Mežģīnes driskās
Kad Latvijā tika izdota Karīnas Račko grāmata “Saplēstās mežģīnes”, vieni sajūsmā spiedza, citi – kritizēja. Par šo darbu ir uzrakstītas neskaitāmas recenzijas. Nogaidīju, kad pāries lielā ažiotāža ap Saplēstajām mežģīnēm un tikai tad ķēros klāt pie erotiskās grāmatas lasīšanas, lai dalītos ar savām pārdomām par šo stāstu.
Jau no pirmajām stāsta lapaspusēm bija skaidrs, ka šis darbs, neskatoties uz erotikas žanru, neraisīs manī sajūsmu un vēlmi atstāt šo grāmatu plauktā, lai to vēlreiz kādreiz pārlasītu.
Erotikas un pikantu seksa ainu aprakstu šajā grāmatā netrūka. Kādai tīnei vai mājsaimniecei, kuru piepilda ilgas pēc kaut kā kutinoša, tas noteikti varētu patikt. Taču visu stāstu caurvij snobisms, tīņa vecumam atbilstoša uzvedība, ziepju operas notikumu attīstības gaita, jo ar stāsta varoņiem atgadās viss, kas vien var atgadīties.
Džonatans. Es lieliski saprotu, ka Latvijas grāmatu tirgus ir neliels, taču galvenā tēla izvēlētais vārds, manuprāt, ir gaužām neveiksmīgs. Cik Džonatanus-latviešus jūs pazīstat? Es – nevienu. Var jau būt, ka man ir ierobežots paziņu loks, bet tomēr Džonatans man nu nekādi neasociējas ar latvieti. Bet šajā stāstā Džonatans ir superseksīgs, superveiksmīgs un bagāts mačo-plastiskais ķirurgs. Iekārojams tik ļoti, ka sievietes pašas karas kaklā un guļas viņam apakšā, paplešot kājas. Bet Džonatanam ir baisa pagātne…nu it kā. Jāklis un sieviešu siržu lauzējs, auksts kā ledus, dzeltenās preses nemitīgas uzmanības objekts – baigais Alfa tēviņš, kuru grib visas, visur un vienmēr.
Sarunas pieklusa līdz apslāpētai murdoņai. Sieviešu sejās iegūla apbrīnas pilni, nepārprotami izsalkuši skatieni. Šur tur kāda pārsteigumā klusi ieelsojās, cita sāka smaidīt platāk vai, gluži pretēji, ne visai pārliecinoši centās demonstrēt pilnīgu vienaldzību. Klātesošie vīrieši saspringa, it kā sajutušies apdraudēti, tomēr uzkrītoši izlikās neko nemanām.
Ketlīna. Paijmeitiņa mājās, izcilniece mācībās, caca dizaineru drēbēs draugu lokā, bet sirdī (it kā) gluži kompleksaina, par sevi nepārliecināta sapņotāja, kas neuzdrīkstas atklāt vecākiem, ka it nemaz negrib kļūt par ārsti, tāpēc slepenībā kaļ plānus par mukšanu uz Ņujorku, lai kļūtu tur par modes dizaineri. Ketlīnai, spriežot pēc vārdiem, derdzas snobisms un lepnais dzīvesveids, taču viņas uzvedība nesakrīt ar “filozofiju”, jo stāstā tik uzsvērti un detalizēti tiek pieminēti slavenu dizaineru tērpi, kuros ikdienā tērpjas Ketlīna. Arī viņas automašīna nav no budžeta klases. Par nemitīgu dirnēšanu restorānos vispār klusēju.
Kāds kaut ko minēja par ārstu sūro dzīvi Latvijā? Izlasiet šo grāmatu, tā atklās, ka ārstu dzīve nav nemaz tik nožēlojama – lepnas villas un apartamenti, dārgas automašīnas, ceļojumi, dārgi hobiji, viesības ar ekskluzīvu šampanieti, TIKAI slavenu dizaineru drēbes.
Atgriežoties pie stāsta varoņiem – Džonatans izstūrējis no autosalona savā jaunajā Bentley, bet Ketlīna ņem un ietriecas lepnajā autiņā. Ceļu satiksmes negadījumam seko asu vārdu lavīna un slepenas domas katram varonim, ka varētu to otru paņemt priekšā un skarbi izjāt, atvainojos par tiešumu. Bet rīcība neseko, Ketlīna vienkārši pamet notikumu vietu. Tā lūk! Izcils paraugs tam, ka likums nav visiem viens.
Tālākie stāsta notikumi ir Greja 50 nokrāsu (50 Shades of Grey) un Grejas anatomijas (Grey’s Anatomy) apvienojums. Autore šajā grāmatā ir samudžinājusi visu un vēl vairāk. Gluži kā literatūras rasols. Tukšums. Daudz seksa. Izrādīšanās ar bagātību. Un tam visam pa virsu abu grāmatas varoņu mīla. Lielā mīla? Nu, nezinu gan. Viens nepārdomāts vārds, bilde dzelteno mediju interneta vietnēs, satikšanās ar “ex” – un viss, tiek uzmesta lūpa. Bērnudārzs, kaut kādu nenobriedušu tīņu attiecības. Lai izdaiļotu visu šo ziepju operu, protams, Džonatana un Ketlīnas attiecībām ir neskaitāmi nelabvēļi, kas vērpj intrigas, kaļ neģēlīgus plānus un nebaidās pat sašmucēt rokas. Grāmata noteikti nav garlaicīga, jo katrā lapaspusē kaut kas mutuļo, kaut kas briest un kaut kas drāžas. Ak jā, un nemitīgi tiek plēstas mežģīnes. Mans mērs bija pilns, kad tika apdraudēta Oscar de la Renta mežģīnu kleita.
Kam patiks Saplēstās mežģīnes? Tiem, kas grib palasīt kaut ko viegli lasāmu, piesātinātu ar erotiku un uzjautrinošu.
Būs nākotne rakstniecei vai nē, bet es toč vairs netērēšu laiku viņas grāmatām
Oscar de la Renta!Laikam neesmu riktiiga dizaineru pazineeja-ne uzrakstiit varu pareizi,ne izrunaat!!!!!!
Man "Greja "graamatas loti nepatika-sausmiigi kaitinaaja valoda!!!Filmas gan likaas taadas ok!
Es noteikti piekriitu par to,ka katram savs!
Sasmeejos par Oscar de Larenta-nopirku bikses savaa lupatu bodiitee un pirmais ko izdariju -noneemu visas cedeles,lai neviens pat nezin,ka tik smalka dizainera,bet nu loti labas-jaaatziist!!!
Es lasīju to grāmatu 7 dienas bez - man patika. Lielisks piemērs tam, ka var rakstīt viegli, bet nobriedušā/pieauguša cilvēka stilā
Zini, pat Greja grāmatās nebija tik uzbāzīga tā zīmēšanās ar zīmoliem 
Šobrīd, kad esmu izlasījusi visu Greja sēriju, Silvijas Dejas grāmatas, Saplēstās mežģīnes un pat Svētlaimes mednieci - nu ir ar ko man salīdzināt
Par grāmatām vispār - protams, katram savs. Vienam patiks, citam - nē. Un labi, ka dzīvojam brīvā vidē. Mēs tak neesam štancētas uz konveijera, lai visas domātu vienādi. Viss ir ok
Cik interesanti -man patika tiesi kaa uzrakstiits,valoda.
Graamatas ir kaut kas liidziigs maakslas darbam-viens sajuusmaa ,citam nepatiik!
Iedomaajos pati savas gleznas-es te tagad mocu un mocu pa to kanvu vienu sievieti,viirs beigaas saka-nemoci ,tur nekas nebuus,atnaak kaiminiene un saka-viens no labaakajiem darbiem.Atceros ,paagaajusaa gadaa ,uzgleznoju paaris liinijas -atkal sieviete...viirs sajuusmaa.Vinam patiik loti stilizeeti darbi.
Dzirdeeju ,ka Kariinas Racko darbus peerk loti daudz,lasa ,kritizee.Vieniem patiik,citiem nee.Domaaju rakstniecei buus naakotne-noteikti nav garlaiciiga.
Viss jau ir kārtībā, ja ir fantāziju lidojums, un lai būtu arī snobisms, bet runa iet par tīneidžera stilā uzrakstītu grāmatu. Šogad visi par šo grāmatu tik daudz runāja un tika papildu metieni drukāti klāt, a te izrādās - primitīvā valodā uzrakstīts romāns tīneidžeru prātos. Nobriedušam prātam tur nav ko lasīt! Es neesmu pret viegliem romāniem - man pat tādi vasaras sezonā patīk, bet gribas nedaudz pieaugušāku cilvēku domas lasīt, jo pusaudžu laiks jau garām...
Kaapeec viss ir jaauznem tik burtiski?Rakstniece pati teica,ka tas vairaak taads fantaaziju pluudums.Tagad lasu loti patiikamu graamatu-vaacu autores Monika Peetz-"Septinas dienas bez",runa par sievieteem,kuras veelas notieveet un pavada kaadas dienas pillii,kur buus "attiiriisanaas "kuure.Viena no sievieteem min,ka veelaas ieliist Chanel kostiimaa un tagad ir pagruuti.Man vaards "Chanel" asocieejaas ar kaut ko elegantu ,smalku-vieglaak izfantazeeties to kopskatu.Es nemaz neaizdomaajos par snobismu utt.
