Mīļi sveicu Latvijas dzimšanas dienā!
"Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams." Šos vārdus ir teicis Rainis. Man šķiet, ka šobrīd šie raksturo manas šī brīža izjūtas attiecībā uz valsts dzimšanas dienas svētkiem.
Šogad man gribas izrotāt māju un aizdegt svecītes par godu Latvijai - manai un manu bērnu zemei un valstij! Stāstīt bērniem par savu valsti ar lepnumu sirdī un mācīt, ka viņi ir šīs pasaulē foršākās valsts pilsoņi. Mūsos ir spēks!
Novēlu visām un visiem sajust svētkus savās sirdīs un sajūtās un saprast, ka valsts, tas nav abstrakts veidojums. Tā nav mistiska sistēma un krājkasīte, kura mums ir parādā par to, ka esam. Valsts – esam mēs paši! Mēs valstij un valsts mums! Mēs dodam valstij un valsts dod mums, tā ir mijiedarbība, nevis vienpusējas attiecības. Man ir patiesi žēl, ka šobrīd tik daudzi uzskata, ka pienākums ir tikai valstij pret viņiem, nevis cilvēkiem pret valsti. Mēs gaidām, lai mums taptu dots, bet neesam gatavi dot pretī. Bet es zinu, ka viss mainīsies uz labu!
Sāksim ar mazumiņu un sāksim ar sevi – ar sava laika un mīļa vārda veltīšanu saviem tuvajiem un mīļajiem, pasmaidiet sev spogulī un sveiciet katru jaunu dienu, kas mums ir dota! Pasmaidiet pasaulei un svešajiem un tie atsmaidīs tev pretī! Mainoties pašiem, mainīsies citi un pasaule ap mums.
PretPar Partija saucas
Mums jau viena pret oligarhu partija ir
Nabagu partiju, kura spēs cīnīties ar oligarhiem!
Man patīk Latvija un negribu neko citu
Lai kaut ko dibinātu ir jābūt sakariem
Jau sen ir pierādījies,ka bez blata nekas nenotiek 
Varbūt, ja jau viss ir nepareizi, pašām jādibina sava partija un jāveido sava valdība?
Nav cilvēku, nebūs latviešu, nebūs arī Latvijas, būs kaut kas cits, kāda cita valsts....
Tas jau pamazām notiek, pensionāri mirst aizejot pensijā vai tuvu pensionēšanās vecumam. Super, nav jāmaksā pensijas!!! (runāju par sev zināmiem gadījumiem)
Kā saka- nav cilvēka, nav problēmu. Tad, varbūt mēs varam atvieglot valsts dzīvi ar savu neesamību valstī? Jo valsts piederba ir balstīta uz nodokļu maksāšanu un tikai..
Es godprātīgi audzinu divus pilsoņus, topošos nodokļu maksātājus,kurus ļoti negribu aizlaist uz ārzemēm ne dzīvot ne strādāt! Es sakopju savu pagalmu, savācu arī aiz citiem mēslus, ar ģimeni savācam citu atstātos mēslus pie upes un mežmalās, kad strādāju,tad godīgi maksāju nodokļus, galu galā uzdāvināju savai valstij savu brīvprātīgo darbu veidojot rotaļu laukumu. Ir vēl jautājumi?
Strādāju,maksāju nodokļus,dzemdēju nākošo paaudzi,nepiesārņoju dabu..vai tas ir maz?
Un ko tu dodi savai valstij?
Var jau nolemt, ka viens neko nevar un neko arī nedarīt, bet nav ko sūdzēties, ka slikti. No kāda ir jānāk iniciatīvai! Nav jēgas tikai gaidīt, cerēt un gausties!
,,Mēs dodam valstij un valsts dod mums, tā ir mijiedarbība, nevis vienpusējas attiecības."-šobrīd redzu tikai vienpusējas attiecības-valsts ņem no mums, ņem, ņem un vēlreiz ņem.
Neesam slinki,nepiesārņojam Latviju,gribam dzīvot šeit,bet..uz katra soļa bomži,piedzērušies un neapmierināti cilvēki..Viens nav malējs!
Piekrītu Pecei par visiem 100%.
Cilvēki mīļie atcerieties. Latvija - tie esam mēs paši. Tas, ka mums tagad neiet spoži nav Latvijas vaina, bet cilvēku. Latvija ir skaista un mīļa. Un ticiet, viņai esam vajadzīgi mēs. Bet ne īgni, ņurdoši, neapmierināti un slinki. Bet strādāt griboši un optimistiski. Strādāt, tas nenozīmē tikai uzņēmumā par algu. Strādāt varam katrs savās mājās. Sakopsim Latviju sākot katrs ar savām mājām un pēc tam visi kopā tālāk.