Kā es braucu Lohnesa briesmoni lūkoties. 2.daļa

Nymph
Nymph 21. decembris 2014 21:57
1988

Kā solīju, nelikšu pārak ilgi gaidīt uz ceļojumstāsta otro daļu!

TREŠĀ DIENA

Trešā diena tiek pavadīta absolūtā atpūtas un miera režīmā. Noguļam teju vai līdz pusdienlaikam, paši sev par milzīgu pārsteigumu, tomēr šoreiz pašpārmetumos nemokāmies, jo priekšā taču vēl vairākas piedzīvojumiem pilnas dienas.  Ja atpūta, tad pilnīga, tādēļ arī šodien mūsu ceļš ved uz Aviamore, tromēr šoreiz ne tik daudz priecēt acis, kā ķermeni ar jaunām sajūtām. Thai Lodge Spa, kas atrodas Hilton Coylumbridge viesnīcas kompleksa teritorijā piedāvā lielisku taizemiešu masāžu, ko veic profesionāli un sertificēti speciālisti - David un Wray, kas šīs masāžas nianses apguvuši  Taizemē un praktizē jau padsmit gadus. Turklāt šeit mums bija iespēja izvēlēties no vairākiem masāžas veidiem sev tīkamāko un vēl jaukāku šo spa apmeklējumu darīja arī fakts, ka abi šī salona īpašnieki (vīrs un sieva) ir vienkārši tik patīkami cilvēki, ka relaksācijas seanss faktiski sākas jau brīdī, kad esi nokļuvis uz salona sliekšņa. Lūk, sadziedāju arī šeit slavas dziesmas :)

Vakara izklaidē šovakar paredzēts restorāna apmeklējums, tomēr izvēlamies mazāk skotisku maltītes vietu, kā bija iecerēts sākotnēji (gluži vienkārši bija grūti sarunāt rezervāciju, jo visas jaukās vietas jau bija pārpildītas). “Mazāk skotisku” šajā gadījumā nozīmē “itāļu”, tikai šeit jāliek liela piepilde, ka tas ir itāļu ēdiens skotu izpildījumā. Nenoliegšu, ka pasūtītā pica bija garšīga un visnotaļ baudāma, taču jūras velšu izlase, kuru pasūtījām uzkodām lika nodomāt - tā, atgriežamies realitātē un atceramies, kur atrodamies! Ikviens uzkodas gabaliņš, neatkarīgi no tā, vai tā bija zivs fileja, kalmāra gredzens, mīdija vai tīģergarnele, bija rūpīgi “ietērpta” mīklas kažociņā un ar vislielāko gādību un mīlestību fritēta lielā daudzumā eļļas! Kas var būt labāks par šo!? (Es ceru, ka šeit salasīji nelielu sarkasmu).

Ieturējuši maltīti un par 4 picām, vienu uzkodu plati un četrām vīna glāzēm samaksājuši mazliet vairak kā 60 mārciņas,  plānojam doties mājās, tomēr kaut kāds nemiers dīda un vienojamies mazliet pavizināties, tādēļ braucam ārpus pilsētas - tur, kur sākas (vai beidzas?) Loch Ness. Ir iestājusies diezgan dziļa krēsla un braucot pa šauro, līkumoto un acīm redzami arī seno ceļu, mūs laiku pa laikam pārsteidz apjukuši zaķēni, kas aizlec kur kurais pa ceļa malām, ieraugot no līkuma iznirstam mašīnas gaismas. Pēc aptuveni 15 minūšu brauciena esam nonākuši pie galamērķa. Šeit Lohnesa ezera krastā  kādā manāmi senā ēkā iekārtots restorāns Dores Inn, uz kuru sākotnēji bijām plānojuši braukt vakariņot, tomēr nebija iespēja tikt pie galdiņa.

