Kā es apmaldījos divās priedēs

nosiguldas
nosiguldas 19. augusts 2013 15:56
1428

Nu ko, šoreiz nedaudz humora un stāstījuma, kā es ceļoju uz Poliju.

Es esmu no tiem cilvēkiem par kuriem var teikt, ka neceļoju, jo sirgstu ar "topogrāfisko idiotismu", tas ir , pie labas gribas varu neatrast ceļu arī Rīgā. Tapēc mani ļoti apmierina, mana māja, un dārzs, bet te uzaicinājums uz konferenci, pie tam nebraukt nevar, jo jāpārstāv Latvija.

Piebildīšu, ka angļu valodu neprotu, tāpat kā poļu, bet jābrauc vienai. Ar kordinātori sazinājāmies, visus sīkumus izrunājām un noteiktā dienā devos uz Rīgas lidostu. Visam bija jābūt ideāli, ielidoju Varšavā, tur ar man pazīstamiem kolēģiem no Lietuvas, dodos uz Ščecinu.

Bet ar mani, kā vienmēr, lidmašīna kavējas un Varšavā ielidoju stundu vēlāk, lidmašīnas nosēšanās beidzās ar graujošām galvas sāpēm un izkāpjot svešā valstī, bez valodas zināšanās, saprotu, ka es neko nedzirdu, to skait arī pati sevi. Mana kordinātore kavējas, tapēc stāvu lidostas vidū un sevi mierinu.... viss būs labi.

Laimīgi mani nogādā līdz vilcienam, bet tā kā mani kolēģi jau ir aizbraukuši, ar vilcienu 7. stundas braukšu viena. Vilcienā saprotu, ka manas cerības par kādu, kas prot krievu valodu ir bijušas veltas, jo tur nesaprot ne angļu, ne krievu valodu. Nu ko esmu nodota tikai savās rokās. Kolēģi, kas jau ir galā, atzvana un pasaka, ka galā būšu 22.00, viņi mani tur gaidīs.

Brauciens paiet salīdzinoši ātri, pulkstens ir 22.00, lielākā daļa kāpj ārā. Nosauc pieturu Ščecina un es dodos uz izeju. DĪVAINI, pie sevis nodomāju, tie, kas paliek brauks uz parku? Ārā ir tumšs un es ejot pa peronu saprotu, ka mani pārņem šausmas, es esmu izkāpusi pieturā Ščecina- Dacia, kas nav galapunkts un citu vilcienu vairāk nav.

Sazvanoties ar kolēģiem, kāpju augšā uz tilta un man par prieku, tur ir takšu pietura, kad iesēžos taksī, brīdi minstinos, jo nezinu, ko teikt, pret mani pagriežas smaidīga šofera seja, kurš krievu valodā jautā, kur dāmai jānokļūst. Izpūtu gaisu un sapratu , esmu glābta. Izrādās es izkāpu vienu pieturu pirms galapunkta un līdz manai viesnīcai ir 10. km. 

Pie viesnīcas mani sagaida mani kolēģi, nevaru Jums pateikt ar kādu atvieglojumu izkāpu no mašīnas. Viss labs, kas labi beidzās.

20130819155226-75335.jpg

20130819155301-51945.jpg

Jautāsiet, vai braukšu vēl kādu reizi, atbildēšu noteikti, jo Ščecina ir ļoti skaista pilsēta un man to izdevās redzēt tikai vakarā...... 

 

Konkurss: Mans aizraujošais ceļojums

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
lotte 25. augusts 2013 07:07

Jauks stāstījums!

nosiguldas 20. augusts 2013 10:29 Spotorno

man arī ļoti patika, tapēc ļoti ceru, ka kādreiz tur būšu arī dienas laikā.:)

vecsprofils 20. augusts 2013 01:44

Redz cik labi noveicās ar krievu valodu ;) taksisti jau parasti prot tās paredzamākās. Skaista nakts pilsētā.

mazaa raganina 19. augusts 2013 19:30

Tas man atgādina manus piedzīvojumus naksnīgā un lietainā Minhenē...

Cerīte 19. augusts 2013 17:26

:)

Linduchy 19. augusts 2013 17:14

Paveicās, ka viss beidzās labi! :)

Elīnīte* 19. augusts 2013 16:19

Stāsts ir super un iedvesmojošs nebaidīties no nezināmā jaunos ceļojumos! (Y)
Galvenais, ka viss beidzies labi! ;)