Manas iedvesmas

Autors: hiperkeri, 2013. gada 21. septembris, 21:43:48
Manas iedvesmas

Vēl viena pazīme,ka iestājies rudens-sāk aptrūkties dzīves spara-vairāk par visu citu Tevi sevī ievelk Tava mīļākā sega vai pleds,mīļākais draugs-krūze karsta dzēriena un gribas uzlikt sienas,lai Tu vairs nekad nespētu dzirdēt mobīlo telefonu zvanāmiem un vienkārši pabūt sevī un savā segā..

Pazīstami?

Jā,man tas pamazām ir piezadzies(vai arī beidzot ir pienākusi ilgi gaidītā brīvdiena,pēc kuras nākamā būs jāgaida krietnu laiciņu..),un sākusies mērenā rudens depresija,kad sāku apšaubīt pilnīgi visu. No eksistenciāliem jautājumiem līdz pavisam sīkām lietām. Kamdēļ es tā skrienu un dauzos kā pret sienu,miljonus apkārt sev vēl nedzirdu čaukstām. Uznācis bezspēks. Kāpēc mēs visu laiku dodamies no dienas uz dienu savos vāverriteņos,lai atsistos vienā un tajā pašā punktā?

Rudens,vienvārdsakot.

Taču mani aiz ausīm no šī izvilka šīmēneša žurnāls `SHAPE`. Ļoti labs,manuprāt! Un īpaši-intervija(minī) ar Anitu Altmani.

Atceros,ar kādām zvaigznēm acīs viņu vēroju Ievas Pārvērtību šovā,neizlaidu ne sēriju..Gribas vienreiz viņu personīgi satikt,padzert kafiju un būt iekšā vienā no tām smalkajām sarunām,kādas viņai vienmēr sanāk:)

Ja nu es iedomātos,ka viņa mani sadzirdētu,tad gribas zināt-kas ir tās pāris konkrētās lietas,kur viņa gūst savu enerģijas devu un iedvesmu būt TIK šarmantai,elegantai,bet vienkāršai un nesamākslotai savā būtībā?? 

Mani ļoti iedvesmoja šis SHAPE raksts,kur,īsumā pārstāstot raksta fragmentu-pēc intensīvas dienas ar reklāmām un darba Galerijā Rīga viņai ir vēl laiks darbam mājās-pie dēla.

Galvenais,ko es uztvēru-ka ne tikai sievietei ir jābūt spēkam pagatavot garšīgas vakariņas,bet arī tās uzservēt uz skaisti klāta galva ar ziediem vāzē..Nu re,tajā brīdī es savā ikdienas dzīvē redzēju visus robus-atnāku mājās no darbiem un studijām,pati jūtos iztukšota(patiesībā,tikai pēc viena no darbiem es esmu arī uzlādēta! Žēl,ka tās ir tikai 2 dienas nedēļā),pēc garās dienas droši vien lielākajā daļā vakaros es izskatos nodresēta kā cirka ponijs,un mājās es esmu laimīga,ka man ir daudz trauku,uz kuriem likt ātri pagatavotās vakariņas(paldies Dieviņam,tagad papildus gatavo mana otrā pusīte.Tie ir īsti svētki manai dvēselei),taču tie arvien biežāk krājas izlietnē,gaidot tās kādreiz čaklās rokas,kas tos nomazgās..Un,cik labi,ka vasarā iekārtoju to paradumu apģērbus likt uz pakaramajiem pa komplektiem(tā man nedēļai ir kādi 20 komplekti.pilnīgi pietiekoši jebkuram pasākumam ar atliektiem galiem),jo vakarā komplekts tiek ātri ielikts netīro drēbju grozā un tur tas gaida to laimīgo vakaru,kurš man būs pabrīvāks,lai sagaidītu tās pāris stundas,kad to mazgās..Sērīgsmieklīgi.

Un tāpēc man arī nav tās lielās iedvesmas,lai to izspiestu no sevis kā pēdējos citrona sulas pilienus-priekš Jums,dāmas.

Es esmu tās pašas sajūtas meklējumos,kādu ir notvērusi Anita.

Es ticu,ka vai nu viņa mani sameklēs,vai es viņu,bet tam taču ir jānotiek!

Bildīte no internetresursiem mātē Gūglē.

 

Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!