20141221183453-95495.jpg

Dores Inn restorāns no ezera puses

Šobrīd gan izsalkums mūs vairs nemoka, jo esam jau iepriekš iestiprinājušies Zizzi, tādēļ drošā solī dodamies garām restorānam uz pašu ezera krastu. Šeit savu apmetni (jo to grūti nosaukt par māju) iekārtojis kāds vīrs, kurš pēdējās pāris savas dzīves desmitgades veltījis Lohnesa briesmoņa meklēšanai un pētīšanai. Tepat iekārtota arī neliela suvenīru tirgotava un dienas laikā droši vien ir satiekams arī pats vīrs, taču šobrīd apkārtnē ir kluss, ezeru  klāj bieza migla un nekādu skaisto ainavu īsti izbaudīt nesanāk.

20141221183850-21366.jpg

Loch Ness krasts

20141221184413-74080.jpg

Loch Ness skaistos un kalnainos krastus slēp bieza migla

Jāsaka gan, ka šī migla rada papildus spocīgu gaisotni un ūdens ir rāms kā spogulis. Nekur nestaidzamies, tādēļ izbaudam arī šos pustumsas mirkļus pie ezera, meklējam tā krastā plakanus akmeņus un sacenšamies, kuram sanāks vairāk “vardītes” (nu, Tu taču zini - kad plakanu akmenti met ūdenī paralēli ūdens virsmai, tas atlec dažkārt pat padsmit un vairāk reizes). Ezera dzīlēs mītošo briesmoni gan diemžēl vai par laimi nepamodinām. Mājās ierodamies diezgan pavēlu, bet iekšā jau valda patīkamais satraukums par rītdienas braucienu uz “Debesu salu” - Isle of Skye.

CETURTĀ DIENA

Ceturtā diena iesākās saulaina un daudzsološa – šodien priekšā salīdzinoši tālais brauciens uz Isle of Skye (Debesu sala). Ņemot vērā mānīgos un mainīgos Skotijas laikapstākļus, esam ļoti prātīgi un apzinīgi sapakojam līdzi biezās jakas, džinsas un tamlīdzīgus „siltos” apģērbus, jo braucam taču uz ziemeļiem. Šoreiz diena bija tieši tik silta un saulaina, kāda tā izskatījās no rīta – sasniedzot galamērķi arī piedzīvojām +31 grādu karstu temperatūru, kas, protams, ne pa jokam iepriecināja, jo to pavadīja arī fantastiski saulains laiks, kas ļāva perfekti izbaudīt arī skaistās kalnu ainavas. Kāpēc es tik daudz rakstu par laikapstākļiem? Jo tik skaists un silts laiks, kādu mums paveicās baudīt Skotijā, tur eost ārkārtīgi liels retums.

20141221185252-92126.jpg

Pirmās 40 mūsu ceļojuma jūdzes ved gar Lohnesa ezeru, tādēļ ātri pieņemam lēmumu nedaudz caur kokiem palūkoties, kāds tad izskatās ezers dienasgaismā...

20141221192305-17364.jpg

20141221192028-38406.jpg

20141221192149-88522.jpg

Pa ceļam nevar ne acis novērst no skaistuma visapkārt!

Pirmā pietura vēl pirms ierašanās Isle of Skye bija Eilean Donan Castle. Šī pils redzēta ne tikai 1986. gadā uzņemtajā filmā „Kalnietis” (Highlander), kuru droši vien redzējis ikviens no mums, bet redzama arī vienā no Bondiādes filmām The World is Not Enough kā MI6 mītne, kā arī filmās Elizabeth: The Golden Age un The Empire Strikes Back.

