Kaitīgās ietekmes sekas.... :)

Kerstyna
Kerstyna 17. februāris 2016 20:49
1359

 Nu tā, mani ir pārņēmis neatvairāms darbošanās gars. Beidzot iešu uz veikalu, realizēt nupat nobriedušās idejas.

Tā, maks ir, iepirkumu soma -  ir -  varu iet...

-          Uz kurieni, dāmīt???

Ak, naivums, tik nepiedodams naivums man manos gados... Viņš protams ir pamodies un tik apsūdzošu skatienu es sen nebiju izjutusi.

-          Un tātad – UZ KURIENI?

Mirkli paminstinos tad godīgi atzīstos :

-          Uz veikalu iešu.

-          Un kas tevi uz tik ķecerīgām darbībām pamudināja? Ledusskapis, manuprāt , ir pietiekami pilns...

Lai būtu pilnīgi drošs, mans Slinkums pavirina ledusskapja durvis  un lēnām sāk palikt tikpat liels kā ledusskapis. Jūtos mazliet nomākta....

-          Tu gribēji aizšmaukt bez manis, bez manis, kas tevi atturētu no nepārdomātiem, enerģiju pārtērējošiem pirkumiem... Fū....

Mans Slinkums ievelk gaisu nākošajam teikumam:

-Bet tā kā tu esi tik stingra savā apņēmībā kaut kur doties, es tomēr iešu tev līdz...

Hop, viņš jau ir pazudis manā iepirkumu somā.

Izejam ielās, pēc brīža esmu  veikalā, kur skatos pēc kārtainās mīklas.

-          Ko tu darīsi ar to mīklu, aizdomu pilnā balsī painteresējas mans  Slinkums.

-          Es tajā ietīšu laša fileju un izcepšu.

-          Lasis – tas ir labi, jo tas ir ātri... labi, akceptēju, nomurrā  Slinkums un ienirst mana mēteļa kabatā.

Domās atviegloti nopūšos, jo vismaz par šo jautājumu esam nonākuši pie kaut kāda kopsaucēja. Laša izvēle nepavada Slinkuma replikas, bet pie dārzeņu stenda viņš jau ir ārā no mans kabatas  un neļauj man neko paņemt...

-          Tas ir jāmizo, šitais jāvāra, tas prasīs par daudz laika..... Un to liec nost!!!!

Beigās fiksi paķeru ledussalātu galviņu, svaigu gurķi un zaļumu buntīti un iemetu iepirkumu grozā un gandrīz trāpu ar tiem Slinkumam, kurš pēkšņu sēž grozā, nevis man uz pleca.

-Uzmanīgāk NEVARI??

Ō, viņš patiesi ir pikts, es ātri manos saldēto produktu vitrīnas virzienā, uz tausti paķeru saldētas avenes un iepakojumu ar  vaniļas saldējumu un visa galā iepirkumiem pievienoju sarkanvīna pudeli.

Esam ārā no veikala, mans Slinkums iznīcinoši klusē... Un klusē arī tikmēr, kamēr es pagatavoju lasi mīklā, zaļos salātus un saldo ēdienu no avenēm , plombīra un cepumiem....  Mirklī, kad es atveru vīna pudeli un ieleju vīnu glāzē, manam Slinkumam atkrīt vaļā runājamais:

-          Tu man esi paskaidrojumu parādā – viņš ar plašu žestu pamāj uz sagatavoto vakariņu pusi, ko tas viss nozīmē?

-          Nu es SK izlasīju lērumu recepšu aprakstu no LosOjosVerdes krājumiem ... un iedvesmojos.

Viņš klusējot pagroza galvu un tad skaidri atdalot katru vārdu, cieši man acīs skatoties saka :

-          Tu nekad vairāk nelasīsi neko  no tā, ko raksta LosOjosVerde!!! NEKAD!!! Tas tevi kaitīgi iespaido , mīļā. ...  tad viņš ar dziļu nopūtu turpina... Un tagad paskatīsimies, ko tu te esi samargojusi....

To , nu es mīļai tev nevaru apsolīt, ka NEKAD nelasīšu, ko raksta TāsZaļāsAcis.... tiešām nevaru. :)

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VesmaSk 18. februāris 2016 06:35

:D

Kerstyna 17. februāris 2016 21:15 Catwoman

Paldies Tev, paldies :)

Linduchy 17. februāris 2016 21:01

Izlabots :)
Nabaga Slinkums....man tiešām viņu žēl paliek :D

Kerstyna 17. februāris 2016 20:57

Ai - ai ... Kaķsieviete, glāb mani, lūdzu, virsrakstā ir iezagusies KĻŪDA!!!! Izlabo, lūdzu :)

LosOjosVerdes 17. februāris 2016 20:55

Ui, ceru, ka viņu neklausīsi, jo man vēl daaauuudz padomā:)