Mīlestība mūža garumā

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 19. novembris 2015 20:42
1166

Manu mīlestību pret Latviju var salīdzināt ar tādām laulībām, kādas tika slēgtas agrāk, kad tika salaulāti mazpazīstami cilvēki ar cerību, ka ar laiku iepazīs un iemīlēs. Diemžēl vairums šo savienību nebija ar labajām beigām, bet bija arī ļoti skaisti stāsti. Un tāds ir arī mans.

Vai katrs varam apgalvot, ka pazīstam savu Latviju? Jo tas vien, ka esam šeit dzimuši, izrādās, to dziļo sajūtu, ka pazīsti, ka elpo vienā ritmā, ka raudi, ja Tava zeme raud, nedod. Esmu bijusi pat apvainojusies uz to, esmu uzdevusi arī jautājumu, vai neesmu šeit kļūdas pēc, esmu arī apsaukājusi, par ko tagad milzīgs kauns. 

Pēdējos gados, it sevišķi pēdējais, ir bijis tas liktenīgais, esmu visdziļākajā būtībā sapratusi, cik ļoti mīlu mūs, latviešus, cik ļoti dievinu mūsu mazo zemes pleķīti, un citu man nevajag. Esmu apjautusi sevī mežonīgu spēku un vēlmi cīnīties, ja kāds svešais iedrošināsies manai zemei pirkstu piedurt. Esmu tik ļoti iemīlējusies, ka mani spēj saraudināt ik viens stāsts par latviešu ciešanām gadu gaitās un tāpat likt priekā smaidīt, ja arī kāds cits no svešuma ir spējīgs iemīlēties manā zemē. 

Šovasar izbraukājām Latviju krustu šķērsu. Nekur nav tik skaisti. Nekur jūra nešalc tā kā Kolkā. Nekur nav tik elpu aizraujoši skati kā Ērgļu pakalnēs, nekur nav tik sirsnīgu tantīšu un tik zilu ezeru kā Latgalē. Ja arī ir, tas nav mūsu, tas nav tā, kad līdz kaulam sajūti, ka esi mājās. Nu kur vēl ir tik forši četri gadalaiki? Kur vēl aug tik daudz dižkoku, ko mūsu senči ir mīlējuši un sargājuši?  Kur vēl daudzu tūkstošu koris dziedās "Saule, Pērkons, Daugava"? (Jā, par Kataloniju zinu. Atliek vien lepoties, ka vēl kāds mums tik svarīgo dziesmu izvēlējies kā himnu, kaut atzīšos, ka man labāk patiktu, ja tas tā nebūtu.) Mmmm, un mūsu meži, kas ogu un sēņu pilni. Un Imanta Kalniņa un Raimonda Paula dziesmas. Un "Limuzīns Jāņu nakts krāsās". Vai arī jūs to sajūtat kā tikai mūsu?

Esmu lepna par mūsu sportistiem, par visiem mūziķiem, kas ar savām balsīm un ar savu instrumentu palīdzību izvilina Latvijas vārdu uz citu lūpām. Par visiem, visiem, kas dara kaut vismazāko darbiņu, tādējādi izrādot rūpes vispirms par sevi, un tad jau arī par savu valsti.

Es savu mīlestību pret mūsu zemi, pret visu latvisko cenšos nodot saviem bērniem. Bērni ir mūsu nākotne. Nākotne ir zināšanas. Latvijas spēks ir zinoši bērni, tāpēc starp abiem svētkiem gājām uz Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, lai pārskatāmi iepazītos ar laiku, kad tika dibināta mūsu valsts.

20151119192147-66314.jpg

Nolēmām, ka noteikti ir vērts dzīvi dzīvot tā, lai saņemtu kādu no Valsts augstākajiem apbalvojumiem

20151119192409-84012.jpg

Ar bērnu palīdzību tiku pie rotājumiem

20151119193243-87436.jpg

20151119193339-79681.jpg

20151119203316-51206.jpg

Pati pagatavoju šādus dekorus.

20151119193458-62998.jpg

Kaut 18.novembri bijām ieplānojuši aizvadīt ārpus mājas, piedaloties gan lāpu gājienā, gan skatot militāro parādi u.c., veselības dēļ tas netika īstenots. Toties rīts iesākās ar īsti latviskām brokastīm ar rudzu maizi, kur mazā princese bija saspraudusi karodziņus :)

20151119193947-67583.jpg

Arī ēdienkarti centos pielāgot mūsu valsts krāsām

20151119194156-40729.jpg

20151119194541-36223.jpg

20151119194639-98905.jpg

 Torte, kas veltīta Latvijas dzimšanas dienai, ir pavisam vienkāršā cepumu biezpiena torte, kas pārlikta ar dzērvenēm, protams, sirds formā. Viss Latvijā ražots. Un tikai šeit, manuprāt, ēd Selgas cepumu torti:) 

Tāpat uzkodiņa no vārītas bietes un siera bumbām ar ķiploku ir īstens Latvijas produkts. Salāti no mūsu siļķītes arī atbilstoši un gardi.

Visu dienu pavadījām mājās, runājot par Latvijas vēsturi, spēlējot viktorīnas spēli par Latviju, kur uzvarēja draudzība. Pa TV skatoties prezidenta uzrunu un salūtu, bija mazliet žēl, ka nevarējām būt tajā fantastiskajā gaisotnē, daloties sajūtās un dziedot valsts himnu. Bet mēs godam to nodziedājām mājās, vēlot viens otram laimes. Kā īstā Dzimšanas dienā! 

Vēlot mums, latviešiem, kopības sajūtu saglabāt. Būt pārliecinātiem par sevi, savu vietu šajā pasaulē. Mīlēt un sargāt mūsu Latviju!

Patiesā mīlestībā,

LosOjosVerdes ar ğimeni

 

P.S. Titulbildē manas mazās meitiņas darbiņš.

 

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
LosOjosVerdes 20. novembris 2015 15:47 Marta Marta

Es nebraucu pie kāda, bet kaut ko apskatīt, redzėt, tad paliekam vai kādā viesnīcā vai slejam teltis:) Kur tik nav gulēts:D

Marta Marta 20. novembris 2015 14:04

Es vienmēr esmu dzīvojusi Rīgā, un ģimene dzīvo Rīgā, tāpēc ārpus Rīgas nav pie kā braukt, tikai ja ar noteiktu mērķi.

LosOjosVerdes 20. novembris 2015 13:44 Marta Marta

Man jau šķiet, ka Rīga nu galīgi nav Latvija. Tāpat kā citās pasaules valstīs- ja gribi kaut mazliet pietuvoties kādas tautas, zemes dvēselei, nevar aprobežoties ar galvaspilsėtas apmeklėjumu. Tâs pēc būtības visur ir vienādas, bet, lůk, mazie lauju ciematiņi, mazpilsėtas un lauku viensētas ir vietas, kur nenoslēpsi un neparādīsi kaut ko citā gaismā. Noteikti ieplāno braucienu ārpus Rīgas!

Marta Marta 20. novembris 2015 10:52

Ļoti smuki, man arī gribas vasarā izbraukāt visu Latviju, praktiski tikai pa Rīgu vien sanāk dzīvot, arpus pilsētas nav būts ļoti sen :D gandrīz no skolas laikiem :D

LosOjosVerdes 20. novembris 2015 09:51 VIT@

Paldies. Tā ir no sīki saberztām rudenī lasītām lapām. Kartes kontūra nosmērėta ar līmi, un tad mazā princese apbārstīja to:)

Ciao 20. novembris 2015 09:21

Ļoti kreatīva Latvijas karte, man patīk (Y)

Linduchy 20. novembris 2015 07:47

Tik forši :)(F)