Un tā vienā rītā es sajutu sevī mostamies konservēšanas garu.  Vasaras vidus jau klāt, bet pagrabā nevienas pašas burciņas, pat ne ar aizaizaizpērnējo zapti.

-          Vai ir kāds spēks, kas spētu tevi atturēt? Atskan retorisks  jautājums, kaut kur no spilvenapakšas....

-          Nē mīļais, nav nekā tāda, kas spētu mani atturēt, ja reiz konservēšanas gars ir modies,  saku es un raušos ārā no midziņas.

Mazs ekskurss pagātnē – mana vecmāmiņa bija lieliska ziemas krājumu gatavotāja, kad viņa aizgāja aiz zvaigznēm,  mūsmājās iestājās apsīkums.  Mamma  gan prata kaut ko  sataisīt, bet es biju svētā pārliecībā, ka tas viss ir baigi sarežģīti un noteikti nav man pa spēkam. Šajos maldos dzīvoju līdz savas dzīves trīsdesmitgadei.  Un tad atklāju, ka protu gan  šo to sagatavot ziemai.  No sākuma visu gatavoju  cieši pēc receptēm, itkā jau garšoja labi, bet tas nebija TAS, ko vēlējos.  

Viss mainījās, kad nostiprinājās manas attiecības ar manu mīļo vienīgo... Jā dāmas, manas attiecības  nav pārāk senas, bet pietiekami noturīgas, tās nespēj  iznīdēt pat konservēšanas drudzis.

 Kas notika?

 Vispirms es atteicos no ultramegasupersarežģītām receptēm, kur viss ar mikrosvariem sverams, mans mīļais mani pārliecināja, ka  tiem, kas to ēd ir pilnīgi vienalga, kāda alķīmija tur ir fundāmentā – verdikts ir viens  -garšīgi/negaršīgi.

 Tad atkrita/atmira pasterizēšana un sterilizēšana, es sen vairs neko nekarsēju vēl papildus, esmu secinājusi, ka pietiek ar tīrām burkām, vākiem, tīriem produktiem un nevajag žņaugties ar sāli, etiķi un cukuru.

Un sen vairs negatavoju daudz no vienas zortes, manā pagrabā ir dažādība, es negatavoju daudz vienu konservējumu veidu.

Neraugoties uz visu, esmu atvērta novitātēm šajā laukā, ja tikai tas neprasa daudz laika un enerģijas. Šajā  jautājumā mans mīļais mani atbalsta, ar sakostiem zobiem, bet tomēr.

Tad ko tad mēs abi darām, kad modies konservēšanas gars un konservu drudzis ir sācies?

Pārdzīvojam to ar minimāliem zaudējumiem :D

Lieku ķiršus kompotā – kauliņus ārā nelasu, kompotu nekarsēju, tāpat lieku avenes ar mellenēm, lieku aveņu, plūmju, ķiršu želejas, neko nekarsēju, tinu tikai segā.

Ar gurķiem un tomātiem tas pats, pārleju ar stipru marinādi un nekarsēju.  Ievārījumus vāru tikai ar ievārījumu cukuru, jo tas ir daaauuudz ātrāk.

Tā pa druskai vien, esmu piemargojusi diezgan daudz burciņu ar vasaras labumiem, plānā ir vēl daži pasākumi, bet tos tāpat  - plānoju lēnām, pedalizējot realizēt.

Protams, manam mīļajam tāpat šķiet, ka es par daudz pie plīts stāvu, bet nu es to visu esmu noreducējusi tik tālu, ka nākošais variants ir visu pirkt veikalā, ko viņš arī neatbalsta.

Nu tā mēs abi divi mācāmies iziet uz kompromisiem, es un mans mīļais Slinkums. :*

 Atā dāmas, esmu beidzot nobriedusi atdoties viņam, mīļajam, vienīgajam :)

Brīvais blogu konkurss

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.