Mazo mirkļu uzburtais gaišums

VesmaSk
VesmaSk 20. decembris 2017 09:33
647

Tagad tāds laiks – rīts sākas vēl ar tumsu un vakars beidzas atkal tumsā, pa vidu vien miglas piesūkušās drūma mitruma pilnas dienas, kad reizēm nav laika paskatīties pat pa logu un darbs mijas vien ar maziem brīvmirkļiem - ar pārskrējienu ikrīta ziņām, ašu ieskatu Facebook laikjoslā un mazām, īsām mīļumziņām draudzenei WhatsAppā.

Un tad es pieķeros mazajiem ikdienas sīkumiņiem un iemācos priecāties par tiem mazītiņajiem mirkļa zibšņiem, kas kā sīki āķīši aizķeras prāta skrējienā – par mazu saules staru, kas pēkšņi pavīd pavisam apmākušās debesīs, par skaisti sarkanu kļavas lapu, kas negaidot ieraudzīta no rīta pašā manas taciņas vidū starp tūkstošiem citām, bet nemīlīgi brūnām un samirkušām , priecājos par karstu tēju un par smaržīgo citrona šķēlīti tajā, par karoti medus un tā smaržu, kas liek domāt par saulainu un ziedošu viršu pilnu vēlas vasaras mežmalu, priecājos par  sveces silto un gaišo liesmiņu, kad logā sitas vējš un lietus. Veikalā ieraugu un nopērku sev absolūti sievišķīgu rozā puķainu  pildspalvu un priecājos ikreiz, kad paņemu to rokās.

20171220093025-63610.jpg

Nedēļas nogalē, kad tik ļoti negribas nekur līst ārā no mājas, tomēr saņemos un dodos uz Rīgu, lai kopā ar lielisku sarunu biedru lēnām izstaigātu Vecrīgu un bez steigas priecātos par krāsainajiem gaismas dekoriem un ziemīgi spožajiem sīkumiem mazo bodīšu  skatlogos. Priecājos par kādas mazas, bet bezgala omulīgas kafejnīcas smaidīgajām un laipnajām apkalpotājām un smaržīgo, kārdinoši un eleganti noformēto Chai Late.

20171220093112-98222.jpg

Un pirmdienas rītā manu īgnumu par kārtējās darba nedēļas sākumu aizgaiņā sīkie sniega putekļi, kas birst no gaisa, un lai arī pa drusciņai un pa tādam niekam vien, bet dara apkārti mazliet baltāku un gaišāku. Sapriecājos, kad pēc īsas sarakstes WA, man piezvana draugs un sarakstes vietā nopļāpājam stundu pa telefonu. Priecājos, ka atkal pēc vasaras vaļīgā perioda esmu atgriezusies bibliotēkā, un telefona vietā vilcienā uz darbu man rokās ir kāda ieteikta lieliska grāmata (Tomass Hillanns Ēriksens “Mirkļa tirānija”).  Kā mazs bērns sapriecājos par ziņu, ka ir noausts audums maniem tautiskajiem brunčiem.

20171220093202-50083.jpg

Priecājos par pasta kastītē ieraudzītajām Ziemassvētku vēstulēm un pati ar prieku gatavoju vienkāršas apsveikuma kartītes tiem, kurus vēlos apsveikt.  Priecājos par manas mazās suņu meitenes pārgalvīgo dzīvesprieku un enerģiju mūsu meža pastaigas laikā, par spirgti zaļajām mētrām un skuju smaržu.

20171220093233-87102.jpg

….Tieši šajos mazajos ikdienas mirkļos ir tas gaišums, kura tā pietrūkst tumšajā laikā. Tikai jāmāk ieraudzīt. Jāprot saskatīt. Un jāsajūt.

Prieka mirkļu konkurss.

20170319094751-96374.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies