Līgo noskaņu meklējumos

Autors: pece, 2013. gada 19. jūnijs, 00:00:00
Līgo noskaņu meklējumos

Mēģināju sev godīgi atbildēt uz jautājumu – kas ir mana Līgo noskaņas pamatā un kur man to noķert un kā.

Laikam gan jāsāk no otra gala. Lai ar visiem zināms, ka Jāņi jau tepat pie durvīm klauvē, vēl pagājušā nedēļas nogalē man šķita, ka tie vēl tālu. Bērns, ieraugot piknikotājus, iesaucās – es arī gribu svinēt Jāņus! Tajā brīdī sajutos, kā ar bomi pa galvu – es negribu, lai manam bērnam Jāņi asociētos ar šašliku un pikniku! Sapratu jau arī, ka tik traki jau nav, vienkārši gatavošanās Jāņiem bērnu dārzā un pikniks bij apvienojies jāņu svinībās.

Tā nu soļoju pa ielu un domāju – kādreiz bija sajūta, ka Jāņi ir jāgaida, tiem ir jāgatavojās, tie ir svētki par godu gada īsākajai naktij, tagad - es pat nezinu. Kādreiz tas bija process – dārza ravēšana, mājas pucēšana un pušķošana, maizes cepšana un siera siešana. Pēdējos gadus ir izpalicis nesteidzīgais gatavošanās posms un arī svētku sajūta. Tiesa, tāda īsta latviska svētku sajūta nekad nav bijusi tā līdz mielēm, jo vienmēr ir gribējies dziedošu kompāniju, bet mūsu dzimtā kāds lācis pa ausīm nobradājis – citam vairāk, citam mazāk, līdz ar to tā dziedāšana īsti nesokas.

Reiz mēģināju šo svētku sajūtu rast publiskā svinību pasākumā, bet tas nav priekš manis – tingeltangels un apdzerti purniņi traucēja – laikam vecums nenāk viens.

Gribētos tādu skaistu latvisku pasākumu izbaudīt un gan jau tas vēl priekšā, mans dzīvesdraugs gan tāds ļoti skeptisks par šādām aktivitātēm, bet kas zin, varbūt saņemšos kādu gadu kopā ar bērniem ko tādu izbaudīt!

Šogad viss vēl priekšā, bet tieši šodien sapratu, ka manu Jāņu sajūta būs kopā kopjot, pušķojot un našķus gatavojot un kas zin, varbūt kādā naksnīgā pastaigā ugunskurus lūkojot!

Lai arī Jums izdodas noķert Saulgriežu svētku sajūtu!

 

Iesūti arī tu savu blogu Sieviešu klubam un piedalies ikmēneša konkursā. (Par konkursu lasi ŠEIT )