Mistērija

sauljuks
sauljuks 4. aprīlis 2019 09:49
90

Ir skaisti vērot kā bērni aug
un zāle sazaļo pavasaros koša.
Tajā pārsteigumu ir tik daudz,
Nekad sirds nevar būt droša!

Par nākamo dienu un stundu,
Par debesīm, kur saule no rīta
Bet pērkons iezvana vakara jundu.
Arī es jau atkal esmu cita.

Vai tagad līst tas pats vakardienas lietus?
Tas zīmē citus rakstus loga rūtīs
Lai cik tālu un kurp es ietu
Bet sirds paliks tā pati man krūtīs.

Tāda dīvaina mistērija
Būt tai pašai un tomēr citai.
Kas gan tā par matēriju -
No kuras cilvēks salipināts?

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies