Izrāde “AR SVINA GARŠU”

thezeezee
thezeezee 24. oktobris 2016 17:11
926

Kad devos Nacionālā teātra virzienā, lai tur vērotu izrādi “AR SVINA GARŠU”, zināju pavisam nedaudz par šo izrādi – tā ir saņēmusi ļoti labu skatītāju vērtējumu, bet tēma nav no vieglajām. Lai gan pēdējo var uzminēt dēļ nosaukuma, kas uz to norāda.

Rezumē. Izrāde stāsta par jauniešu dzīvi Latvijā laikā, kad sākās Otrais pasaules karš un Latvija tika okupēta. Daži naivi ticēja lielajām iespējām, kas pavērsies dzīvē Padomju savienībā, citi laidās bēgļu gaitās uz bēgļu nomentēm Polijā vai pārcēlās uz dzīvi citā valstī, bet daži palika un cīnījās, vai arī mēģināja izdzīvot, nepievienojoties nevienai pusei. Galvenais tēls Matīss paliek viens, draudzene aizbrauc uz Maskavu, izmantot vienreizējās Padomju savienības iespējas un stažēties bērnu slimnīcā, savukārt māte pārceļas uz Vāciju kopā ar savu vācu izcelsmes vīru. Dzīve Latvijā kļūst neparedzama, bailīga un ciešanu pilna. Nekad nevar zināt, kurā brīdī pie mājas durvīm var klauvēt un ielauzties bruņoti vīri, likt sekot tiem uz policiju, vai brutāli sasēdināt tūkstošiem ļaužu lopu vagonos uz aizvest, vai nošaut. Taču lai vai kāda, bet dzīve turpinās un arī tajā laikā cilvēki iemīlējās, mīlēja un radīja bērnus.

20161024171121-20573.jpg

Kā jau saprotams, šī nav no vieglajām un izklaidējošajām izrādēm, bet gluži pretēji. Šī ir pilna vēstures un patiesu šausmu izrāde. Tā liek domāt, aizdomāties un sajust tās šausmas, kam mūsu vecmāmiņas un vectētiņi gājuši cauri. Izrādes laikā bija vairāki tādi brīži, kad gaisā bija jūtama pamatīga spriedze, un šķiet neviens skatītājs pat neuzdrošinājās ieklepoties.

Izklausās, ka šī ir tiešām tumša un drūma izrāde, bet tā nebūt nav, pat ja tās notikumi ir vairāk kā skarbi. Karš vai ne karš, bet cilvēki tāpat dzīvoja, satika cits citu, iemīlējās un radīja jaunas ģimenes. Cauri izrādei vijas Matīsa dzīves notikumi, kurā bija gan ballītes, uzdzīve un mīlestība.

Pēc izrādes galvā mijās dažādas pārdomas, bet biju apmierināta, ka apmeklēju šo izrādi. Lai arī notikumi tajā ir visnotaļ baisi un briesmīgi, tomēr izrādē ir arī daudz pozitīva, tāpēc nevaru teikt tikai skumjus un grūtsirdīgus vārdus.

20161024171132-40677.jpg

Noteikti jāuzteic jaunā režisora Valtera Sīļa darbs. Man tiešām patīk skatīties izrādes un apmeklēt teātri, daru to daudz un jāatzīst, ka šī bija labākā pēdējā laika izrāde. Būtībā jau nav nekāds brīnums, jo šis uzvedums bija nominēts vairākās SPĒLMAŅU NAKTS 2015/2016 nominācijās – Gada aktrise otrā plāna lomā, Gada jaunie skatuves mākslinieki un Gada muzikālās partitūras autors. Ja runājam konkrētāk, tad man ļoti patika moderno tehnoloģiju iesaiste un radošā pieeja izrādes noformējumā, kas tiešām palīdz uztvert tā laika atmosfēru visapkārt, radīt īpašu gaisotni, kā arī noturēt skatītāju uzmanību.Skatuves vizuālais noformējums daudz nemainās, bet uzskatāmi tiek parādīta vietas maiņa, ļaujot vaļu iztēlei. Un aktieru tēlojums – izcils. Noticēju viņiem. Pateicoties šim visam vairāk kā trīs stundas paskrēja nemanot, ne reizi neieskatījos pulkstenī. Jūtu, ka par režisoru Valteru Sīli mēs vēl dzirdēsim. Un daudz.

Un jāatzīst, ka ar tādu nelielu smaguma, jeb svina garšu arī devos mājup... 

 

Foto: teatris.lv

Oktobra beztēmas konkurss

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
thezeezee 25. oktobris 2016 15:02 KRX

Izrādei ir apbrīnojams režisora darbs, tā vien dēļ vērts doties uz teātra ēku! Manuprāt, ļoti vērtīgi jaunai paaudzei, mācoties vēstures faktus, redzēt izrādes interpretāciju par to laiku

KRX 25. oktobris 2016 13:08

"Svina garša" ir pareizs izrādes nosaukums. Iešu uz to 15.nov. tepat darbā. Jā, izrādi izpērk ļoti labi. Mūsu zāli izpirka principā 2 dienu laikā.