Kino: Medus pilna galva

thezeezee
thezeezee 25. oktobris 2015 19:36
1747

Vēl pāris nedēļas atpakaļ Rīgā norisinājās viens no manis visgaidītākajiem gada notikumiem kino dzīvē – Festivāls Baltijas pērle. Jau daudzus gadus manus septembra vakarus aizņem burvīgi kino vakari, pilni ar saturu, jēgu un domas rosinošiem tematiem. Šogad man sirdij vistuvākā filma bija Medus pilna galva [orģinālnosaukumā: Honig im kopf], par ko arī būs šis stāsts.

Sēžu pie datora taustiņiem un domāju, ar ko lai sāk aprakstu par šo filmu – ar manām sajūtām, kas pārņēma skatoties šo mākslas darbu, vai tomēr ar īsu satura atstāstu. Laikam sākšu ar pēdējo.

Filma stāsta par ģimeni un izmaiņām brīdī, kad Alcheimera slimības piemeklētais vectēvs pārceļas uz dzīvi pie sava dēla un viņa ģimenes. Dēlam un viņa sievai ir grūtības pieņemt slimā tēva izgājienus, kamēr mazmeita ir sajūsmā par savu vectēvu un priecājas par katru kopā pavadīto laiku. Izskatās, ka tikai 11 gadus vecs bērns ir spējīgs pieņemt cilvēku un viņa trūkumus, izprotot, ka Alchmeira slimniekam ir svarīgi būt laimīgam, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu veselo saprātu. Skatītajam ir iespēja sekot līdzi notikumu gaitai un vērot kā notikumi uz ekrāna attīstās un atrisinās.

20151025193001-85838.jpg

Filma uz mani atstāja ļoti spēcīgu iespaidu dēļ krāšņajiem dabas skatiem, par kuriem filmas režisors labi parūpējies, iekļaujot skaistus interjerus un eksterjerus, kalnus un aizas, saules lēktus un rietus, upes un ezerus, pilsētas un laukus Vācijā, Šveicē un Itālijā (Venēcija, ak, mīļā un burvīgā!). Taču ne tikai daba, arīdzan brīnišķīgais humors noskaņojumu uzlabo ļoti, ļoti, piemēram, brīži, kad opaps darīja pilnīgas muļķības ierastās situācijās, jo viņam vienkārši piemirsies, kā jāuzvedas. Tam visam klāt pārsteidzošā sirsnība mazmeitas un viņas vectēva attiecībās, lika man vairākkārt norīt kaklā sakrājušos kamolu, vai arī nobirdināt kādu asaru. Iespējams arī tāpēc, ka zinu kā ir, kad kāds no mīļajiem vairs īsti nesaprot situācijas, neatpazīst cilvēkus, vai aizmirst tikko runāto.

20151025193204-23657.jpg

Sižets ir ļoti spraigs, ļoti interesants un saistošs, neraugoties, ka filma ir kādas 130 minūtes gara. Katrā ziņā laiks paskrien nemanot, par ko noteikti jāpateicas arī aktieriem un viņu ticamajam tēlojumam, režisora darbam un vēl daudziem citiem.

20151025193324-31568.jpg

Vēl viens no iemesliem, kāpēc ir vērts veltīt divas stundas Tavas dzīves šai filmai, ir skaistais skaņu celiņš. Sēžot kinoteātrī un skatoties beigu titrus, jau tad vēlējos noskaidrot skaņu celiņa saturu, lai to iekopētu manā ikdienas playlistē.

20151025193442-15003.jpg

Iesaku noskatīties filmu visiem, kuriem aizmirsies ir kā jutāmies, kad bijām bērni, esam pieaugušie, vai arī jāmēģina iztēloties vecāku sajūtas. Iedomājies, stiprie vecāki, kas Tev reiz mācīja staigāt un ēst, kļūst vāji un bezpalīdzīgi un viņiem jālūdz palīdzība lietās, ko kādreiz mācīja Tev. Turklāt šādā situācijā arī jātiek pāri lepnumam un apziņai „visu varu”, un jālūdz palīdzība. Lieliska filma empātijas un izpratnes veicināšanai.

Vāciski runājošiem (vai tiem, kas vismaz saprot vāciski) arī filmas traileris:

Konkurss - Rudens kino vakars

Un nobeigumā viena no manām mīļākajām dziesmām no Honig im Kopf skaņu celiņa:

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 26. oktobris 2015 08:38

Lieliska filma :) (Y)

Ciao 25. oktobris 2015 20:58

Izklausās ļoti laba filma, noteikti gribas redzēt (Y)