Iesaka eksperti: padomi dabai draudzīgai atpūtai pie ūdens

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 13. augusts 2021 10:47
202

Latvijas vasara ir gana īsa, tāpēc cilvēki maksimāli daudz laika cenšas pavadīt ārā un izbaudīt dažādus ūdens sniegtos priekus – peldes un sauļošanos, piknikus, aktīvo atpūtu uz ūdens. Lai ūdens prieku baudīšana neietekmētu apkārtējo vidi un būtu dabai draudzīga, minerālūdens zīmols “Mangaļi” kopā ar Pasaules Dabas Fondu (PDF) iniciatīvas “Par tīrām upēm!” ietvaros sniedz padomus, kuru ievērošana mazinās šķietami nekaitīgas atpūtas negatīvo ietekmi uz dabu.

  1. Saki “nē” kosmētikai pirms došanās ūdenstilpnē

Vasarā svarīgi atcerēties par drošību, uzturoties saulē, un visbiežāk ierasts izmantot saules aizsargkrēmu, kurš aizsargā pret kaitīgajiem UV stariem. Tomēr ik reizi, lietojot ne tikai sauļošanās līdzekļus, bet arī losjonus, aizsardzības līdzekļus pret insektiem un dažāda veida dekoratīvo un kopjošo kosmētiku, der paturēt prātā, ka šo ķīmisko vielu nonākšana ūdenstilpē var radīt ūdens piesārņojumu, apdraudot ūdensaugus un zivis. Tāpēc vēlams pēc iespējas izvairīties lietot kosmētiku pirms peldes.  

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro: “Kosmētikas lietošana pirms ūdens prieku baudīšanas nav laba ideja, jo, saskaroties ar ūdeni, tie no ādas tiek noskaloti un nonāk apkārtējā vidē. Lai izvairītos no apdeguma, neizmantojot kosmētikas līdzekļus, vēlams vilkt apģērbu, kas nosedz ķermeni un pasargā gan no apdeguma, gan no kukaiņu kodumiem. Turklāt pēc saskares ar ūdeni vēlams noslaucīties, jo ūdens pilītes pievelk saules starojumu, tādā veidā pakļaujot ādu apdegšanas riskam.”

  1. Laivo un supo saudzīgi

Ienesot un iznesot laivu vai supa dēli no ūdenstilpnes, vēlams izmantot jau iestaigātas takas un īpaši izveidotas laivu piestātnes, lai neizbradātu pļavas un citus krasta biotopus. Baudot aktīvo atpūtu uz ūdens, jācenšas pēc iespējas mazāk ar laivu vai supa dēli pieskarties upes gultnei vai akmeņiem, jo, noberžot krāsu vai materiālu, kas satur plastmasu, var rasties mikroplastmasas piesārņojums ūdenī. 

  1. Palīdzi dabai, atbrīvojot to no invazīvām augu sugām

Ja atpūtas laikā ūdenstilpnē tiek pamanīta kāda invazīvā augu suga, piemēram, puķu sprigane vai Kanādas zeltslotiņas, tos var izravēt, taču nekādā gadījumā izravētos augus nedrīkst atstāt krastā – tie jāievieto masiņā un jānogādā atkritumu tvertnē. Tomēr ļoti būtiski būt pārliecinātam par auga sugu, pirms pievērsties ravēšanai. 

  1. Baudi pikniku atbildīgi 

Patiesībā upēm un dabai kopumā draudzīgs pikniks ietver pavisam vienkāršus soļus – atkārtoti lietojamu trauku un ēšanas piederumu lietošanu, pa ceļam un apkārtnē pamanīto atkritumu savākšanu, kā arī izvairīšanos dabiskās vajadzības nokārtot tiešā ūdens tuvumā, ja apkārtnē nav pieejamas labierīcības. Ugunskura vieta jāizvēlas atbildīgi, jo nepiemērotas vietas izvēle var kaitēt apkārtējai videi un tajā dzīvojošajiem augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem, tādēļ ugunskuru vislabāk kurināt tam paredzētā vietā. Pēc piknika un atpūtas ūdenstilpnes tuvumā atkritumi jāaiznes, nekādā gadījumā tos nedrīkst atstāt uz zemes, dedzināt vai aprakt.  

  1. Ziņo par aizsprostiem uz ūdens

Ja, atpūšoties pie ūdens, laivojot vai supojot, upē pamani aizsprostu, tā paliekas vai kādu citu šķērsli, kas traucē upes ritējumam, ziņo par to vietnē: https://partiramupem.lv/

  1. Labākais princips - atstāj dabu tādu, kāda tā ir

“Dabā katram elementam ir īpaša nozīme, piemēram, mirusī koksne takas malā ir mājvieta dažādiem kukaiņiem un iežu iegruvumi ir tūkstošiem gadu veidojusies ainava, tāpēc svarīgi atpūtas laikā neiejaukties dabiskajā ritējumā un atstāt dabu, kāda tā ir,” uzsver M. Jentgena. Bez īpašas vajadzības nevajadzētu aiztikt smilšu klintis, akmeņus un citus dabā esošos elementus.

Par projektu

Dabīgā minerālūdens zīmols Mangaļi ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu šogad ir uzsākuši ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!”, kurā rūpēsies par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta sākumā tiks iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, kā arī tiks veikts vides pētījumsar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies