Mīļā, nedari TĀ!

Autors: Kerstyna, 2016. gada 11. februāris, 16:06:25
Mīļā, nedari  TĀ!

Gatavoju vakariņas... Virtuvē tāds atmosfērs, ka ar nazi var griezt... Ak nē, ne jau smogs to atmosfēru biezina, bet spriedze.

 Šņak, šņak, nazis monotoni šķeļ burkānus, tikšķ taimeris, pakšķ krāns... bet ausīs vissāpīgāk griež  Viņa klusēšana.

 Viņš klusē jau no tā brīža, kad es sāku gatavot vakariņas. Sēž kā  tāds  iedzīvināts pārmetums ... un KLUSĒ!

Labāk būtu burbuļojis, šnācis, brēcis, viļnojies, mainījis krāsu... bet nē, šis tikai sēž un ļooti iespaidīgi klusē.

 Ieberu burkānus katliņā un varonīgi uzsāku dialogu... iespējams monologu. Vēl nezinu.

-          Kas tev noticis?

-          Drīzāk KAS TEV noticis?  Noņurd mans Slinkums un  ienirst  kaut kur starp miltiem un griķiem.

-          Man? Man nekas nav noticis, piekārtoju matu cirtu un pievēršos pannas saturam.

-          Kad tu pēdējo reizi sevi spogulī  redzēji? Jautājums atskan kaut kur no cukurtrauka puses.

-          Šorīt, darbā, nervozi paraustu plecus, jo man šis dialogs sāk nepatikt.

-          Un KO tu tur redzēji?

-          Sevi, ko tad citu....

-          Un tev PATIKA tas, ko redzēji?  Viņš ir izniris no bakalejas plaukta un jau sēž uz kafijas bundžas.

-          Tu par ko? Uzdodu naivu pretjautājumu , kaut gan ļoti labi saprotu par ko viņš runā.

-          Netēlo naivulīti, nicīgi iesmejas mans Slinkums un sāk pamazām mainīt krāsu. Man jāatceras, ka viņš lasa manas domas !

Apmaisu katliņu un domāju, labāk viņam neatbildēt... , bet, ja mans Slinkums ir nolēmis izteikties, tad nekas, nekad nespēj viņu no tā atturēt.

-          Šodien  no rīta tu atgriezies no kuras dežūras šīs nedēļas laikā?

-          No ceturtās...

-          CETURTĀS!!! Pēc kā tu izskaties? Darbs ir tevi nomocījis, padarījis palsu un blāvu! Tavi mati ir nespodri, āda pelēka, tavas acis nemirdz! Tu esi kā beigta zivs!!! Šīs tirādes laikā mans Slinkums jau ir pārvērties par  lielu viļņojošu mākoni, kurš izskatās pēc tāda, kas varētu zibeņus spert.

Ak, nu man nav ko teikt, viņam ir taisnība, esmu atstājusi novārtā sevi, skrienot kā vāvere ritenī.  Mans Slinkums pēkšņi maina formu, un kā mīksta silta šalle aptinas  man ap kaklu un pavisam intīmi iečukst man ausī -

-          Tu tūlīt izslēgsi to sasodīto plīti, izslēgsi telefonu, atvienosi internetu, ielaidīsi pilnu vannu ar siltu ūdeni un iemetīsi tajā divas vannas bumbas... Jā  - divas . Vienu ar rožu aromu sev un ar vaniļas aromu man.  Un neviebies!  Mēs ienirsim šajā putu orģijā un mirksim tik ilgi,  kamēr tu no beigtas zivs pārtapsi par manu mīļo, vienīgo... Un mīļā, nedarī tā... sevi nekad nedrīkst atstāt novārtā un MANI vēl jo vairāk.

Nu protams, ka es klausu savam mīļotajam, vienīgajam, un dodos uz vannas istabu...

Atā dāmas, līdz vēlākam :)