Mani kleitu stāsti

hiperkeri
hiperkeri 29. jūlijs 2015 22:37
2520

Mīļās dāmas,

jūs laikam ļooooti ilgi gaidījāt (un beidzot sagaidījāt!), kad es atkal kaut ko `normālu`, nu, pa savam uzrakstīšu! :)

Te nu ir!
Tie ir stāsti caur un par manām kleitām. Un atsevišķiem apģērba gabaliem. Un aksesuāriem. Stāsti par dzīvi :D

Pirmā noteikti bija šī kobaltzilā kleita, ar kuru saistās stāsts par 12. klases izlaidumu.

20150729215717-75201.jpg

Bildes visas top tagad, mērenā naktī (jo, kad ir iedvesma, tad tā nāk un dažkārt tā pazūd, tāpēc es kā īstena māksliniece darbojos tieši tad, kad ir ideja), tādēļ tām būs zibšņi un mēreni spoki. Jo es un mani aksesuāri dzīvojam savu dzīvi :D

Tā diena, kad pirku savu izladuma kleitu bija diezgan mokoša. Viss sākās ar to, ka mamma izlēma, ka šoreiz viņai jānāk līdzi iepirkties. Ak jēziņ.. Man nekad nav paticis iepirkties ar draudzenēm kopā, kur nu vēl ar mammu, jo mums gaumes tak atšķiras par kādu ceturtdaļgadsimtu!!

Dienas gaitā izbesījos es un veikala Mango visu stāvu pārdevējas. Tad arī Zārā...Un pat manā mīļajā Zappingā uz to brīdi nekā jēdzīga nebija. Līdz dienas beigām vēl vajadzēja nopirkt vakariņām centrāltirgū kādu dārzeni, tad nu nolēmām brist jau uz to pusi. Ha! Tieši centrāltirgū šī kleita bija uzstutēta uz manekena (sākotnēji tai uz lencītēm un vidukļa bija raksts no melniem un baltiem kristāliem, kurus laika gaitā noādriju, lai varētu tērpu dažādot ar aksesuāru palīdzību) un, lai cik traka tā nebūtu, tā bija tik šifoniska un skaista, ka man tas pat neurbās sirdī, ka no centrāltirgus.. Kopš izlaiduma tā man ir kalpojusi vairākkārt pasākumos - pat iestājeksāmenā (es gan neiestājos tajā gadā - laikam biju pārāk spilgta, ka viņi visi palika akli un kurli. :D :D :D (joks), pāris koncertos. Un tā ir ļoti populāra SOS kleita, kad kādai manai draudzenei vajag kādā pasākumā tērpu - pietiekoši elastīga, lai no XS izaugtu līdz M un pat L izmēram dēļ pateicīgās elastīgās mugurpuses. Tā lūk.

Tālāk.

20150729220707-22785.jpg

Te ir mans Anglijas - mana pirmā vintedža sasniegums. Kopā šis pāris kurju maksāja 8 angļu mārciņas.

Kopā ar šo pašu koferi.

Jo es biju iepirkusies tik smagi Primarkā, Heičenemā (kurš vēl LV nebija), Debenemā un vintidžbodītēs, ka mans pašas koferis negāja ciet. Tā nu koferi iepakoju iekšā šajā lielajā koferī, apliku apkārt vēl kādas drēbītes, un tā ceļoju atpakaļ uz mājām - milzu koferī ar mini mini skritulīšiem un rokas saiti, kurš principā uzvedās kā sivēns vai klēpjsunītis - tik velc..

Un kurpes..kurpes ir īsta ādiņa, firma Bronx, pašlaik iečekoju un skatos, ka firma ir vairāk kā 100 gadu vecu apavu ražotāju tradīcijas rezultāts, apavi maksā padārgi, virs 100 mārciņām vismaz.

It is a buy! Lieste ērta, šie apavi ir redzējuši dienasgaismu uhhh, un vēl tik redzēs. Šie man būs kolekcijā vēl ilgus gadus. Kā mans opis mēdza teikt - savulaik kurpes ražoja tādas, kuras pārdzīvoja visus režīmus kopāņemot. Uh, kā viņam bija taisnība. Un viņš vienmēr ģērbās skaisti.

Tāpēc tālāk - siksna!
20150729221621-50393.jpg

Tā ir tieši viņa siksna, kuru es neatdevu brāļiem, kad visi šķirojām mājās mantas, kuras paturēt un kuras izmest - viņiem tika vecie fotoaparāti utt, man - siksna. Nē, mēs pa dibenu ar šo nedabūjām, nerātns bērns tolaik bija normāls bērns. Vispār es tam piekrītu arī šodien.

Bet man patīk šo jostu valkāt ar raupjiem džinsiem un skaistu, stīvu žaketi. Tad es jūtos savā elementā. Gatava ieņemt pasauli.

20150729221858-62351.jpg

Un te - burtiski- ir mana bērnības šuba. Nu kažoks.

Īsta kažokāda. Es ļoti labi saprotu visus pretdzīvniekunežēlestības aktīvistus - man arī patīk dzīvnieki! Bet, man arī patīk kvalitāte. Tāpēc laikam man ir šis otrās elpas gājiens pēc šīm lietām. Ar šubu man ir īpašas attiecības - kad man nāca DIY periods, kad attīstījās manas vajadzības pēc Le Fashion, es izdomāju gatavot 20to gadu iedvesmotu dāmu apkakli. Un, tā kā to briesmīgo šubu es pat nevarēju pacelt, kur nu vēl uzvilkt, tad tā tika sagriezta daudzās mazās strēmelēs. Es pat Sieviešklubā piedāvāju šos materiālus :D Man pieteicās Cheery, tā nu devos nogādāt viņai uz darbu! Viņai beigās sanāca tāds makarons, jo trikotāžu par oderi te nevarēja likt, toties mēs esam draudzenes arī šodien. :) Uh, tas bija sen....gadi 6 atpakaļ? Klubiņ, cik Tev jau gadu?? Manuprāt, pat vairāk....Nu re, labas lietas te ir sākušās :)

Tas nu bija stāsts par šubu un draudzību :) :D

20150729222447-34223.jpg

Te nu ir kimonoblūze, ko man par suvenīru atveda man tuvā otrās pakāpes māsīca (jo tiešu brālēnu, māsīcu man nav). Viņi ar lidmašīnu lido biežāk, kā ar normālu transportu. Brauciens tramvajā kādam ir īsta egzōtika. Tāpat man šī blūze. Es to uzvelku vidējā statistikā reizi 3 gados. Toties - par miljonu! Pēdējo reizi biju teātrī uz `Pie bagātās kundzes` ar to! Tas tik bija vakars! Tiesa, tieši tajā naktī saslimu un pirmo reizi ņēmu slimības lapu, kaut gan īsti nebija vērts. Taču tas man palīdzēja uz visiem laikiem tikt vaļā no manas ģimenes ārstes un beidzot, beidzot tikt pie labākas. Jessss! Ar šo man saistās tīrs veiksmes stāsts :) Kopumā...

20150729222822-50621.jpg

Šī ir mana pirmā pašpirktā šalle. No Terranovas! Sasodīti kvalitatīva, jo ir vismaz 10 gadus veca. Un kopš tā laika man ir patiešām skaista šaļļu kolekcija. Ja kāds kaut kur brauc - noteikti atvediet man šallīti!

20150729222945-20721.jpg

Te ir mans Patmalnieces iedvesmotais rotudarbs. Kaklarota! Kāds pagodinājums, ka pati māksliniece, ieraugot to Instagram bildēs, iekomentēja `Skaisti! Pirmie desmit gadi tie grūtākie, pēc tam aiziet!`:D

Jocīgi, tieši to pašu man teica mans treneris..

:D

20150729223229-15871.jpg

Šis ir mans dārgākais vintidža pirkums - ādas soma, arī no Anglijas - ko lai saka - tajā brīdī es mūsu dāmām biju laba ķēriena veiksmes zaķītis - es gāju kā dzinējsuns uz jaunām pērlēm... Ai, ļoti jaukas atmiņas.

Un arī šī soma, domāju, man ir ar mūža garantiju (brends Nova - īsti neko neesmu dzirdējusi par tādu), āda ar brezenta rokturiem - īstam svarcēlājam kā es - man soma, lai kāda izmēra - vienmēr ir pilna. Tā kā tai pirms manis jau bija dzīve, es jutos mazliet labāk to pērkot - es to noteikti lietošu ilgi, ilgi. Jau pa gadiem aizgāju salabot rāvējslēdzi - un sapratu, jū, šī lietiņa man ir patiesi mīļa un labot to ir vērts.

20150729223604-41111.jpg

Un te ir manas mantotās omas vintidžs. Vakarsomiņas!

Abas man ir gājušas līdzi uz randiņiem un koncertiem un ir kā mazie sargeņģelīši, jo viss vienmēr ir ritējis gludi. Melnā man palīdzēja randiņos ar manu topošo vīru :) Paldies, Omamm!

Tas laikam šoreiz arī būs viss!

Paldies, ka ceļojāt man līdzi! 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 30. jūlijs 2015 20:00

He he,paldies,paldies meitenes par mīļajiem vārdiem:)
Jā,cerēju,ka novērtēsiet manu `pludmales formu`:D

Nikte 30. jūlijs 2015 18:16

Soma un mantojums ir (Y);) Un figūra veļā tev arī tā neko :D

Ciao 30. jūlijs 2015 09:25

Jap Hiprkeri, šie stāsti ir labākie (Y) Labas lietas vienmēr kalpo ilgi, to arī es esmu pārliecinājusies, tieši tamdēļ man roka neceļas pirkt uz sitiena, ja redzu ka tas nav mans un vajag tikai uz brīdi...labāk kaut ko sameistarošu, ja vajadzēs.

Kerstyna 29. jūlijs 2015 23:04 Catwoman

Es arī par to pašu - (Y)

Linduchy 29. jūlijs 2015 22:59

Titulbilde - the best :D (Y)

Kerstyna 29. jūlijs 2015 22:56

(Y) Super :) Kā vienmēr... vienā elpas vilcienā.