Mana dienasgrāmata - Mazā vilšanās

Autors: pece, 2013. gada 8. oktobris, 08:51:55

Gandrīz gadu ik darbdienu rītu un vakaru soļoju garām Turku konditorejai Ģertrūdes ielā. Ik dienas no tās plūstošā smarža mani ir vilinājusi un mēģinājusi pārņemt savā varā, ievilinot savos tīmekļos. Esmu rūpīgi turējusies pretī kārdinājumam, bet tas brīdis bija pienācis, kad mana stingrā nostāja izplēnēja līdzi sārtot sākušajām koku lapām un rudenīgajam vējam.

Es ļāvos kārdinājumam vienu vakaru un nopirku katram mūsmājas iedzīvotājam pa baklavas gabaliņam ar mandelēm. Gabaliņi mazi mazītiņi, bet pietiekami dārgi, gribētos ticēt, ka uz vietas gatavoti no dabīgām izejvielām.

Pa ceļam uz mājām riju siekalas un baidījos paslīdēt uz tām, kuras iztecēja no manas mutes uz ielas.

Pēc vakariņām, uzvārīju melno tēju, jo tā piedienas baklavai un austrumu gardumiem. Un servēju baklavu uz maziem šķīvīšiem. Izrādījās, ka pa ceļam no tās, nez kāpēc bij izlijis dīvainas konsistences, balts šķidrums, kurš garšoja pēc iebiezinātā piena ar cukura. Nebij  jau tai baklavai ne vainas, tik vien kā biju gaidījusi kārtīgu medainu baklavu ar mandelēm, kuras šķiet bij sarāvušās un kļuvušas nemanāmas.

Kur Rīgā pārdod visgardāko baklavu?