Kalifa Nams Gads Kasablankā

Ciao
Ciao 23. augusts 2016 13:59
1184

Grāmata ir balstīta uz patiesu stāstu par Tahiru, Angljā dzimušu žurnālistu, kurā plūst britu un afgāņu asinis un lielā mīlestība uz Maroku. Vēlme īstenot savu mūžseno sapni, pārcelties no pelēkās Londonas uz krāsaino Maroku. Tahira ceļš ved uz Kasablanku, nolaisto Kalifa namu graustu rajonā. Līdz ar Kalifa nama iegādi no kādas angļu lēdijas, Tahirs pārmanto arī trīs sargus, kuri ar pirmajām dienām Tahira ģimenei seko ik uz soļa un piesaucot džinu nepatiku vai bīstamību uz lietām, ko drīkst un nedrīkst darīt ģimene.

Mūsu prātos, džini visticamāk ir saglabājušies no pasaciņām kā burvji, kuri piepilda trīs vēlēšanās, taču Marokā tie ir nelaimes nesēji, kuri ieperinās uz dzīvi pamestos mājokļos un pēc Korāna grāmatas, tie var ieperināties cilvēkos, aprīt bērnus utt. Kā jau kārtīgam Rietumeiropas pārstāvim, Tahiram visas grāmatas garumā ir grūti pieņemt šo mistisko džinu esību.

Savā grāmatā autors apraksta gadu no svas dzīves Kasablankā un man uzreiz ir jāsaka, ļoti līdzīgs sižets ir arī Pītera Meila „Gads Provansā”, gan arī Frānsisas Mejas “Zem Toskānas saules” grāmatās. Iegādātas mājas ārzemēs un problēmu saskaršanās ar to pārbūvi, ikdienas smaidi un pārdzīvojumi un vietējie iedzīvotāji ar saviem untumiem. Atšķirībā no Eiropas pilsētām, Maroka liekas valdzinoša ar savu krāsaino kultūru un nenoliedzami islāma tradīcijām, kuras spilgti tiek aprakstītas grāmatā, gan svētku norise ar ēdieniem un darba devēja pienākumiem pret darba ņemēju, gan arī džinu padzīšanas jeb aprīšanas rituālu un kazas slaktiņu grāmatas beigās.

Tieši kultūras atsķirības ir man tuvākās, jo neviļus nākas grāmatu salīdzināt ar savu ikdienu un vietējo paradumiem. Smiekli caur asarām. Tahira ģimenei padomā ir varens plāns mājas atjaunošanai un līdz ar to lērums problēmu, kuras tiek smalki un dzīvi aprakstītas visā grāmatas garumā sākot no arhitekta un dīvainiem demolētājiem, gan birokrātiskām iestādēm, kur kāda gangsteru ģimene no graustu rajona vēlas Tahiram atņemt Kalifa namu. Tāpat arīdzen ikdienas ainiņas, kurās iejaukti džini un kā starpnieki sargi ir galvenie tulki, nododot džinu vēstījumu ģimenei. Tahira neveiksmīgā un veiksmīgā pieredze asistentu pieņemšanā un vispār saskarmes ar darbiniekiem un arīdzen draugu loku veidošanos.

Grāmata var kalpot kā ideāls ceļvedis ikvienam, kurš nolēmis doties uz Maroku. Tā sniegs labu ieskatu par iepirkšanos, ikdienu un vietējo svarīgāko dzīves sastāvdaļu, kaulēšanos! Arī atsevišķi vietu apraksti var kalpot kā iemesls to apmeklējumam.

Grāmatā ieskicējas kāds personīgs stāsts no autora, kamdēļ Maroka ir kļuvusi tik mīļa, tā ir vieta, kur Tahira vectētiņš pēc sievas nāves pārceļas uz dzīvi un tikai grāmatas beigās izgaismojas patiesie iemesli, kāpēc.

Kalifa Nams izlasīju nepilnās divās dienās, ar to vēlos pateikt saturs ir viegli lasāms un interesants, aizmirstot par laiku apkārt. Tomēr pietrūka mazliet Tahira sievas plašāks atspoguļojums (reālāka drāma, jo man kā sievietei ejot cauri šiem stāstiem būtu nervu sabrukums ik uz soļa). Stāsts ir uzrakstīts ar labu humoru, vēsu britu skatījumu, taču grāmatas nodaļā, kurā autors krīt izmisumā, pēkšņi neliekas tas vairāk nopietns izmisums, bet gan teatrāls. Kopumā grāmata ir aizraujoša, laba brīvdienu lasāmviela, vai vienkārši labs ceļojuma sabiedrotais!

20160823135844-25931.jpg

Grāmatā ir lasāmi skaisti sakāmvārdi pirms katras nodaļas, mans mīļākais ir „Mājokļa vērtība slēpjas tās iemītniekos”, kā arī oriģināli risinājumi balstoties uz kutlūras īpatnībām un dzīves gudrības.

Paldies Sieviešu Klubam par šo burvīgo grāmatu, kuru laimēju konkursā par Iedvesmām. Grāmata bija atradusi tās īsto lasītāju un novērtētāju. Ik brīdi lasot šo stāstu es redzēju sevi un pirmā gada ainiņas no sadzīves. Paldies vēlreiz.

 

VIT@

Brīvais blogu konkurss

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ciao 5. septembris 2016 12:00 ofelija

grāmata ir baigi forša :)

ofelija 31. augusts 2016 17:05

So graamatu noteikti gribeetu dabuut!

Ciao 23. augusts 2016 21:05 Nikte

4 grāmatas ir pietiekami.. nav ko smadzenes pārpūlēt!! ROFL atpūties līdz nākamajm gadam :*:P

Nikte 23. augusts 2016 20:02 VIT@

Nē,izlasīju ar kaifu,bet..ar to arī viss beidzās :D

Ciao 23. augusts 2016 18:18 Nikte

Tas ir nopētīji rāmatu vākus un saprati nu mazliet vēlāk un tā arī beidzās? :)

Nikte 23. augusts 2016 18:00

Esmu slinka palikusi,jo vasaru iesāku ar 4 grāmatām un tā arī noslēdzu :(

Ciao 23. augusts 2016 16:09 Kaķmeitene

Man nelikās , ka iesaistīta bija konkrētā kultūra, varbūt vairāk rakstīšanas stils.. taču piemēram, Gads Provansā Pīters sievu izgaismoja labāk parādot pāra ciešās attiecības. Bet neskatoties uz aizkadra minējumiem no manas puses, grāmata bija lieliska (party)

Linduchy 23. augusts 2016 15:50 VIT@

Bija, bija tā....šis moments gan tā tipiski musulmaņu kultūrai, kur sieviete ir pabīdīta kaut kur maliņā

Ciao 23. augusts 2016 15:14 Kaķmeitene

klau, bet Tev nelikās, ka Tahira sieva Rašida bija pelnījusi lielāku ainu grāmatā? Neviļus radās iespaids, ka viņa kā ēna auklē bērnus un cīnās ar visām problēmām vienlaikus bez vīra.. kurš patstāvīgi ir ārpus mājas.... :D

Linduchy 23. augusts 2016 14:59

Man arī ļoti patika šī grāmata - pamācoša un iedvesmojoša :) (Y)
Ak, Kasablanka un Maroka (inlove)