Ķecerīgas pārdomas par latviešu tradīcijām

pece
pece 2. februāris 2014 21:03
1787

Tā modīgi mūsdienās ir apgūt no jauna latviskās tradīcijas un tās iedzīvināt. Ideja ir skaista un cēla - senču tradīcijas, tautas gudrība, rituāli, tā teikt - nav ko aizmirst no kurienes esi nācis.

Man nudien nav nekas pret cenču gudrībām, tomēr es neesmu pārliecināta, ka tās ir mākslīgi godā jāceļ. Brīžiem man tā šķiet ne tikai māžošanās bez sajēgas un nopietnu rituālu pārvēršana par farsu, bet īsta zaimošana.

Piemēram, pelnu diena, kas latviešiem ir jauna saimnieciskā gada sākums, kad devās līst jaunus tīrumus, veicināta raža un taml. To izveica caur jokiem, budēļiem un jautrību.  Tam bija sava nozīme. A kas mūsdienās - viena papildus diena tingeltangelim!

Teiksiet - nu kurš gan svin pelnu dienu?

Maza saujiņa un jums būs taisnība.

Tomēr - varam paanalizēt Jāņu svinēšanu - viena no saulgriežu pamatlietām - cildināt un veicināt auglību. Kādu auglību mēs veicinām plānojot bērnus un lietojot kontracepciju?

Ko par latviešu tradīciju atdzīvināšanu domājat Jūs? Varbūt tomēr vajag imitēt to, kas kādreiz bija ar nozīmi, bet tagad tikai izklaide? Vai varbūt arī tradīcijām un rituāliem ir jāmainās līdzi laikam?

Foto no laiki.lv

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 3. februāris 2014 20:06

Esmu par latvisko tradīciju uzturēšanu un kopšanu. Mani tracina jaunmodīgie helovīni un valentīni, mums savu svētku pietiekoši,tikai svinēt nemākam(vai negribam). Man nepatīk Jāņi!Kāpēc? Tāpēc,ka nekā no patieso Jāņu burvības nav palicis: piedzērušies ģīmji, šašliks un šlāgeris. Esmu savu ideālo Jāņu meklējumos ar tautas tērpiem, līgo dziesmām, ugunskuru un saulītes sagaidīšanu.

lotte 3. februāris 2014 10:35

Ikdienā latviešu tradīcijas neievēroju, bet man ļoti ļoti patīk piedalīties fokloras pasākumos Brīvdabas muzejā vai kopā ar Iļģiem un Rīgas Danču klubu. Tie ir forši, ģimeniski pasākumi! Un mūsu ģimenei visiem patīk "uzraut" tautas dančus :)
Saulgrieži, manuprāt, nav tikai auglības veicināšanai :) Tie ir saules grieži, t.i., vasaras pilnzieds ar savu burvību un enerģijām. Ziemassvētkos atkal tas pats, svinam ziemas saulgriežus.
Visumā - rituālus "neņemam par nopietnu", bet par svētkiem, kur pabūt kopā, izkustēties un - nedaudz gūt no mūsu senču meditatīvās gudrības dziesmās, dejās un paražās.

Nikte 2. februāris 2014 21:58 cerite

(Y)

Cerīte 2. februāris 2014 21:32

Man tradīciju ievērošana ir tāda intīma padaarīšanaNedaru to skaļi un barā.Man patīk Ziemassvētku tradīcijas,bet patīk ari eglītes novākšanas rituāls Zvaigznes dienā.Man patīk Līgo vainagu vīšana un dziesmas dejas,bet vairāk es ievēroju pīlādžu mājās nešanas un rasā mazgāšanas rituālu ,ko veicu vienatnē.Kaut kā tā-ne jau vis jādara ar troksni.

vecsprofils 2. februāris 2014 21:28

Es domāju, ka tie cilvēki, kuriem tās latviešu senās tradīcijas ir dzīvesveida sastāvdaļa, ir patiesi un neviltoti. Piemēram, lauku cilvēki, cilvēki, kuri auguši no paaudzes paaudzē šajās tradīcijās ar izteiktu patriotismu, nu, man nav ko piesieties. Tāds ir viņu dzīvesveids, precēties saskaņā ar latviešu senām tradīcijām, kristīt bērnus, ģērbt tos tikai pašdarinātajā un tautiskajā, dot viņiem rotaļāties tikai ar rokdarbu darināto utt.
Turpretī smīnu izraisa tad, ja šāds tradīciju dzīvesveids rodas pēkšņi no zila gaisa kā modes trends. Ir novēroti arī tādi gadījumi. Protams, jebkurā dzīves posmā cilvēks var mainīt savu dzīvesveidu, bet pārsvarā tie modes trendu upuri ir arī tie, kas mētājas no vienas "kustības" uz citu, kad mainās mode.