Grāmatu un kafijas rīti dārzā turpinās, un man ir milzīgs prieks par to. Šonedēļ ‘'izrāvu cauri’’ tikai divas grāmatas. Jāsaka, ka šīsnedēļas lasāmviela man kaut kā visu laiku lika aizdomāties, manas domas kaut kur aizklīda, tāpēc nācās pārlasīt lapaspusi pēc lapaspuses.

Paulu Koleju ‘’Nelabais un senjorita Prima’'

"Tikai tagad viņa saprata, ka ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis negaidīti sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jauniem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem."

Šis ir stāsts par zaudējumu un ciešanām, par labā un ļaunā cīņu katrā no mums, par dvēseles sāpi un atriebības kāri, par sapņiem un ilgām, par bailēm un gļēvulību.

Stāsts par to, kā ciematā ierodas svešinieks ar 11 zelta stieņiem ar vienu vienīgu uzdevumu - pārbaudīt, vai pasaulē vēl pastāv labi cilvēki. Ciemata iedzīvotājiem tiek piedāvāts veikt noziegumu apmaiņā pret zeltu, kas spētu atdzīvināt panīkušo ciematiņu un paglābt no lēnas izzušanas.

Šī grāmata, iespējams, nav šedevrs, kuru būtu ieteicams izlasīt visiem un katram, bet stāsta pamatā atkal jau Koelju ieliek dziļu domu, tāpēc man bija interesanti lasīt. Tieši šīs grāmatas saturs lika manām domām klejot riņķī un apkārt, jo likteņa ironija, sakritība vai kā nu kurš to nosauktu, bet arī man dotajā brīdī ir it kā kārdinoši piedāvājumi, kas varētu mainīt dzīvi kardināli, bet kaut kur iekšienē tas velniņš sēž un īd: ‘' Nu kā nu tas būs, ka tu tagad ņemsi un visu tik kardināli mainīsi. Vai tad tev nav labi arī tāpat? A, ja nu neizdodas, a ja nu tu vērtē sevi pārāk augstu…nē, labāk sēdi un nedīdies…’’.

Kopumā, protams, grāmata nav slikta, bet vēlreiz un vēlreiz laikam es nepārlasītu gan, jo stāsta nobeigums ir zināms, tāpēc vēlreiz lasīt nebūtu interesanti :)

Kadzuo Išiguro ‘’Dienas atlikusī daļa’'

‘’…ko gan varam iegūt no mūžīgās raudzīšanās pagātnē, sevis vainošanas par to, ka dzīve nav iznākusi tāda, kā mēs vēlētos? Skarbā realitāte ir tāda, ka tādiem kā jūs un es nav citas izvēles, kā vien beigu beigās ielikt savu likteni rokās tiem džentelmeņiem, kuri stāv pie šīs pasaules vēstures rata un izmanto mūsu pakalpojumus. Kāda jēga tik daudz raizēties par to, ko varēja vai nevarēja izdarīt, lai ietekmētu savas dzīves gaitu? Ir gana ar to, ka mēs - jūs un es - vismaz esam mēģinājuši dot savu nelielo ieguldījumu, kas uzskatāms par patiesu un vērtīgu. Un, ja daži no mums ir gatavi ziedot dzīvi tam, lai ļautos sapņiem, tas pats par sevi ir lepnuma un gandarījuma iemesls, - lai kāds būtu rezultāts.’'

Romānā Kadzuo Išiguro uzbur dzīvi starpkara laikā lielā angļu namā - mājā, kurā skaidri atbalsojas Eiropu pārņēmušie nemieri. Aristokrātiskā Dārlingtona virssulainis Stīvenss mūža nogalē dodas ceļojumā cauri Anglijai. Sešas ceļojuma dienas izvēršas par atskatu uz dzīvi un mīlestību, kas angļu augstāko aprindu snobisko un liekulīgo tradīciju dēļ palikusi nepiepildīta. 

It kā par šo grāmatu bija tik labas atsauksmes, bet man lasīšana gāja ļoti lēni. Kaut kā likās haotisks stāstījums. Un, piedodiet, bet virssulaiņa stāsts par savas dzīves pagātni, ar nelieliem iestarpinājumiem par ceļojumu likās tik izstiepts un garlaicīgs. 

Diskusijai

Ir pierasta un diezgan omulīga dzīve, it kā viss apmierina, bet tomēr iekšēji kaut kas tirda. Un te liktenis Tev piespēlē iespēju - mainīt visu, sākt kaut ko galīgi jaunu un nepierastu, bet bez veiksmes garantijām …

Ko darītu Tu - saglabātu esošos sasniegumus vai tomēr riskētu ar visu un ļautos pārmaiņām? 

Bildes: www.jr.lv un http://johnguillen.wordpress.com/2014/04/16/books-you-must-read/