Nedēļas grāmatu atskaite

Linduchy
Linduchy 31. jūlijs 2014 15:07
1526

Grāmatu un kafijas rīti dārzā turpinās, un man ir milzīgs prieks par to. Šonedēļ ‘'izrāvu cauri’’ tikai divas grāmatas. Jāsaka, ka šīsnedēļas lasāmviela man kaut kā visu laiku lika aizdomāties, manas domas kaut kur aizklīda, tāpēc nācās pārlasīt lapaspusi pēc lapaspuses.

20140731150234-85144.jpg

Paulu Koleju ‘’Nelabais un senjorita Prima’'

"Tikai tagad viņa saprata, ka ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis negaidīti sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jauniem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem."

Šis ir stāsts par zaudējumu un ciešanām, par labā un ļaunā cīņu katrā no mums, par dvēseles sāpi un atriebības kāri, par sapņiem un ilgām, par bailēm un gļēvulību.

Stāsts par to, kā ciematā ierodas svešinieks ar 11 zelta stieņiem ar vienu vienīgu uzdevumu - pārbaudīt, vai pasaulē vēl pastāv labi cilvēki. Ciemata iedzīvotājiem tiek piedāvāts veikt noziegumu apmaiņā pret zeltu, kas spētu atdzīvināt panīkušo ciematiņu un paglābt no lēnas izzušanas.

Šī grāmata, iespējams, nav šedevrs, kuru būtu ieteicams izlasīt visiem un katram, bet stāsta pamatā atkal jau Koelju ieliek dziļu domu, tāpēc man bija interesanti lasīt. Tieši šīs grāmatas saturs lika manām domām klejot riņķī un apkārt, jo likteņa ironija, sakritība vai kā nu kurš to nosauktu, bet arī man dotajā brīdī ir it kā kārdinoši piedāvājumi, kas varētu mainīt dzīvi kardināli, bet kaut kur iekšienē tas velniņš sēž un īd: ‘' Nu kā nu tas būs, ka tu tagad ņemsi un visu tik kardināli mainīsi. Vai tad tev nav labi arī tāpat? A, ja nu neizdodas, a ja nu tu vērtē sevi pārāk augstu…nē, labāk sēdi un nedīdies…’’.

Kopumā, protams, grāmata nav slikta, bet vēlreiz un vēlreiz laikam es nepārlasītu gan, jo stāsta nobeigums ir zināms, tāpēc vēlreiz lasīt nebūtu interesanti :)

20140731150446-72289.jpg

Kadzuo Išiguro ‘’Dienas atlikusī daļa’'

‘’…ko gan varam iegūt no mūžīgās raudzīšanās pagātnē, sevis vainošanas par to, ka dzīve nav iznākusi tāda, kā mēs vēlētos? Skarbā realitāte ir tāda, ka tādiem kā jūs un es nav citas izvēles, kā vien beigu beigās ielikt savu likteni rokās tiem džentelmeņiem, kuri stāv pie šīs pasaules vēstures rata un izmanto mūsu pakalpojumus. Kāda jēga tik daudz raizēties par to, ko varēja vai nevarēja izdarīt, lai ietekmētu savas dzīves gaitu? Ir gana ar to, ka mēs - jūs un es - vismaz esam mēģinājuši dot savu nelielo ieguldījumu, kas uzskatāms par patiesu un vērtīgu. Un, ja daži no mums ir gatavi ziedot dzīvi tam, lai ļautos sapņiem, tas pats par sevi ir lepnuma un gandarījuma iemesls, - lai kāds būtu rezultāts.’'

Romānā Kadzuo Išiguro uzbur dzīvi starpkara laikā lielā angļu namā - mājā, kurā skaidri atbalsojas Eiropu pārņēmušie nemieri. Aristokrātiskā Dārlingtona virssulainis Stīvenss mūža nogalē dodas ceļojumā cauri Anglijai. Sešas ceļojuma dienas izvēršas par atskatu uz dzīvi un mīlestību, kas angļu augstāko aprindu snobisko un liekulīgo tradīciju dēļ palikusi nepiepildīta. 

It kā par šo grāmatu bija tik labas atsauksmes, bet man lasīšana gāja ļoti lēni. Kaut kā likās haotisks stāstījums. Un, piedodiet, bet virssulaiņa stāsts par savas dzīves pagātni, ar nelieliem iestarpinājumiem par ceļojumu likās tik izstiepts un garlaicīgs. 

Diskusijai

Ir pierasta un diezgan omulīga dzīve, it kā viss apmierina, bet tomēr iekšēji kaut kas tirda. Un te liktenis Tev piespēlē iespēju - mainīt visu, sākt kaut ko galīgi jaunu un nepierastu, bet bez veiksmes garantijām …

Ko darītu Tu - saglabātu esošos sasniegumus vai tomēr riskētu ar visu un ļautos pārmaiņām? 

 

Bildes: www.jr.lv un http://johnguillen.wordpress.com/2014/04/16/books-you-must-read/

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ilzy 1. augusts 2014 22:10

No Japāņiem man tik tiešām patīk Murakami. Interesanti darbi, reizēm balansē uz šizīguma robežas. :)

Noelle 1. augusts 2014 09:36

Es pašlaik lasu grāmatu par Ūdrīša un Balodes ceļojumu ar stopiemu uz Pekinu. Ļoti viegli lasās un ir interesanta, bet jau 3 nedēļas nebija vispār laika pat lappusi izlasīt, tad nu vakar beidzot dabūju malziet atsākt :) Jāsaņemas un jāizlasa, lai varu atdot grāmatu īpašniecei (aizņēmos) :)

Linduchy 1. augusts 2014 09:21 krx

Hmm, ''Bella'' ieinteresēja, lūkošu, vai mūsu bibliotēkā būs pieejama :)

VesmaSk 1. augusts 2014 09:19 Noelle

Nu es jau nelielos un nevienam neko nepārmetu, vienkārši man ir ierasts lasīt daudz - darba dienās sanāk lasīt 2 stundas dienā - turp un atpakaļceļā no darba. Brīvdienās - kā sanāk. Ir grāmatas, kuras lasu ārti, bet ir, kuras izbaudu lēnāk.

KRX 1. augusts 2014 09:03

Es šonedēļ arī pieveicu tikai 2 grāmatas. Bet tā kā laiks lasīt ir tikai vakaros, tad tas ir OK. Man gan šoreiz pavisam vieglais žanrs - daiļliteratūra:
Čārlzs Mārtins "Kalns starp mums" - romāns par 2 svešinieku nejaušu satikšanos un došanos privātā lidmašīnā mājās, taču tā pa ceļam avarē un veselu mēnesi viņi cīnās par izdzīvošanu. Sieviete ir principā nekustīga, jo lauzta kāja un kas tur vēl. Vīrietis sagadījies ķirurgs un palīdz viņai atgūties, kad pašam tikai(!) lauztas ribas. Beigas, loģiski, ka laimīgas :)
Leslija Pīrsa "Bella" - romāns par 20.gs sākumu Londonā, kur bordelī aug maza meitene (bordeļa saimnieces meita), kura nejauši redz slepkavību. Vēlāk slepkava viņu nolaupa un pārdod sliktam Parīzes bordelim (protams, ka meitene ir pārcilvēciski skaista un ir liels pieprasījums). Vēlāk viņa ārstējas kādā sanatorijā un tiek pārdota uz Ameriku kādam labākam Ņūorleānas bordelim - prieka namam. Tur viņai veicas vislabāk, jo ir labi apstākļi, laba kompānija, liels pieprasījums (protams!) :) Tomēr tāpat sapņo par mājām un tikšanu brīvībā. Teorētiski viņai tas izdodas, jo aizbēg līdzi vienam no klientiem, kurš vēlāk pēkšņi nomirst... Tad viņai sākas garš ceļš atpakaļ uz Angliju. Diezgan bieza grāmata ar 450lpp, taču lielāka izmēra un sīkākiem burtiem, taču ļoti interesanta. Iesaku.

Noelle 1. augusts 2014 09:03 VesmaSk

Es, piemēram, lasu ĻOTI ātri un, ja gribētu, varētu izlasīt arī 10 grāmatas mēnesī, BET - man, nav tam tik daudz laika. Lašīšanai varu veltīt brīdi pirms miega, kad izlasu kādu nelielu lappušu skaitu, līdz sāk nākt miegs. Vai arī retu reizi brīvdienās, dārzā... :) Respektīvi - katram jau ir savs laiks/vieta, ko veltīt lasīšanai un tas jau gluži nav salīdzināmais rādītājs :)

Emmy 31. jūlijs 2014 22:23

Es lasu grāmatas tikai tad, kad kakāju. Droši vien tāpēc mana meita atsakās no vakara pasaciņas..(Y)ROFL

Linduchy 31. jūlijs 2014 19:33 VesmaSk

Lieliski, prieks par Tevi! :) (Y)

VesmaSk 31. jūlijs 2014 19:28

Divas vien ir baigi maz, manuprāt. Man vidēji mēnesī ap 5 sanāk izlasīt. Un ne plānās.

Linduchy 31. jūlijs 2014 18:53 hiperkeri

:$

hiperkeri 31. jūlijs 2014 18:12

wow:D Un es priecājos,ja mēnesī vienu grāmatu dabūju izlasīt:D:D Cienu !