Manu atmiņu zvaigžņotās naktis

lotte
lotte 25. augusts 2013 08:32
1410

Domāju, ka pašas zināt, cik atmiņas ir dažādas – reizēm tās veldzē un viegli pieskaras ar glāstu, bet reizēm skaudri uzbliež starp acīm tā, ka aizraujas elpa. Tomēr bez mūsu atmiņām mēs nebūtu mēs! Tās ir mūsu stiprums un spēks, mūsu bagātība.

Pirmā aina, kas man ar vasaras nakti asociējas, ir bezgala zvaigžņu klājums augusta debesīs un trīs pusaugu meitenes, kas, aukstumā un satraukumā trīcēdamas, ķer krītošās zvaigznes. „Visskaistākā dzīve, kad tā vēl neiepazīta”, laikam taisnība dzejnieka vārdos. Slepus atstājušas savas siltās gultas, mēs izlavījāmies pagalmā, lai veiktu rituālu un pieburtu savas visslepenākās vēlmes.

Bet ko vēlēties, mēs pat īsti nezinājām – lai nu ko – laimi un mīlestību, protams! Aizraujošus piedzīvojumus! Veselību vecmāmiņai un vairāk prieka mammas acīs… Un vienā brīdī man bija sajūta, ka, rokās saķērušās, mēs lidojam pretī zvaigžņotajām debesīm, ceļamies augšup augšup un izsprāgstam zvaigznēs… un tā ir bezgalība… Jau nākamā mirklī iečīkstējās durvis, burvība bija zudusi, un mēs iebirām atpakaļ savās siltajās mājās, savu vecāku rokās. Bet šo sajūtu labi atceros joprojām! Tas bija mans pirmais kaislīgais piedzīvojums :)

Nākamā atmiņu aina ir karsti un kaisli pulsējošā Vecrīgas vasaras nakts. Smiekli un draugi, prieks un atdošanās dejām līdz rītam, skaudra atklātība un garas sarunas "par dzīvi".  Un mana īpašā satikšanās, kad mūsu acīs un sirdīs ieleca dzirkstele, kas joprojām ir mūsos - tikšanās ar manu - tagad jau - vīru. Pirmā deja, pirmais rokas pieskāriens, mulstošās sarunas un naksnīgā pastaiga pāri Akmens tiltam, cauri Vecrīgai, zvaigznes skatīšana Bastejkalna galā. Pirmā sadošanās rokās un pirmais skūpsts. Tās vieglās trīsas reizēm atminamies tagad abi kopā, pēc gandrīz jau piecpadsmit gadiem un kopā daudz kā piedzīvota.

Trešā vasaras nakts, kas visstiprāk iespiedusies man atmiņā, ir nakts, kad gaidīju piedzimstam savu meitiņu. Tas bija pirms jau trim gadiem! Māmiņas man piekritīs, ka šis laiks, bērniņam dzimstot, ir maģisks, burvīgs un neatkārtojams piedzīvojums. Ap diviem naktī mēs uzsākām šo ceļu uz tikšanos Stradiņu slimnīcas dzemdību istabiņā, klusinātā apgaismojumā un fonā skanot radio Skonto.

Staigāju pa istabiņu, vērojot, kā logā tumsa mainās un rītausmu, klusiņām dziedāju meitiņai dziesmas un gaidīju. Agrā rītā vēru vaļā logu, ieelpoju spirgto gaisu, un kāds it kā man teica: ir laiks! Kveldoši svelošās sāpēs mani pārbaudīja rīts, satraukts un atbildīgs mani balstīja vīrs, un maģiskā brīnuma sajūta nezuda ne mirkli. Un lūk, jau sākusies diena, saule uzspīdējusi un blakus saldi atpūšas mūsu maziņā… Arī šo es pieskaitu pie brīnumainākajām un kaislīgākajām vasaras naktīm!

Tā, liekot zīmi pēc zīmes, dzīve iet savu gaitu. Nakti pēc nakts, dienu pēc dienas veidojam savu mūža dziesmu, ko ieliksim Lielajā Dziesmu Vācelītē, kad pienāks laiks. Lai tā skan dzidri mums visām!

 Attēls izmantots no: http://www.sxc.hu

 

Blogu konkurss: Kaislīgā vasaras nakts

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies