Maltas piezīmes

pece
pece 22. janvāris 2017 22:33
1453
Sniegotās kalnu virsotnes.
Majestāstiskās palmas pie viesnīcas.
Skats pa viesnīcas logu, precīzāk no balkona. Pēdējā vakarā jūra trakoja un viļņu gali bija ietērpušies baltā putu mākonī, kas slaidā lokā, tricoties pret krastu pusotra metra augstumā sasķīda mazās druskās.
St.Julians - viesnīcas apkārtne. Bezpersoniska. Pēc tam izlasīju, ka netālu esot krutākie klubiņi tusēšanai uz salas.
Mdina. Smuko cietokšņpilsētu satiku jau tumsiņā grimstam. Toties ērģeļmūzikas koncerts bija fantastisks.
Telefona būdiņas, kas ir kā dzīva liecība Maltas ciešajām vēsturiskajām saitem ar Angliju,
Mazās ieliņas. Interesanti, ka tur nav liegts braukt ar auto. Kaut kā sadzīvo tūristi, vietējie un automašīnas.
Valleta, skats uz ostu.
Tāds skats paveras ieejot pa galvenajiem pilsētas vārtiem starp nocietinājumiem.
Šī ir opera. Nē tā nav nepabeigta, tikai kara laikā nopostīta. Vēlāk secinājuši, ka tāpat skan labi, skats sēžot izrādē gana smuks un lietus līst reti.
Tipiskas ieliņas Valletā.
Kāds no majestātiskajiem namiem.
St John's katedrāle -muzejs mākslinieka Karavaggio (Caravaggio) mākslas darbu mājvieta.
Vecais hostitālis, tagad konferenču cents, kur viesu mieru sargā dzelzs bruņinieki,
"Logi - grūtnieces", šie kalumi ļāva salīdzinoši droši palūkoties pa logu uz pakārtni kad sākās uzbrukumi. Es gan teiktu, ka drošums tāds nosacīts,
Šie lielgabali ik dienu šauj zalves.
Mazliet jocīgi no skata elektromobīļi tūristu vizināšanai.
No latviešu valodas jocīgs nozsaukums dārglietiu bodei,
Šādi kaktusi aug kā mums krūmi, visur, kar kāds ne līdz galam sakots zemes stūrītis. Lielākie 2-3 metru augsti.
Pils.
Vienkārši ielas stūris,
Iekšpagalms.
Iekšapagalms.
Kāda maza ieliņā.
Klaiņojošie kaķi pie augšējiem dārziem.
Augšējie dārzi - zaļa oāze un burvīgs skats uz ostu.
Augšējie dārzi - kaktusi.
Augšējie dārzi - kaktusi.
Augšējie dārzi - palma ar augļiem.
Nocietinājumi.
Uz redzēšanos Valleta!

Šo mazo zemi es iemīlēju pāris dienās. Sanāca pabūt tur darba darīšanās. Ceļš turp un atpakaļ ir nogurdinošs –pusi dienas vajag, lai turp nokļūtu. Pirms brauciena Maltas kolēģis sūtīja ziņu – neaizmirstiet pie mums tagad ir ziema, laika prognozes solīja lietu un negaisu, kas par laimi nepiepildījās. Turpceļā īsināju laiku skatoties pa logu. Lidojot pāri sniegotajiem kalniem sapratu, ka tie izskatās tieši tā kā mācību maketos.

Pirms ceļojuma, studējot iespējas no lidostas nokļūt līdz viesnīcai, nekādi nespēju saprast, kā nepilnus 10 km sabiedriskais transports var braukt stundu un lai turp nokļūtu nepieciešams pa ceļam mainīt  au.tobusus. Tikai vēlāk sapratu, ka sastrēgumi arī Maltā nav sveši, sabiedriskais transports apstājas uz katra stūra, bet tas ir lēts – 2 stundu brauiciens maksā 1,50 eiro, un maršruti ved visos virzienos.Nospriedu, ka ja kādreiz iznāks atgriezties, tad sabiedrsikais transports būtu ērti izmantojams salas iepazīšanai  un apceļošanai. Iesākumam nolēmu izmantot shutlle-bus servisu – 8 eiro un tie nogādā jebkurā viesnīcā  uz salas.

Bus nesās kā mazliet aptracis pa mazajām ieliņām šosejām divi vienā , akmens sētas katrā pusē, kuriem pāri lūkojas kaktusi, ceļš veda starp graustiem, pusremontētām ielām un mazliet pelēcību visapkārt.

Viesnīca, lai ar manuprāt nomalē -St.Julians, toties ar skatu uz jūru, klintīm un smuku zilu ūdeni, tās priekšā lepni slējās palmas.

Pirmā iepazīšanās ar Valletu notika vakarā, pa ceļam braucu gar Smidina priecējot acis gar smuko promenādi, kas vasarā droši vien mudž no ļaužiem. Valleta jau bija ietinusies noslēpumainā krēslā, toties izgaismotā ponorāma un ēkas pilsētai piedeva mazliet mistisku tēlu. Pati galvaspilsēta Valleta ir nepinu 1 km plata un apmēram tik pat  plata, kas faktiski ir kalna galā celts cietoksnis, ar atbilstošiem nocietinājumiem, baznīcām, pilīm. No ārpuses grūti atšķirt parastu māju, no pils vai baznīcas – visas vienādā ārējā ietērpā – celtas no kaļķakmens blokiem – gaišas un staltas. Baznīcas un pils ir īstas dārgumu krātuves, laistās gleznās un zeltā, iespaidīgi!

Paviesojos arī Maltas vecajā galvaspilsētā Mdinā, kas ir mazs, mazītiņš cietoksnītis – vienlaikus atsevišķa pilsēta ar nepilniem 300 iedzīvotājiem, savu pašvaldību, skolu, pāris restorāniem, baznīcu un mini ieliņām. Toties skatam paveras puse no salas un labā laikā var redzēt part Sicīliju un Etnu. Starp citu šī gada janvārī apsnigušo Etnu var skatīt kāda fotogrāfa iemūžinātā bildē netā

Lai arī ziema, priekš latvieša tur bija silts +16 grādi un saule, lai arī vējš pēdējā dienā mēģināja izpūst dvēseli no manis, bet tas tomēr viņam neizdevās. Vien pamanījos saulē mazliet apdedzināt seju, bet tas jau nekas!

Atvainojos par ne pārāk kvalitatīvajām bildēm, jo tās tapušas ar mana telefona palīdzību.

Beztēmas blogu konkurss!

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Shalako 25. janvāris 2017 00:00

Cik skaisti! Dažas bildes pārsteidza ar to netipisko dzīvi un kārtību!
Labprāt arī došos kādreiz uz Maltu!

pece 24. janvāris 2017 09:11

Jā, tā vien gribējās zem tās palmas pasēdēt ilgāk..... :)

Linduchy 23. janvāris 2017 17:05

Es laikam tavā vietā "pazaudētu" atpakaļbiļeti un paliktu kādu brītiņu ilgāk (angel)

thezeezee 23. janvāris 2017 16:37

Izskatās izrāvies no darba rutīnas :)! Lieliski (Y)!

Kerstyna 23. janvāris 2017 11:00

(Y) Lietišķais ar patīkamo, jauki :)

rasas 23. janvāris 2017 09:19

(Y)(F)