Mans rudens kino

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 24. oktobris 2015 19:22
1147
Šo filmu noskatījos pa televīziju (LTV1). "Tūkstošreiz ar labu nakti" (A Thousand Times Good Night) ar Dž. Binošu (Juliette Binoche) galvenajā lomā. Stāsts ir par vienu no pasaules TOP fotogrāfēm, kas brauc uz dažādiem pasaules karstajiem punktiem, lai pasaulei rādītu tur notiekošo. Vienā tādā reizē Rebeka tiek ievainota, un vīram apsola, ka viņa vairs nedosies uz kara zonām, bet mājās audzinās viņu abas meitas. Taču Rebeka ir apsēsta ar savu darbu, ar vēstneses misiju, tāpēc sākas cīniņš starp "būt mammai" un būt cilvēkam, kas dara svarīgu darbu, kas piepilda savu sapni. Būtībā filmā tiek risināta sievietes vainas apziņa pret ģimeni, pret standartiem, notiek nemitīgs iekšējais konflikts. Kas beigās uzvar? Nu jāskatās, lai to noskaidrotu. Sievietēm patiks. Sievietes sapratīs.
S.Spīlberga (Stieven Spielberg) filmas "Minhene" (Munich) pamatā ir dramatiski patiesi notikumi, kas norisinājās Minhenē Olimpisko spēļu laikā 1972.gadā, kad palestīniešu ekstrēmisti, ielaužoties olimpiešu ciematā, nogalināja 11 Izraēlas sportistus. Bet filma ir par šo notikumu turpinājumu, par Izraēlas slepenā dienesta darbībām. Asiņaina filma. Filma, kur tiek attēloti vīri, kas dara ''svētu darbu"', atriebjot savus tautiešus. Kolosāli atainota aina ar istabu, kur tiekas palestīnieši un izraēliešiem. Mēs visi esam cilvēki, bet kāpēc dalām tautības, kāpēc slaktējam viens otru, tā īsti pat nesaprazdami, kāpēc? Vai nāve pret nāvi kaut ko atrisina? Filma meklē atbildi uz jautājumu, kas tad īsti par naidu ir starp šīm abām pusēm. Vai šis Vidējo Austrumu konflikts ir mūžīgs? Vienā no ebreju lomām, starp citu, "Džeims Bonds Daniels Kreigs (Daniel Craig)
Nu P.Almodovara (Pedro Almodóvar Caballero) vārds jau, ceru, komentārus neprasa. Un filma ''Atgriezties" (Volver) ar viņa iemīloto aktrisi P.Krusu (Penélope Cruz Sánchez) galvenajā lomā arī bija "almodovariska":D Patiesībā filma ir komēdija, bet sirreālistiska. Par 3 paaudžu sievietēm, par neizrunātām lietām, neatrisinātām situācijām, kas palēnām, klātesot mirušajai divu māsu mātei, tiek palēnām risinātas un tiek atklāti seni noslēpumi. Kolosāli spāņu dialogi, karstasinība, nepierastas manieres. Kaut kas galīgi kreizī:)
Jau dzirdēts vārds manā blogā-K.Blanšeta (Cate Blanchett) un B.Pits (Brad Pitt). Viņi abi satikās filmā "'Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu" (The curious case of Benjamin Button). Un tā tas tiešām arī ir-filma ir pilnīgi neticams stāsts par cilvēku, kas piedzimst kā vecs večuks un ar gadiem kļūst arvien jaunāks. Tas ir kā ceļojums laikā. Daudz sāpju, jo nākas taču zaudēt savus tuvākos, bet arī daudz mīlestības un joku. Ļoti neparasta filma. Un šeit man iepatikās arī Breds Pits. Filma arī 2009.gadā saņēmusi 3 Oskara balvas.
Nu šī ir viens meistargabals. Bet brīdinu-nav aizmirstama! Man vispār patīk aktrise A.Džolija (Angelina Jolie), bet šeit viņa spēlē sev neierastā ampluā, manuprāt. "Samainītais" jeb Changeling (2008.g.) Arī patiess stāsts par 30.gados ASV pazudušu puisēnu. Filma ir par to, kā viņai tiek policijas atvests cits bērns, piespiežot pateikt, ka tas ir viņas, tikai lai policijas darba rādītāji būtu augstāki. Taču sieviete nepadodas, nesalūzt sistēmas priekšā. Un izmeklējot viņas puisēna lietu, acīm paveras šaušalīgi notikumi ar citiem bērniem. Tiešām sāpīga un melanholiska drāma par mātes mīlestību, par ceļu uz piedošanu, kur visam fonā tiesu sistēmas trūkumi un korumpētība ASV policijā. Starp citu, K.Īstvuda (Clint Eastwood) režija.
Esmu šo filmu redzējusi daudz reižu, bet katru reizi no jauna smeļos tajā kaut ko citu. 2004.gada M. Nikolsa (Mike Nichols) filma "Tuvāk" (Closer) ir kaisles un iekāres, un nodevības pilna. Galvenajās lomās zināmi aktieri-Dž. Lovs, Dž. Robertsa, N.Portmena un mans skaistulis:) K.Ouvens (Jude Low, Natalie Portman, Julia Roberts, Clive Owen). Filmas darbība risinās manis iemīļotajā Londonā, kas arī nav mazsvarīgi. Vienkārši kolosāli izspēlēti tuvplāni, acu skatieni, mirkļi, dialogi, it sevišķi, tie rupjākie. Tiešām tirpas skrien caur kauliem, jo tas viss ir tik reāls un īsts. Patiesa dzīve. Patiesībā šī ir filma, ko skatīties vienai. Vai ar draudzeni. Bet ne ar vīru:) Iesaku, iesaku, iesaku! Un es vēl ilgi savā galvā gan pēc pirmās reizes noskatīšanās, gan šobrīd dzirdēju filmas tituldziesmu. Ļoti tāda ...Nu paklausieties paši -Damian Rice - The Blowers Daughter.
Vudija Allena "Jasmīnas stāsts" (Blue Jasmine). Pirmo ievērību izpelnījās režisors, otro-filmas nosaukums, jo ļoti patīk vārds Jasmīna. Ideāla divu sieviešu, divu māsu savstarpējo attiecību izspēle. Abas ir ar pilnīgi atšķirīgu dzīves uztveri, prasībām, sapratni. Vieno tikai vēlme būt mīlētām un vajadzīgām. Keitas Blānšetas (Cate Blanchett) atveidotā Jasmīna ir nonākusi vienkāršās māsas jeb pelēkās peles Džindžeras (Sallija Hokinsa (Sally Hawkins) mājās pēc tam, kad viņas vīrs miljonārs par krāpšanos nonācis cietumā. Sievietei nav nekas no iepriekšējās bagātības. Un nav ne izglītības, ne kāda veida pieredzes, lai spētu sevi uzturēt. Būtībā tas ir tipisks mūsdienu bagāta vīrieša sievas stāsts. Par kritienu no iedomāta augstuma, par sava pašlepnuma un cieņas zaudēšanu, par atgriešanos (vai neatgriešanos) pie patiesām vērtībām. Filmā ir arī kolosāli smieklīgi kadri ar Džindžeras iemīļoto vīrieti.
Filma, kas uzņemta pēc tāda paša romāna nosaukuma, ko arī esmu lasījusi. "Nakts vilciens uz Lisabonu". Kolosāls darbs-gan grāmata (Paskāls Mersjē), gan filma (B.Augusts). Te pat nav svarīgs sižets, bet vēstījums. Filma ir mazliet mistisks stāsts par Šveicē dzīvojošu universitātes pasniedzēju, kas kādas netīšām rokās nonākušas grāmatas dēļ, dodas uz Portugāli, lai atšķetinātu it kā cita dzīvi, bet patiesībā tas ir viņa ceļš pie sevis. Galvenajā lomā Džeremijs Airons (Jeremy Iron). Tāpat filma atklāj arī kādu man iepriekš nezinātu Portugāles vēstures lappusi. Iesaku!
''Notiesāšana'' (Conviction). Man ļoti patīk filmas, kas balstītas uz reāliem stāstiem. Lūk, šī ir viena no tādām. Filma ir par sievieti, kas garus 18 gadus cīnījās (izmācījās par advokāti, sameklēja pierādījumus), lai attaisnotu savu uz mūžu notiesāto brāli par slepkavību. Filma ir skaudra. Bet pāri visam ir neizmērojama māsas mīlestība pret mazliet dumpīgo brāli. Tas, kā viņa principā ziedoja savu dzīvi, lai brāli attaisnotu, lai viņu noturētu pie dzīvības, lai satiktu atkal brīvībā. Tas ir apbrīnojami. Jo cik daudzi no mums gan būtu uz to spējīgi? Un cik daudzi no mums noticētu, ja varas iestādes ir atzinušas par vainīgu? Manuprāt, briesmīgi, ja aiz restēm jāpavada par to, ko nemaz neesi paveicis. Un tas nav tikai 1 vai 2 gadi, bet citam gandrīz visa dzīve. Filmas galvenajā lomā Hilarija Svanka un Sems Rokvels. ( Hilary Swank, Sam Rockwell).
"Kramer vs Kramer" (Krāmers pret Krāmeri). Šodienai ļoti aktuāla tēma, manuprāt. Ģimenes drāma. Filma ir par laulāto pāri, kur tēvs ir darbaholiķis, māte-nelaimīga sieviete. Kādu dienu sieviete nolemj atstāt mazo dēlēnu vīram, lai pati dodos ''meklēt sevi". Varat iedomāties, cik tādam vīrietim, kas nekad nav, piemēram, gatavojis ēst vai zinājis, cikos bērns jāved uz skolu utt, tas nozīmē. Bet viņš ar saviem pienākumiem tiek galā, cik nu spēj. Un tad kādu dienu atgriežas māte, kas nolēmusi, ka bērnu vēlas sev. Sākas principā nežēlīga cīņa par dēla aizbildniecības tiesībām. Un kaut arī otras puses argumenti nav pietiekoši spēcīgi, tiesa tomēr lemj bērnu atstāt mātes audzināšanā. Kā viss beidzās, jāskatās pašiem, bet aktierspēle ir ideāla. Tas, ar kādām metodēm cilvēki ir gatavi otru vinnēt, cik ļauni paņēmieni, teksti, cik egoistiski gājieni -tas ir jāredz. Un filmā var redzēt M. Strīpu un D.Hofmanu jaunībā:) Filma 1980.gadā ieguva 5 Oskara balvas!
Šī filma, manuprāt, neprasa komentārus, bet lai nu būtu īsā versija. F.F.Kopolas filma "Krusttēvs". Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules labākajām filmām, un, protams, kā viena no ietekmīgākajām tieši gangsterkino filmu pasaulē. Filmai ir 3 daļas, no kurām, manuprāt, labākā ir tieši pirmā ar M.Brando galvenajā lomā. Filma 1972.gadā ieguva 3 Oskara balvas (arī kā labākā filma), bet arī pārējās daļas bez Oskara nominācijām neizpalika. Filma it kā ir par mafiju, tās cīņām, ietekmes zonu pārdalīšanu, bet man filma ir fantastiska cilvēcisko attiecību izspēles paraugstunda, filma ar superīgiem dialogiem, ar fantastiskiem Sicīlijas dabasskatiem. Un mūzika.mūzika, kas ir best ever. Vai tad ir kāds, kurš nezina filmas tituldziesmu? Vai Tarantellu, kas tika atskaņota kāzās? Vai mazliet naivais, smeldzīgais "love theme" pavadījums. Super! Es par mūziku vien būtu Oskaru šai filmai iedevusi. Un kas nav mazsvarīgi-filmā ir glīti vīrieši!:) (M.Brando, A.Pačino, R.De Niro, A.Garsija)

20151024193856-88615.jpg

Kad sāku "tīt filmu atpakaļ",secināju, ka esmu diezgan liela kino skatrītāja, kaut pašai jau šķiet, ka nav vaļas baudīt šo mākslu. Bet šoruden tomēr esmu sevi  palutinājusi. Tā kā man ir 3 bērni, protams, pa dienu nav iespējas skatīties kādu filmu, bet vakaros, kad pie miera devusies arī mazā meitiņa, ņemu no ledusskapja laukā atdzesētā baltvīna pudeli vai citu vakaru ābolu sulu, vai uzsildu piparmētru vai jasmīnu tēju (vienīgās, ko dzeru), ietinos savā oranžajā pledā un slēdzu iekšā DVD aparātu. Tajā brīdī ir pilnīgi kaut kas maģisks, tā kā brīdis pirms...

Jau iepriekš rakstīju, ka grāmatas izvēlos rūpīgi. Tad tagad varu atkal apstiprināt, ka arī kino, pirms tas nonāk manā plauktiņā un vēlāk televizora ekrānā, nav nejaušība (vismaz vairākumā gadījumu). Mīlu labu kino, kino, kas liek domāt, kino, kas vēl kādu laiku, kad beigušies pēdējie titri (tos arī vienmētr noskatos, ja ir bijis labs kino) dzīvo manā galvā un sajūtās. Man laba filma ir tāda, kas pat mazliet traucē naktīs gulēt, kas izspēlētos dialogus liek pārdomāt vairākas reizes, pašai apsverot, kā es būtu rīkojusies, ko es būtu teikusi. Un, protams, labs kino ir tāds, kas ne mirkli neliek just, ka tas ir kino:)

Mans kino žanrs ne tikai rudenī, bet vispār -ir drāma. Dievinu filmas, kas ir smagas, pārdzīvojumu pilnas, tādas, kas liek raudāt un skumt, just līdzi, domāt-filmas, kas liek mīlēt dzīvi. Un drāmas jau nav tikai skumjas. Kā jau dzīvē, ik pa laikam ir iespēja arī no sirds izsmieties.

Un vēl, ko secināju, atskatoties uz šo divu rudens mēnešu filmām, ir, ka man sanācis diezgan Oskarots kino TOPs.

Konkurss - Rudens kino vakars

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
LosOjosVerdes 26. oktobris 2015 14:37 VIT@

Cik Tu skaisti un precīzi uzrakstīji:) Danke

Ciao 26. oktobris 2015 13:42

Nu Fisheram pieder spēcīgi darbi un The Curious Case of Benjamin Button ir noteikti ļoti spēcīga filma ar netipisku saturu parādot iespējamos apgrieztos dzīves scenāriju.. un vēl kas ir interesanti ar šo filmu un dzīvi ir saprotas vislabāk veci cilvēki ar bērniem.. cillvēks jaunos gados un vidējos gados ir ļoti tāls no abiem šiem posmiem. Šī filma to lieliski parāda. Nu vēl atklātāk, filmas kontā ir 3 Oskari, tas tomēr ir spēcīgs rādītājs. Varbūt var likties filma par garu, jo šajā filmā tomēr ir klasiskais paraugs, kura izteikti var just ievadu, kas ir garš, iztirzājums, kurā nav saspridzinājums un nostaļģiskas beigas.. tā notiekti ir sajūtu un emociju filma... tāpēc labi ir izvēlēties attiecīgu garastāvokli.

LosOjosVerdes 26. oktobris 2015 09:29

Žėl, ka nepatika filma. Bet Closer, lai patiktu, jābūt mazliet "nepareizai":)

VesmaSk 26. oktobris 2015 08:59

Šīs diskusijas iespaidā vakar sāku skatīties filmu "neticamais stāsts par ben'dzaminu Batonu", līdz pusei noskatījos, tālāk nedavilku, turpināšu skatīties citu vakaru. Nu ne īpaši, vismaz pirmā puse filmas, tāda pievilkta, sadrumstalota un mazliet neloģiska. bet noskatīšos. Nākamo vēlos skatīties "Closer". cerams, ka vismaz tajā nevilšos.

Ciao 25. oktobris 2015 18:21

Redzētas ir visas (jesus esmu kino māne :D ) bet īpaši protams iceļās divas, Blue Jasmin viennozīmīgi kuras galvenā atveidotāja Blanchetta ieguva savu otro Oskaru. Noteikti šī gadsimta spilgtākā aktrise, labas lomas, las tēlojums. Un otra protams Godfather, nu bet protams... man liekas es visas trīs daļas jau no galvas zinu... es nepārspīlēju nav labākas filmas izdomātas...un katru reizi šo filmu skatoties, liekas ieraugu atkal citā gaismā.Protams tā nav sieviešu filma, vismaz ne klasisku sieviešu :D bet tieši pirmā daļa ar leģendāro Marlon Brando, kas liekas ir nevis viņā loma, bet reālais viņš pats... un tās itāliskās rokas kustības, aizsmakusī balss... ja nu tas ir kaut kas...jā nu te nu mēs esam labākie aktieri, labākie filmas direktori Coppola... jebkura gadalaikā skatāmi :)

LosOjosVerdes 25. oktobris 2015 17:00 Catwoman

Tu zini, ja es būtu rakstījusi dzīves kino, nevis šajā rudenī tedzēto filmu TOPu, tas noteikti būtu cits, taču ne mazāk labs. Dievinu Eiropas kino, tāpēc domāju, ka lielākā daļa tajā būtu tieši mūsu Pasaules daļas ražojumi.

Linduchy 24. oktobris 2015 19:52

Fotoblogos tā ir - titulbilde parādās tikai ārpusē. Ja gribi, lai būtu pie teksta, tad pirms teksta ir jāievieto attēls vēlreiz :)

Un paldies par blogu! Super filmas! Lielākā daļa ir redzētas, piekrītu, ka ir TOPa vērtas :) (Y)

LosOjosVerdes 24. oktobris 2015 19:25

Un kur pazudis mans titulfoto atkal?