Es laikam piederu pie cilveekiem,kuriem vispaar nepatiik vairs lasiit taadus loti patiesus,biezi vien nomaacosus ,depresiivus staastus ,laikam daudz dzirdeeti taadi reaalaa dziivee un tagad man patiik kaut kas taads-neteiksim tiesi varbuut salkans,bet ar taadu fantaazijas lidojumu,kas ,ja labi padomaa,vareetu arii buut realitaate.
Aizlienēju, lai palasītu.
Grāmata - ir nekāda. Tādas tīņu un nenobriedušu prātu iedomas par dzīvi tur - augstākajā sabiedrībā. Vispār tāds priekš LV adaptēts Greja nokrāsu, Silvijas Dejas daiļrades mistrojums + vēl kāda medicīnas seriāla kaislības. Man nepatika, nepirkšu pat tad, ja grāmata nonāks cenu klasē 1.99 eiro
Es tak nerakstīju, ka grāmatā uzrakstītais ir uzpūsta fantāzija
Grāmatā pieminētie restorāni, kuros Ketlīna ikdienā uzturas - nu arī nekādi neietilpst ekonomiskās klases līmenī 
Par mediķiem piekrītu, ka var iedalīt divās kategorijās. Un tieši tāpēc man kaut kā tā grāmata likās kā spļāviens sejā tiem, kas strādā medicīnā, bet saņem par to, kā lai maigāk pasaka - uzturnaudiņu, lai nenomirtu badā.
Man doma bija par to, ka šis stāsts ir liekulīgs, to piepilda dubultie standarti. Jo, manuprāt, ja reiz stāsta galvenajai varonei ir tik pretīgs bagāto snobu dzīvesveids, tad, johaidī, viņa tak varēja tērpties H&M vai Lindex drēbītēs, nevis Gucci
Un tad beigās vēl viena piebilde no manis - es grāmatas lasu ļoti daudz, tāpēc tik prasti uzrakstīts teksts manī neizraisa sajūsmu
Bet, protams, katram savs 
Nu ko es arī esmu to pusē, kam patīk šī grāmata. Es grāmatas lasu maz, jo "burlaku" stāstus lasu katru dienu, tas saistīts ar maniem tiešajiem darba pienākumiem. Un te nu jābilst, ka dārgo mašīnu īpašnieki ļoti bieži ir tieši mūsu pašu Latvijas ārsti. Mūsu medicīna tāpat kā visas citas nozares iedalās divās daļās- 1. sava darba fanāti, kam nav naudas un tie, kas brauc ar Bentley. Paskatieties apkārt, dzīšanās pēc dizaina apģērba un dārgiem niekiem ir mūsu ikdiena, Ja nevar nopirkt pa dāŗgo, tad pērk izpārdošanās un ir pat brendu lietoto preču veikals. Tas ko raksta Karīna Račko ir mūsdienu bagātās jaunatnes ikdiena. Mazam ieskatam :
http://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/ballites/latvijas-jaunais-ballisu-zvers-raivis-raspopovs.d?id=45320802
http://lat.mixnews.lv/lv/izklaide/news/36402_meitene-sasit-jaunu-lexus-un-klust-par-interneta-zvaigzni-video/
http://jauns.lv/raksts/izklaide/170319-vins-glamurs-un-puskailas-dejotajas-bagatnieku-ballite
https://www.tvnet.lv/4567959/bagatnieku-berni-izrada-savus-braucamos-daziem-gaume-klibo
Un tā var turpināt bezgalīgi. Tā kā nekas izdomāts tur nav. Tā mēs dzīvojam......
Līdz Debesīm pelnos es vēl neesmu tikusi.
Pārāk daudz 
Jāpalasa kaut kas normāls un saturīgs 
Oscar de la Renta mežģīņu kleitas plēšana - sorry, tā nu ir zaimošana. Tādu veci, kas uzdrīkstētos pat tikai iedomāties saplēst TĀDU kleitu, es deportētu uz citu planētu
Es esmu viena no taam lasiitaajaam,kurai atkal loti patika abas graamatas un ar nepacietiibu gaidu treso!
Es pilniigi neko neanalizeeju-ir iespeejams taa dziivot vai nav iespeejams,tas mani pilniigi neintereseeja,es iegaaju taada kaa savaa pasaulee ,lasot abus darbus.
Man atkal tiesi patika tas Oscar de la Renta utt
Ar nepacietiibu gaidu treso graamatu.
Piekrītu, gadus 10 atpakaļ man laikam arī būtu baigā sajūsma par šo
Hei! Es arī tieši tikko sāku lasīt šo grāmatu, lai man būtu par to savs viedoklis. Vēl gan neesmu tikusi līdz beigām, bet piekrītu Tavam aprakstam. Man parasti patīk, ja grāmatā ir bagāta valoda, kas paplašina manu vārdu krājumu, bet šo noteikti lasu pirmo un pēdējo reizi, jo valoda ir primitīva. Varbūt pirms gadiem 10 man šāda tipa grāmata patiktu, bet nu vairs īsti nē..