20141221192534-53709.jpg

20141221192906-51615.jpg

Eilean Donan Castle

Tiesa, laika ekonomijas nolūkos (jo vēl jau daudzas jūdzes jāpieveic un daudz kas jāredz), izvēlamies to apskatīt tikai no ārpuses, tomēr jāsaka, ka pils kopā ar tās ainavisko fonu ir pietiekams baudījums acīm, tādēļ bez mazākās vilšanās sajūtas turpinām ceļu – uz priekšu, uz ziemeļiem! :)

20141221193250-70918.jpg

20141221193521-54334.jpg

Vēl tikai šis tilts jāšķērso un būsim Isle of Skye

Drīz vien nonākam uz salas, bet tad jau braucam pa šauru vienas joslas ceļu (protams, perfekti asfaltētu) un jau jūtam, ka drīz vien savām acīm varēsim skatīt noslēpumainos Fairy Pools (Laumiņu baseinus).

20141221193843-43275.jpg

Priekšā jau redzami kalni, kuros sākas River Brittle

Pēc pārdesmit līkumiem arī ieraugām vietu, no kuras sāksies mūsu pārgājiens pa ieleju, kuru visā garumā šķērso Fairy Pools un līdz pieklājīgam minimumam noģērbuši maksimāli visas liekās drēbes un sakravājuši savus pusdienu maisiņus, dodamies ceļā. Saule cepina, tomēr ik pa brīdim matos sapinas viegls un samērā silts vējiņš, savukārt ūdens strautā un neskaitāmajās kaskādēs kārdinoši vizuļo, radot nepārvaramu vēlmi mesties ūdenī pie pirmās izdevības.

20141221194329-69293.jpg

20141221194739-82173.jpg

Sākam savu pārgājienu līdz tālumā knapi saskatāmajiem Laumiņu baseiniem

Atrodam nelielu paradīzes stūrīti ar lielu, plakanu un paparžu ieskautu akmeni kas, šķiet, jau gadu tūkstošiem tur nekustīgi stāv. Turpat blakus garām jau mazliet mierīgāk plūst River Brittle ūdeņi, bet dažus metrus tālāk pret kalnu varam vērot samērā augstu (ap 6 m) ūdenskritumu, kas krīt lejā no stāvas klints. Uzmini, nu, kādas idejas mūs pārņēma pusdienojot? Īpaši pēc tam, kad no klints ūdenskrituma izveidotajā baseinā ielēca divi acīmredzami vietējie „ekstrēmisti”.

20141221195028-28089.jpg

20141221195304-50751.jpg

"Paradīzes stūrītis" - priekšplānā, labajā pusē - akmens, uz kura pusdienojam un sauļojamies, bet tālāk - skaistais ūdenskritums

20141221200756-26825.jpg

Vai Tu negribētu šeit mesties peldus?

Ātri vien tiek pieņemts lēmums papusdienot, vel paieties kādu gabaliņu (ja nu atrodam vēl skaistāku vietu) un tad nopeldēties. Gan jau atlikušo dienas daļu iztiksim bez apakšveļas, kas, skaidrs, ka tiks saslapināta peldoties (neesam ekshibicionisti un cilvēku šeit pietiekami daudz, lai izlemtu tomēr kaut mazliet piesegt savus plikumus)… Protams, tiekam lutināti ar skaistiem dabasskatiem, tomēr šķiet, ka, jo tālāk ejam, jo karstāk kļūst.

20141221201749-48936.jpg

20141221202811-68472.jpg

Upes izgrauztā gultne veido visdažādākos rakstus, kaskādes, kritumus un baseinus, cilvēki nesteidzīgi bauda skaisto laiku un šeit laiks burtiski aizmirstas...

Nolemjam doties atpakaļ uz savu „paradīzes stūrīti” un beidzot nobaudīt peldi vienā no Laumiņu baseiniem. Ak, cik tas bija atspirdzinoši un VIENREIZĒJI! :)

20141221203157-80529.jpg

Šajā vietā varētu pavadīt visu dienu un vēl vairāk, tomēr Isle of Skye apskate ir tikko sākusies, tādēļ turpinām ceļu.

Laumiņu baseinos minūtes pārvērtušās stundās (acīmredzot, zināma deva patiesības pasakās tomēr ir) un vakars tuvojas strauji. Neskatoties uz šo faktu, dodamies tuvāk jūrai apskatīt Neist Point Lighthouse bāku.

20141221203641-64242.jpg

Pa ceļam uz bāku

20141221210546-29821.jpg

Aiz tās klints noslēpusies bāka

Diemžēl (jo klinšainā priekraste, pēc fotogrāfijām spriežot, ir ārkārtīgi neparasta) līdz pašai bākai tā arī nenogājām, jo no šī nelielā pārgājiena mūs atturēja mazmazītiņu, uzmācīgu un dikti kodīgu mušiņu-mošķīšu mākonis, kas mūs sagaidīja uzreiz, kolīdz izkāpām no mašīnas, un pavadīja to neilgo laika sprīdi, kamēr mēģinājām izbaudīt ainaviskos skatus un fiksēt arī kādu katru fotoaparātā. Nolēmām, ka nevēlamies kasīties visu mājupceļu un vēl dažas dienas pēc tam, tādēļ aši lēcām atpakaļ mašīnā un dodamies tālāk.

20141221211655-67423.jpg

Debesu salas pievakares ainavas 

Ceļš vijas līkumos, kāpj kalnos un traucas stāvākos un lēzenākos nobraucienos, tādēļ ik mirkli ir ainavas, kuras priecē acis. Man nupat jau ir sajucis iekšējais kompass un īsti nesaprotu,  kurā salas daļā atrodamies, tomēr galamērķis ir diezgan skaidrs - šovakar vēl noteikti jāpaspēj apskatīt Kilt Rock ūdenskritums, savukārt pa ceļam iespējams redzēsim arī Storr un Old Man Of  Storr klintis. Vienīgais fakts, kas mazliet liek atgriezties  realitātē ir  vēlme paēst (un “pabarot” arī auto), tādēļ apsveram domu mazliet mainīt plānus un pirms Kilt Rock apmeklējuma iestiprināties. Lieki piebilst, ka arī šoreiz izvēle krita uz jau leģendārajiem Fish & Chips, tomēr patīkamāku šo maltīti darīja visai jaukais skats no laivu piestātnes nelielajā ostas pilsētiņā Portree, ko īpaši skaistu padarīja strauji tuvojošais saulriets.

20141221212556-13645.jpg

Portree

Tas, savukārt, liecina par to, ka ilgi nevaram šeit aizkavēties, jo jāpagūst nonākt līdz galamērķim vēl  pirms tumsas iestāšanās (kā zināms, brīvā dabā parasti ūdenskritumus ar prožektoriem neizgaismo, iestājoties tumšajam diennakts laikam).  Līdz Kilt Rock jābrauc vēl  aptuveni 15 jūdzes (tātad vismaz pusstunda). Izmanīgi izvairoties no uzmācīgo kaiju nemitīgajiem sirojumiem, kuru mērķis acīmredzot ir vakariņotājiem izraut no rokām ja ne visu maltīti, tad vismaz izzagt kādu frī kartupeli no paciņas  vai,  kā minimums, panākt ēdiena paciņas nonākšanu uz zemes, paēdam un sevišķi nekavēdamies dodamies tālāk.

Diena ir jau nogurusi un saule aiz apvāršņa pazūd ātrāk, kā mēs tuvojamies galamērķim, tomēr cerība kaut nedaudz izjust ūdenskrituma varenību mūsos joprojām mājo. Turklāt, lai arī bez īpašas pieturvietas, tomēr ceļā no attāluma vērojam arī iespaidīgās Storr klintis.

20141221213043-52243.jpg

Tikai tagad, rakstot šīs rindas, tiku tuvāk skaidrībai, kas ir Storr un kas ir Old Man of Storr. Storr ir lielais klinšu masīvs (kas no konkrēta skatu punkta izskatās kā guļošs veca vīra, varbūt pat indiāņa sejas profils), savukārt Old Man of Storr ir klinšainais veidojums Storr pakājē, kas “laikam it kā izskatās” pēc sēdoša vīra. Iespējams, šeit jābūt jau attīstītākai fantāzijai, jo, ja gulošā vīra profilu mēs visi redzējām skaidri un nepārprotami, pat nezinot, ka tas jāierauga, tad klinšainā spice lielā klinšu masīva pakājē pēc veca vīra gluži neizskatījās, bet varbūt mēs vienkārši neesam redzējuši īstu Skye veco vīru, lai būtu ar ko salīdzināt. :)

Tieši desmit minūtes pēc saulrieta ierodamies stavlaukumā pie Kilt Rock. Lieki piebilst, ka saule riet pretējā salas pusē (esam tās austrumu pusē), līdz ar to, lai gan pamalē vēl ir gaišs un nav iestājusies tumsa, tomēr  salas kalni un klints met pamatīgu ēnu, tādēļ ūdenskritumu visā tā krāšņumā īsti izbaudīt vairs nav iespējams.

20141221214250-49545.jpg

Skatu laukums pašā jūras krastā, no kura var skatīties tālumā, vai arī vērot Kilt Rock

Protams, nevar noliegt, ka neskatoties uz šo nelielo sīkumu - vakara krēslas iestāšanos, skats ir gana iespaidīgs gan uz ūdenskritumu, kas veidojies Loch Mealt attekai “krītot” no vairāk kā 55 metrus augstās Kilt Rock klints jūrā, gan uz tālumā jūrā izkaisītajām lielākām un mazākām salām.  Klints savu nosaukumu ieguvusi pateicoties īpašajai formai - visa klinšainā piekraste, kuru veido specifisku iežu (dolerite) kolonnas izskatās kā kilta (skotu vīriešu nacionālais apģērbs - svārki) ieloces. Dienas laikā, kad klienti apspīd saules stari, dolerite kolonnas atmirdzot dažādos krāsu toņos, noteikti vēl vairāk attaisnojot savu nosaukumu, jo skotu kilti arī izceļas ar krāsu dažādību.

20141221215006-27515.jpg

Vakara krēslā paslēpies Kilt Rock

Galamērķis ir sasniegts, esam pakavējušies un atvēsinājušies dzestrajā pievakares jūras vējā, tādēļ laiks doties mājup un ceļš nebūt nebūs īss - esam gandrīz pašos salas ziemeļos un līdz mājvietai jāmēro vēl  128 jūdzes (proti -  aptuveni 198 km), kas aizņems vismaz 3 stundas un, protams, ceļš atkal jau vīsies arī pa kalnu serpentīniem.

20141221215601-63868.jpg

Kilt Rock atvadu kadri

Man gan ir neliels rūgtumiņš, ka neizdevās apskatīt pašus Skye salas ziemeļus,  tomēr skaidrs ir tas, ka uz Isle of Skye labāk braukt vismaz divu dienu tūrē, lai var pakavēties ilgāk neatkārtojami skaistajos dabas objektos, kā arī apskatīt ne vien manis redzētās vietas, bet arī citus lieliskus dabas veidojumus. Patiesību sakot, tas attiecas arī uz citām Skotijas vietām un reģioniem, ne tikai Isle of Skye - ja vien ir drosme riskēt un cerēt, ka patrāpīsies labs laiks - šis ir kolosāls galamērķis (maza neapmaksāta reklāma)! :)

Dienas piedzīvojumi ir galā, bet vēl viens stāsts par šo ceļojumu man ir, ar ko padalīties!

Nymph



Blogo Sieviešu klubā un laimē!

 


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nymph 23. decembris 2014 09:45

Prieks, prieks, ka jums patīk! Makvins - tad Tev jāplāno ceļojums uz Skotiju :D

mazaa raganina 22. decembris 2014 22:41

Es pilnīgi noteikti zinu,ka man tur patiktu, dabas skati vienkārši fantastiksi!!!(Y)

Linduchy 22. decembris 2014 09:44

Paldies par stāstu un bildēm! :) (Y)