Lai viss aug tur, kur aug.. Āmen.

Kerstyna
Kerstyna 15. jūlijs 2015 21:43
1236

Paņemu  galvas lakatiņu un dodos ārā... Uz pirkstgaliem zogos... esmu jau pie durvīm un TAD!!!

-          Interesanti, kur tu tagad ej un kāpēc bez manis?

 Pār mani pārslīd mana Slinkuma ēna. Viņš ir dusmīgs... ļoti, tik ļoti, ka paspēj trīsreiz krāsu nomainīt, iekams es paspēju kaut ko atbildēt...

-          Es domāju iet ārā....  un mēģinu vēlreiz aiziet. Nu, gribēt jau es varēju, protams...

-          UN ko tu ārā domāji darīt? Bez manis?  

Mans Slinkums sāk drusku atslābt, bet kašķīgaisaizdomīguma  tonis vēl nekur nav zudis.

Saprotu, ka nāksies vien padalīties ar saviem plāniem.

-Es domāju izravēt to dobi, kur ir akmeņu krāvums... un vairāk neko.

 -Tas jau ir daudz par daudz, paziņo Slinkums, un pēc brīža jau ir man uz pleca... tagad iesim ārā abi divi, tā ja!

Nu ja abi, tad abi. Beidzot tieku ārā no mājas. Aizejam abi līdz tai dobei, Slinkums noslīd man no pleca un iebrien  tuvāk apskatīties.

-          Kas ir tas? Viņš iebaksta ar ķepiņu dekoratīvā āboliņa  pudurī..

-          Tas ir dekoratīvais āboliņš, bet viņam te nav jāaug, es gribu izravēt to no šejienes..

Apņēmības pilna noliecos un taisos sākt ravēt...

-          Stop! Iebrēcas mans Slinkums... Tu droši zini, ka viņam tiešām šeit nav jāaug? Tu TIEŠĀM to skaidri zini? Un kas ir tas?

Paskatos viņa norādītājā virzienā un redzu, ka starp akmeņiem smuki zied maura retējs.

-          Tas ir maura retējs un arī to es gribu izravēt.

-          Nu kas tev tā par postīšanas kāri, mīļā... apsēdies man blakus un paskaties – redzi kā tas dekoratīvā aboliņa sarkanums lieliski sader ar retēja dzeltenajiem ziediem un zaļajām lapām, un cik lieliski tie iederās laukakmeņu krāvumā? Un tu gribi šo dabas mākslu izpostīt?

Apsēdos dobes malā un paskatījos uz to no mākslinieciskā  aspekta . Jutu, ka mana ravēšanas degsme kaut kā sāk noplakt, jo aina patiešām bija jauka...

-          Tu sāc svārstīties? Vai ne? Man šķiet, ka sadzirdu nelielu triumfa pieskaņu

-          Pazūdi kaut kur tālāk no šejienes, cukurdūkulīt! Esmu dusmīga, dusmīga par savu vājumu, par to, ka nespēju pretoties

-          Nea, pat nedomāju, ja iesim prom tad tikai abi un tikai pēc  ledustējas un grāmatas.... Mans Slinkums neatvairāmi dūdo un sāk viegli šūpoties un vibrēt  manā acu priekšā...

-          Bet.... es vēl mēģinu vārgi iebilst...

-          Nekādus BET , mīļā, lai viss aug , kur tas aug un mēs darīsim to, kas mums kopā sanāk vislabāk –neko.

Ņemot vērā, ka manā dārzā viss aug  tur kur grib un kā grib, tad izravēta puķudobe  tiešām  būtu disonanse kopējā ainā... Un ledustējai arī piemīt zināms valdzinājums.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 15. jūlijs 2015 22:36

ROFLROFLROFLROFL

Linduchy 15. jūlijs 2015 22:15

ROFL(Y)