē. :)

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 12. oktobris 2016 21:13

Vai,cik lielisks raksts! Paldies par iedvesmu! Jāsāk domāt,par ko tālāk rakstīt:)
pašlaik esmu ārpus laika un telpas robežām,ja sanāks laiks,tad svētdien kaut ko foršu uzblogošu:)

Kerstyna 9. oktobris 2016 15:21

Man patīk glezna, tajā ir kaut kas fascinējošs. Un, ja šīs lietas ir palikušas ar Tevi pēc pārcelšanās - tad tās ir tavējās pa īstam. Es zinu no pieredzes :)

LosOjosVerdes 9. oktobris 2016 00:11

Uldītis is the best:)))))

Parisa 8. oktobris 2016 22:58

Man glezna patīk(Y)

Linduchy 8. oktobris 2016 16:54 VIT@

Nu re, tad tev jātaisa blogs par savām pavārgrāmatām :) (Y)

-Scarlett- 8. oktobris 2016 12:48

Lai cik rūpīgi nepārcilātu atmiņas un neizstaigātu māju krustu šķērsu, tomēr nevienu lietu netaradu... jo tā bija un ir mana apņemšanās, nekrāt ķinķēziņus... pat bižutērija, kas reiz tika sadāvināta (jap sadāvināta), tika atdota un citi loriņi pazuda tur kaut kur lielā, pelēkā konteinerā. Man ir dažas pavārgrāmatas un pārmantotas ģimenes lietas, kuras ar mani ceļo apkārt, viss pārējais ir mainīgs.