Es nekad līdz galam nebiju sapratusi sava novadnieka Sudraba Edžus grāmatas „Dullais Dauka” pamatdomu. Kā jūs domājat, kas būtu ar Dullo Dauku, ja viņš iemaldītos 21. gadsimtā? Vai viņš atrastu atbildes uz saviem jautājumiem? Vai viņš būtu laimīgs?

Es tiešām gribu ticēt, ka viņš to spētu. Un uz mazu mirkli tam gribēja noticēt arī Dailes teātra aktieri. Izrāde „Dullais” nesniegs jums atbildes uz jautājumu „Kas ir aiz tās līnijas?”, bet liks padomāt par saviem neatbildētajiem jautājumiem.

Sākumā es jutos apmaldījusies, jo negaidīju tik tuvu un intīmu saskarsmi ar aktieriem. Vienkārši balti tērpi, melna gaisotne, jūras šalkas, kas savijas ar kaiju klaigām, liek skudriņām skriet pār ķermeni. Aktieri spēlē gan sev, gan skatītājiem, pietuvojoties viņiem un atkal aizejot prom.

Izrādē Dullais Dauka ir pieņēmis pseidonīmu un ir vienkārši Dullais, kurš nepakļaujas pieaugušo viszinošajai patiesībai, kuru nesalauž to smagā roka. Tomēr viņš iekšēji ir sāpināts, viņš meklē mīlestību, bet pretī saņem tikai vienaldzīgu tukšumu. Un ja tā padomā, cik gan daudz tādu Dullo ir starp mums, kuri nebaidās iet pret straumi. Šiem cilvēkiem nepietiek ar vienkāršām atbildēm, viņi grib saprast dziļi un pa īstam.

Saliekot visus punktus uz „i”, šī izrāde nav priekš konservatīvajiem skatītājiem, pie kādiem piederu arī es. Viss it kā ir skaidrs, gan grāmata izlasīta, gan sižets zināms un daudz reizes jau pārmuļļāts, tomēr izrāde viegli nepadodas. To sākumā vajag paņemt un ļaut prātam sagremot, jo secinājumi atnāks vēlāk.

Uz šo izrādi iesaku aiziet tiem, kuri vēlas atkāpties no ierastā teātra. Jo tas būs kā salikt puzli no dažādiem, savstarpēji nesavietojamiem gabaliņiem un bilde katram atšķirsies.

Lomās: Esmeralda Ermale, Lauris Subatnieks, Kristīne Nevarauska, Artūrs Dīcis

Režisori – Mārtiņš Eihe, Krista Burāne

 http://ibandere.blogspot.com/