Mīlestība pret teātri var būt dažāda. To var iemīlēt uzreiz, no pirmās izrādes, bet dažreiz vajag aiziet uz pāris izrādēm, lai saprastu kopējo teātra auru un iedzīvotos tajā. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris man savu sirdi atvēra ar grūtībām, bet pēc trīs izrāžu noskatīšanās varu droši teikt, ka iešu uz to atkal.

Pirmais mēģinājums – izrāde „Biļete vienā virzienā”

„Komunālais dzīvoklis – tā ir īpaša telpa un īpaša noskaņa. Un, ja vēl šajā dzīvoklī sabrauc ciemiņi, efekts ir neaprakstāms...”

Ikviens, kurš dzīvojis komunālajā dzīvoklī vai pat kopmītnēs sapratīs šis izrādes sarežģītos attiecību līkločus, kad vienkopus dzīvo it kā laimīgs laulātais pāris un jauna, apķērīga meiča. Nikolajs ir infantils rakstnieks, kurš aizbildinoties ar rakstīšanas krīzi jau septiņus gadus moka vienu romānu, bet viņa čaklā sieva Marina raujas divos darbos un sapņo par bērnu. Kamēr sieva strādā Nikolajs bauda kaimiņienes Valērijas uzmanību. Viņus apciemo sen neredzēts draugs Ivans, kurš pirms daudziem gadiem laimi meklēt aizbrauca uz Ameriku…

Otrais mēģinājums – izrāde „Maizingers”  

„Mīlestība nemēdz būt vienkārša un ērta. Mīlestību ne vienmēr var izteikt vārdos... Nedz arī rīcībā. Tieši mīlestība, daudzveidīga un neuzvarama, nosaka šīs gaišās «vasarnieku» komēdijas toni.”

Greznā vasarnīcā, lai pavadītu jauku pavasara brīvdienu nogali, pulcējas nama saimniece, viņas meita, izbijuši studiju biedri, katrs ar savām atmiņām, noslēpumiem un sapņiem. Viena diennakts izmaina it kā savā starpā neapzīstamie cilvēki dzīves un attiecības, jo maskas krīt un noslēpumi atklājas.

Trešais mēģinājums – izrāde „Odesa, burvīgā pilsēta..”

Odesā vienmēr kūsā dzīvība, tirgotāju, maiznieku, parastu kabatas zagļu un vietējo iedzīvotāju ceļi šķērso viens otru, te saplūsto kopā, te atkal šķiroties, bet pāri visam plūst mīlestība. Tuvojas pirmais pasaules karš, krīt pilsētas „karaļi”, draugi kļūst par ienaidniekiem, nodevība un bads ieiet mājās, bet cilvēku sirdīs vel saglabājas ticība un cerība labākai nākotnei.

Pirmā izrāde bija lielais pārsteigums – jauna vieta, jauni aktieri, bet pēc noskatīšanas biju patīkami pārsteigta. Aktieri spēlēja ļoti labi, izrāde bija viegli saprotama un baudāma. Tāpēc nolēmu aiziet vēlreiz, bet tā bija lielā vilšanās- man nepatika ne izrāde, ne aktierspēle, tikai skatuves iekārtojums priecēja acis. Tikai pieklājības pēc noskatījos līdz galam, cerībā, ka beigās atklāsies, kurš ir tas mistiskais Maizingers, ko visi tā gaida, bet tā arī nesapratu..

Par izrādi „Odesa, burvīgā pilsēta” biju dzirdējusi kardināli atšķirīgus viedokļus, no ļoti kritiskiem un skeptiskiem, līdz slavinošiem. Izšķirošais fakts, kāpēc izlēmu par labu šai izrādei bija, ka tā ir muzikāla un aktieri tajā dzied un dejo. Izrādes ilgums ir trīs stundas un man ne brīdi nebija garlaicīgi, skatījos ar lielu interesi un aizrautību. Šī izrāde man atvēra krievu teātra krāšņo dažādību un atļāva ieskatīties tās sirdī.  

http://ibandere.blogspot.com/

Foto: http://www.trd.lv/lat/

Vai tu esi bijusi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī?