Nedēļas nogalē notiks "Mežotnes pilskalna svētki 2013"

pece
pece 17. maijs 2013 00:00
530

Sestdien, 18.maijā, Rundāles pagastā jau septīto reizi notiks Mežotnes pilskalna svētki, kurus rīko Zemgaļu kultūras biedrība "Upmale" sadarbībā ar Rundāles novada domi.


Projekta "Mežotnes pilskalna svētki" vadītāja Elīna Kūla-Braže, ka svētku tēmu caurvij vēstures un mūsdienu simboli - baltais likteņzirgs, zemgaļu šķēpi un ugunszīmes. Svētki sasaista zemgaļu senatni ar mūsdienīgām sadzīves vēstures rekonstrukcijām, kurās ir iespēja iesaistīties arī svētku apmeklētājiem.

Svētkus ar Dieva dziesmām Vīnakalnā ieskandinās folkloras kopas "Laiva", "Laukam pāri" un "Svitene". Skanēs dainas, kurās atainoti seno baltu priekšstati par zirga saistību ar Sauli un dievībām. Svētku atklāšanā senpilsētas apmetnē pēc senas zemgaļu tradīcijas Baltais likteņzirgs ies pār sakrustotiem šķēpiem, tādējādi vēstījot par nākotni.

Mežotnes baznīcā varēs aplūkot Alitas vēstures muzeja (Lietuva) baltu pilskalnu maketu un vēsturnieka Normunda Jēruma zemgaļu pilskalnu fotoattēlu kolekcijas izstādi. Izstādes atklāšanā par baltu pilskalniem dabā stāstīs paši izstādes veidotāji - Alitas vēstures muzeja speciālisti un vēsturnieks, Tērvetes Zemgaļu muzeja vadītājs Normunds Jērums.

Svētku centrālās norises paredzētas Mežotnes pilskalna virsotnē, kur vēstures biedrību pārstāvji demonstrēs viduslaiku dzīvesveidu un amatniecības paņēmienus. Par zemgaļiem raksturīgo šķēpu pielietošanu kaujās stāstīs vēsturnieks Artūrs Tomsons. Stāstījumu papildinās vēstures rekonstrukciju biedrību "Kāvi" un "Kovarnis" (Lietuva) demonstrējumi.

Seno amatu prasmju darbnīcās būs iespēja mācīties audeņu aušanu, adatas pinumu, kokgriešanu, alvas liešanu dolomīta formās un bronzas kausēšanu ugunskurā. Viesi - Alitas vēstures muzeja speciālisti - demonstrēs ādas apavu darināšanu, jostu pīšanu un bruņu kalšanu. Māla mākslas darbnīcā kopā ar Rundāles novada keramiķi Lauru Ikerti tiks veidoti 12.-13.gs. raksturīgie grafiskie zīmējumi uz māla apmetuma.

Pilskalnā koncertēs folkloras kopa "Vilkači". Viņu programma "Karavīru ceļs" ir kā vēstījums par karavīra būtību un garīgo spēku, kas ļauj izturēt skarbās kara gaitas.

Svētku noslēgumā saulrietā kā mūsdienu turpinājums vēsturiskajiem zemgaļu saules un uguns kultiem Lielupes līcī tiks iedegtas Uguns zīmes - pēc Kaspara Beitiņa iniciatīvas mākslinieku plenērā veidotie vides rotājumi.

Svētku atmosfēru varēs baudīt arī otrā Lielupes krastā pie Mežotnes pils.

Svētkos piedalīsies vēstures biedrību, cīņu klubu un folkloras kopu pārstāvji - Alitas vēstures muzejs (Lietuva), "Baltava", "Trokšņu iela", "Senās vides darbnīca", "Senzeme", "Upmale", "Baltic Snake" "Heiligenberg", "Excalibur", "Kāvi", "Kovarnis" (Lietuva), "Rodenpoys", "Tērvetes zemgaļi", "Ugunszīme", "Dārdi", "Laukam pāri", "Laiva", "Milzkalnieki", "Svitene", "Vilkači", Baltu klubs, Baltu saime "Saules ceļš" un Sporta klubs "Lielupe".

 

www.leta.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies