Miris, bet nomodā Marokas sultāna galmā

Linduchy
Linduchy 6. aprīlis 2018 17:34
586

Džeinas Džonsones grāmata “Sultāna sieva” nav gluži stāsts par sultāna sievu. Jā, protams, stāstā sava vieta ir atvēlēta sultāna harēma sievietēm, bet stāsta centrā ir einuhs.

Akudži bija cilts vadoņa dēls, taču nespēja un nevēlējās sacensties ar saviem brāļiem par labākā cīnītāja godu, jo sirdī viņš bija mūziķis un skaistuma cienītājs. Akudži vārds nozīmē miris, bet nomodā.

Ciematam uzbruka, daudzi tika noslaktēti, bet viņu nolaupīja un pārdeva verdzībā. Akudži paveicās ar saimnieku – pret viņu labi izturējās, viņi kopā ceļoja pa dažādām zemēm, apgūstot jaunas zināšanas. Taču vēlāk likteņa labvēlība uzgrieza Akudži muguru. Pēc saimnieka nāves viņš atkal tika notirgots.

Akudži nopirka Marokas sultāna lielvezīrs Abdelazīzs. Lielvezīram piemita izteikta kāre pēc ārišķībām un bagātībām, savukārt mīlas lietās viņš deva priekšroku vīriešu kārtas pārstāvjiem. Akudži tika izlīdzināts – tika pārvērsts par einuhu lielvezīra rotaļu vajadzībām.

Nonākot Marokas sultāna galmā, kurā valda ne tikai izsmalcinātība un neaprakstāma greznība, bet arī intrigas, bailes un nāve, Akudži tiek pišķirts jauns vārds – Nusnuss (pustaisītais). Sultāna sieva Zaidāna, kuras dzīves lielākā aizraušanās ir burvestības, dažādas zālītes un indes, uzskata, ka šis vārds ir pietiekams izsmiekls jaunajam vergam.

Marokas sultāna galmā dzīvībai nav it nekādas vērtības. Sultāns Mūlājs Ismaīls ir īpaši nežēlīgs tirāns. Viss Meknēsā pieder sultānam – gan cilvēki, gan viņu manta. Sultāns spēj būt gādīgs un dāsns, bet viņa garastāvoklis var tik ātri mainīties, ka jau mirkli pēc sirsnīgas sarunas tiek nocirsta galva. Cilvēki tur dzīvo, lai strādātu, un strādā, lai nākamajā mirklī nomirtu. Tomēr sultāna galmā un harēmā valda zināma kārtība, kuru nosaka bailes.

Dzīve Meknēsā mainās, kad uz sultāna Mūlāja Ismaīla harēmu, kur valda Zaidāna, tiek atvesta angļu verdzene Ālise Svanna. Viņas āda ir balta kā sniegs, viņas acis ir zilas kā debesis, viņa ir tik gracioza kā gulbis, viņa tiek saukta par Balto Gulbi. Zaidāna jūt, ka šī sieviete ir viņas sāncense, tāpēc dara visu, lai nosargātu savas pozīcijas un ietekmi.

Baltā Gulbja skaistums iekaro ne tikai sultāna, bet arī einuha sirdi. Labi apzinoties, ka šī mīlestība ir neiespējama, ka tai nav nākotnes, Nusnuss turpina cerēt, mīlēt un sargāt trauslo būtni no harēma intrigām un Zaidānas dusmām. Viņš vairs nedzīvo sev, viņš vairs nekalpo sultānam un Zaidānai, viņa misija ir nosargāt Balto Gulbi un mazo emīru ar zilām acīm.

Džeinas Džonsones grāmata “Sultāna sieva” ir uzrakstīta krāšņi. Tā ļauj iztēloties Marokas sultāna pils un tās iemītnieku tērpu greznību. Tā uzskatāmi parāda, cik nevērtīga tajos laikos ir bijusi cilvēka dzīvība. Tā liek aiz šausmām novērsties, apjēdzot, kādu netaisnību, sāpes un bailes ir nācies pārciest tūkstošiem vergu. Romāns liek apbrīnot smalkos audumus, mirdzošos dārgakmeņus un reibinošos aromātus sultāna harēmā. Bet tas liek arī pārdzīvot un just līdzi sieviešu liktenim. Viņas, lai arī dzīvo greznībā, tomēr ir iesprostotas būrī, baidoties par savu un savu bērnu dzīvību.

Romāna galvenais stāstnieks – einuhs Nusnuss jeb Akudži, tiešām ir miris, bet nomodā. Viņš lieliski saprot, ka viņa dzīve ir izkropļota, tā nav nekā vērta, taču viņš mīl un sargā Ālisi Svannu un mazo Momo, lai arī ko tas viņam prasītu.

Skaisti un izjusti uzrakstīts romāns, kurā atklājas Marokas sultanāta krāšņums un briesmas, Rietumu un Austrumu kultūras atšķirīgā domāšana un saplūšana, lai tikai glābtu dzīvību … uz mirkli.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
-Scarlett- 6. aprīlis 2018 17:58

jā gribu :)hahaha