Lielā diena mūsmājās

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 1. aprīlis 2016 00:38
1093

Ar mani un Lieldienām ir pagalam dīvaini. Ja Ziemassvētkus izjūtu un piedzīvoju tā, kā visa kristīgā pasaule-Jēzus dzimšana, brīnuma dzimšana, tad Lieldienas gan nekad neesmu atzīmējusi un piedzīvojusi tā kā ticīgie. Man Lieldienas ir gaismas uzvara pār tumsu. Tiešā nozīmē. Var, protams, tajā visā saskatīt arī ko garīgu, taču, jā, Lieldienas man vienmēr vairāk bijusi Lielā diena, kaut kas vairāk pavasarīgs un tautas paražām saistīts. Lieldienu laikā kādās ziņās tika pavēstīts aptaujas rezultāts, kur respondentiem tika jautāts, kas viņiem ir Lieldiena, kā viņi tās svin. Un, izrādās, ne tikai man, bet katram otrajam Latvijas iedzīvotājam Lieldienas saistās ar senām tradīcijām, nevis ar Jēzus Kristus krustā sišanu un augšāmcelšanos. Tas patiesi ir dīvaini, ja ņem vērā, ka daudzi no viņiem un tajā skaitā arī es neesam ateisti. Bet, redz, pasaciņa (ļoti ticīgie, cerams, mani krustā nesitīs par šo apzīmējumu:D) par Dieva dēla dzimšanu ir iespiedusies spēcīgāk, nekā par Viņa trīs dienu pazušanu no Zemes. Nu, labi, lai vai kā tur nebūtu, arī mūsu mājās Lieldienas tika svinētas, taču visvairāk tās tika gaidītas. Jo, kā jau minēja, tā ir gaismas uzvara pār tumšajām dienām. Pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks, katru gadu to gaidu ar ilgošanos un tādu kņudinošu sajūtu pakrūtē, un Lieldienas ir kā zīme, ka tas patiesi ir klāt. Pirmais darbs, ko izdaru katru gadu un arī šogad negāja secen, ir logu nomazgāšana visai mājai. It kā jau arī pa ziemu logi tiek mazgāti, bet, protams, tikai no iekšpuses. Toties tagad, kad atrardu piemērotu dienu, kad vairs nav tik auksts un nekas nelīst no debesīm, beidzot varēju logus nomazgāt arī no ārpuses un starpās. Tā kā man ir vecie koka logi, tik ātri nemaz negāja, bet rezultāts ir to vērts, jo ar katru dienu aizvien spožāk spīdošā saulīte var ienākt manā istabā. Arī ziedošu ziedu izskatā.

20160331230436-91064.jpg

Laicīgi, spītējot asam vējam un smalkam, smalkam lietutiņam, devāmies pastaigā pa mežu, lai salauztu zariņus, ko vāzē izplaucēt.

20160331230943-84326.jpg

Katru dienu ar nepacietību gaidījām, kad beidzot, beidzot kāda zaļa lapiņa izsprauksies uz āru. It kā sīkums, bet tādu enerģiju, dzīvību dodošs. Ļoti, ļoti gaidu šo brīdi arī dabā.  Kad lapiņas beidzot bija sazēlušas, varējām zaros iekārt krāsainas oliņas, par ko mazajai princesei liels prieks.

20160331231222-41402.jpg

Katru gadu, protams, arī krāsojam olas. Daudz olu :) Uz darbagalda tika likta sagriezta sieviešu kaprona zeķe, diegi, vilnas diegi, putraimi, auzu pārslas, egļu zariņi, lapiņas no izplaucētajiem zariem. Ņēmu 4 dažādus katlus, kur vienā ūdenim tika pievienota kurkuma, otrā ---sagriezti pūpola zari un paši pūpoli, trešajā balto un sarkano sīpolu mizas, bet ceturtajam katlam noziedoju saldētu upeņu trauciņu.

20160331232055-51220.jpg

Liku visu vārīties. Tikmēr tinām ap oliņām diegus, likām dažādajos rotājumos, likām iekšā zeķē un vārījām. Kad olas gatavas, jāpagaida vēl brīdi, lai redzētu, kas nu ir sanācis. Tas arī ir ļoti intriģējošs brīdis, jo nekad, nekad nevari zināt, kāda tā ola beigu galā būs, kā arī-vai tā būs vesela:D Šogad krāsoju baltās olas. Daudzas bija ieplīsušas, kaut liku gan sāli, gan nevārīju uz straujas uguns, bet procentuāli veselās bija vairāk. Un tā, lielais brīdis ir klāt. 

20160331232341-23224.jpg

20160331232418-52787.jpg

20160331232444-19405.jpg

Rezultāts bija ļoti raibs un ļoti interesants! Bet tik skaistas oliņas taču nevar likt vienkāršā traukā, tāpēc pagatavojām karameļu trauku, kas ir tikpat zeltains kā saule. Tādu gatavoju jau vairākus gadus. Kad Lieldienas beigušās un olas apēstas, arī trauks pa gabaliņiem pazūd :) 

20160331233219-90307.jpg

20160331233252-63575.jpg

Kad Lieldienām viss sagatavots, var iet gulēt un gaidīt, kad leks pavisam citāda saule-spožāka un pavasarīgāka. Es nezinu, kāpēc, bet mūsmājās nekādi zaķi nekad nebija ciemojušies (varbūt tāpēc,ka nekad nesagatavojām migu vai nenolikām burkānus?), bet šogad notika brīnums. Zaķis bija paviesojies.

20160401002629-47762.jpg

Tagad es zinu, kāds viņš izskatījās, bet no rīta pat man tas bija brīnums, kad vīrs teica bērniem, ka jāiet dārzā skatīt, vai nav zaķa pēdas palikušas. Ko tobrīd nodomāju, labāk neatklāšu:D Bet vēl lielāks brīnums bija, kad dāvanas tiešām bija, un ne tikai bērniem :)

20160331234340-42154.jpg

Brokastīs, protams, olas. Daudz olu :) Bet pirms tam kaujas, kuru laikā dažas čaumalas plīsa ar tāāādu skaņu (meitiņa sākumā domāja, ka jo stiprāk, sit, jo labāk:)) Un vēl jau bija jāpanāk, lai nesasit tomēr visas olas uzreiz, kaut aizrauties patiesi ir viegli.

Pirmā Lieldienu diena bija saulaina, tāpēc lielāko dienas daļu pavadījām ārpus telpām, savā pagalmā. Pūtām ziepju burbuļus, kas todien bija tikpat ovāli un krāsaini kā olas. Pagalmā ziedošie pūpoli bija ovāli. No zemes izspraukušies krokusi un sniegpulkstenītes, pāri lidojošie putni un pa pagalmu skrienošie kaķi, un suns-viss bija ovāls! Ovālā pasaule :)

20160331235630-81314.jpg

20160331234853-28004.jpg

Vēl paspējām aiziet pie kaimiņiem, lai uzdāvinātu olas. Senie latvieši arī dāvināja olas, un mēs arī katru gadu apmainamies ar krāsotām oliņām. Domāju, ka arī krāsainās olas ir par pamatu draudzīgām attiecībām :)

20160331235254-35609.jpg

Otrajās Lieldienās gan cēlāmies agri, lai pucētos un dotos uz Brīvdabas muzeja Lielās dienas svinībām. Tā kā parasti šādus pasākumus apmeklē liels skaits cilvēku, turp devāmies uz pašu sākumu. "Kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu" jeb mierīgi izbaudi pastaigu, mierīgi tiec visiem un visam klāt, apskati, patausti, nevis esi pūlī, kad sāk ierasties īstenie pilsētnieki:D Un arī ticējums vēsta, ka "Lielās dienas rītā ir jāceļas līdz ar saullēktu un jāmazgā mute pret sauli tekošā ūdenī".  

Izšūpojāmies uz nebēdu, saules staru apspīdēti. Ļoti ceru, ka odi patiešām ies pie tā, kurš šūpoles neredzēja kā savas ausis.

20160401000350-95150.jpg

Apguvām jaunas seno laiku spēles, ripinājām olas (visas gan pazaudējām), no māla mīcījām svilpaunieku, jājām ar zirgu, redzējām rotaļlietu izstādi utt., utjp.

20160401002944-91820.jpg

20160401000629-97056.jpg

Diena bija ļoti izdevusies-saulaina, silta. Izbaudījām brīnišķīgu pasākumu. Vide jau pati par sevi muzejā ir tik skaista, latviska, senatnīga. 

20160401001107-56293.jpg

20160401001139-63183.jpg

(šie, starp citu, der labklājībai un pret niķiem. Varot gulēt uz mūrīša, neko nedarot, un kareklis visu izdarīs tavā vietā :D Tāpat arī palīdz pret niķiem. Arī pieaugušo :D)

20160401001334-20710.jpg

(šie esot bimbambuļi. Es vienmēr par bimbambuļiem saucu ļautiņus, kas par katru sīkumu raud, bet, izrādās, tas ir mūzikas instruments.)

20160401001455-95181.jpg

(Varbūt pūķa olas?)

20160401001539-17382.jpg

20160401002008-24320.jpg

20160401002050-82858.jpg

Esam iešūpojušies pavasarim! Esam iešūpojuši pavasari! Esam iešūpojušies pavasarī! :)

Konkurss: Lieldienu reportāžas

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ofelija 1. aprīlis 2016 10:25

Loti patika tie zaki!

Linduchy 1. aprīlis 2016 09:31

Super Oliņdienas bijušas jūsu ģimenē :) (Y)

pece 1. aprīlis 2016 08:56

īpaši foršs lieldienu zaķis :)

Ciao 1. aprīlis 2016 07:46

(Y) krāsaini un jauki