Nu tad beidzot man ir laiks, spēks un kluss brītiņš uzrakstīt sen apsolīto atskaiti par to, kā tad mums gāja Sieviešu Kluba randiņā. Jā, nu tās, kuras ir aktīvas "feisbukotājas", bildes un video jau varēja ievērtēt, bet tagad, lai tiek tas prieks arī citiem Sieviešu Kluba apmeklētājiem.

Kafejnīca ar noteikumiem ir viens foršs un iedvesmojošs projekts. Tas ir pieejams ierobežotu laiku, tāpēc liek saņemties, saplānot laiku un tvert mirkli.

15. jūnija pievakarē tikāmies pie zaļojošā un smaržīgā LU Botāniskā dārza, lai kopā dotos uz dārza dziļumā apslēptu Noslēpumu dārzu.

Lai tiktu pie rezervētā galdiņa un ēdieniem, nācās pildīt uzdevumu, kā gan savādāk - tā tak ir kafejnīca ar noteikumiem. Mēs tikām iepazīstinātas ar Noslēpumu dārza leģendu. Un, tā kā mūsu komanda ir tendēta uz zemteksu un divdomību saskatīšanu, tad nu, protams, arī šoreiz leģenda tika sulīgi papildināta. Vārdsakot - ievācām anamnēzi un uzstādījām ekspress-diagnozi leģendas galvenajiem varoņiem.

Kad nu bijām veiksmīgi izpildījušas uzdevumu, tikām pie sava galdiņa un ēdienkartes ... un, ak vai, to nācās lasīt spogulī - labs treniņš smadzenēm. Ēdienkarte, kā jau vienmēr kafejnīcā ar noteikumiem, pārsteidza gan ar nosaukumiem, gan ar sastāvdaļām un to salikumiem.

Kā jau piektdienai pienākas, kafejnīcas pasēdēšanu sākām ar kokteiļiem. Kam nu nācās dzert no puķupoda, kam bija mīlestības eliksīrs jādzer, bet man un Nymph tika atnesti milzu ananasi - nu, to es saprotu, milzu kokčiks, pēc kura nav mazuma piegaršas.

Sieviešu Kluba randiņa ēdienkartē bija pārsteigumi, molekulārā virtuve, interesants noformējums un lieliski garšu salikumi. Pirmo reizi nobaudīju kraukšķīgus zaļo zirnīšu "čipsīšus". Tas prieks gan varēja iet secen, jo īpaši neņēmu vērā viesmīles brīdinājumu, ka mana forele ir ar āķi. Sākumā domāju, ka zivī āķis ir atstāts, bet beigās izrādījās, ka šķīvis ir kā magnēts, un metāla piederumu izmantošana bija visnotaļ interesanta. Bet labi, ka viss beidzās bez pa gaisu lidojošiem zirnīšiem un sparģeļiem.

Bet lielākais pārsteigums bija deserta brīdis. Godīgi sakot, sākumā cīnījos ar sevi, lai nobaudītu desertu ar nosaukumu "Burvju lādes noslēpums", kuru es gan nosaucu “vakara migla burvju purvā”. Tur tikai vardes vien trūka uz bļodas maliņas. 

Izaicinājums, kā lai piespiež sevi apēst kaut ko nesaprotamu, ja manām draudzenēm atnests tik skaists deserts? Ja būtu jāizvēlas ēdiens pēc bildes, noteikti to nepasūtītu. Bet patiesībā tas izrādījās ļoti, ļoti gards, viegli dzirkstošs rabarberu-spinātu-laima ķīselis ar mandeļu-krēmsiera masu!

Mūsu maltītei atvēlētais laiks jau tuvojās noslēgumam, bet sagaidījām gaismiņu iedegšanu. Un tad dārzā tapa pavisam jauna atmosfēra - vēl noslēpumaināka, vēl maģiskāka. Tā lika noticēt, ka tūlīt, tūlīt atdzīvosies skulptūras un zirnekļutīkli pārtaps greznās kāzu balles kleitās.

Pusotra stunda Noslēpumu dārzā paskrēja nemanot, bet mēs, protams, paguvām gan paēst, gan pastrādāt (uzminiet, kas strādāja? :D), gan pabildēties burvīgajā vidē.

Forši pavadīts laiks! Paldies manām superīgajām draudzenēm par kopā pavadīto laiku! Noķērām īstu maģiju. :)