Izrādes galvenais varonis ir Ziedonis. Ne gluži Imants Ziedonis, bet Ziedonis kā „vidējais latvietis”, latviešu inteliģences spilgtākais pārstāvis, „galvenais latvietis”, „naivais latvietis”, filozofs – latvietis”, „piedzīvojumu meklētājs latvietis”, „gudrais latvietis” un arī „muļķis latvietis” vienlaicīgi. (www.jrt.lv)
Mans personīgais viedoklis un tas, ko pateicu uzreiz pēc izrādes beigām - super! Šis "super" ietver sajūsmu par aktieru darbu, režiju, par visu šīs izrādes kopumu. Pirms tam jau biju zinājusi, ka izrāde ir ļoti laba, taču es nebiju gaidījusi, ka tik ļoti.
Pirmajā mirklī, kad aktieris Kaspars Znotiņš kāpa uz skatuves, ar parūku galvā, pelēkās drēbītēs un sāka runāt - man aizrāvās elpa un mirkli es paliku kā apburta. Tas tak ir Imants Ziedonis! Un aizverot acis, iztēlojoties, ka neesi teātrī un uz skatuves nespēlē aktieris, nemaz nav grūti iedomāties savā priekšā īsto Ziedoni.
Izrāde liek uz laiku aizmirst par iekdienas rūpēm un raizēm, ne mazums ir mirkļu, kad izsmieties no sirds, taču to viennozīmīgi nevar definēt kā komēdiju. Nepilnas trīs stundas aizrit kā nebijušas, un šī brīža domas ir: es gribu redzēt vēlreiz :)
Foto: www.jrt.lv
Sieviešu Kluba diskusijai:
