Mazā Sprīdīša rudens ceļš

nosiguldas
nosiguldas 15. oktobris 2013 13:07
1664
Te ir pasaku mežs, vieta, kur mēs varam satikt raganiņu un mūs gaida rūķīši.
Ir kalni un lejas, ir upe un nebeidzamas kāpnes, kuru galā mūs sagaida meža ķēniņš
Vai zināt, kur mēs esam. Mūsu bērnībā, ciemos pie Sprīdīša.
Te katrā stūrītī mūs gaida kāds pārsteigums
tāds vīriņš un šitāds, katram sava vietiņa
Meža ielokā mūs gaida Sprīdīša ceļš uz laimes zemi.
Vai redzat cik daudz naudiņas sargā bērzi, tie visi ir viņa dārgumi.
Bet brīžos, kad ir garlaicīgi, Sprīdītis dodas padancināt Lutausi. Tas gan nu jau kļuvis kādus 40. gadus vecāks no brīža, kad es te biju biežs viesis.
Bet Sprīdīti tas neaptur, viņš nenoguris turpina spēlēt.
Uz akmens klusi snauž velēnu vecītis.
Bet rudenīgais mežs mūs sagaida ar sēņu saimi.
Katram te sava sēnīte
Cita lielāka cita mazāka.
Tā staigājot ātri groziņš būs pilns
Mežu sargā mazie rūķīši.
Ja pieglaužas klāt var klusiņām sadzirdēt balsi, ko tu vēlies, vai jau pateici.
Dienas kļūst ar vien īsākas un laiks ir doties mājās.
Drīz pār pasaku valstību nolaižas vakars. Vējā viegli čaukst lapas, apkārt valda klusums.
Viss ir pamiris, nomodā ir tikai parka sargs, viņš nemainīgi nepamet savu posteni ne rudenī, ne ziemā.

Kad esam pieauguši, laiku pa laika pieķeram sevi pie domas, cik labi bija būt maziņam. Tad bija piedzīvojumi un pasakas. 

Rudens ir brīnumains gadalaiks, tas pats par sevi ir vesela pasaka, tapēc es šoreiz piedāvāju pagremdēties atmiņās, pabūt bērnība un vienkārši pasmaidīt.

 

 

Rudens fotoblogu konkurss

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 16. oktobris 2013 12:22

(Y)

Ilze_Liekmane 15. oktobris 2013 15:19

Skaisti :)