Helovīni nosvinēti. Gatavojamies Mārtiņdienai!

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 1. novembris 2018 10:42
214

Latviešiem ļoti patīk aizgūt dažādus svētkus no citām tautām. Mūsdienu bērniem un jauniešiem nav ilgi jādomā, lai atbildētu uz jautājumu par Helovīna tradīcijām, taču, diemžēl, mūsu pašu senču svētki tiek atstāti novārtā.

Helovīni nosvinēti godam. Par to liecina bilžu plūsma sociālo tīklu jaunumu joslā. Laiks gatavoties Mārtiņdienai!

Senākos laikos tika svinētas Apkūlības - labības kulšanas beigas. Šie svētki iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu, veļu laika beigas un sala laika sākumu.

Kristīgās baznīcas ietekmē, daudzi senlatviešu svētki tika pielāgoti baznīcai. Arī Apkūlībām baznīca atrada savu aizstājēju. Mārtiņdienas svētki savu vārdu ieguvuši no Livonijas ordeņa svinētās piemiņas dienas par godu romiešu karavīram Mārtiņam (Martinus), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats Jēzus. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem.

Šajos svētkos senie latvieši pateicās dabai un dievībām par labo ražu. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija bagātīgi klāts galds. Šobrīd, kad daudzi no mums dzīvo pilsētā, Mārtiņdiena un pateicība dabai par ražu tiek piemirsta, jo ir tik vienkārši visu nopirkt lielveikalā. Taču šo svētku būtība ir pateicība, un katram no mums ir jābūt pateicīgam par to, kas ir dots.

Mārtiņdienas galdā tradicionāli tiek celti vistas un cūkgaļas ēdieni, pīrāgi un plāceņi, zirņi medus un alus. Mārtiņu mielastam kauj gaili vai vistu, kas ir ziedojums Mārtiņam. Svētki tiek svinēti ne tikai ar pateicības izteikšanu un gardu mielošanos, bet arī ar dejām, dziesmām un budēļos iešanu.

Mūsu senči ticēja, ka mirušie gari ir jāpielabina, lai nodrošinātu labu ražu, pārticību un pasargātu saimi un lopus no nelaimēm un slimībām.

Budēļos iešanai ir rituāla nozīme. Budēļi simbolizē mirušos garus – veļus, kas sētai nes auglību, svētību, laimi, veselību un saticību. Mārtiņu laikā budēļi saukti arī par Mārtiņbērniem.

Budēļu raksturīgākās maskas ir kaza, vilks, lācis, dzērve, siena kaudze, labības kūlis, nāve, čigāni. Budēļus no sētas uz sētu ved budēļu tēvs un māte. Saimnieki budēļus aicina istabā, pacienā un izjautā par nākotni.

Mārtiņdienas ticējumi 

  • Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas meitām jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
  • Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči. Kas sapnī pacels, tas apprecēs.
  • Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
  • Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.
  • Ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. 
  • Ja Mārtiņdienā zosis pa dubļiem staigā, Lieldienās tās ies pa ledu.
  • Ja ap Mārtiņiem kokos daudz zaļu lapu, nākamajā gadā būs vēla vasara.
  • Ja Mārtiņdienā skaidrs laiks, ziemā būs liels sals.
  • Ja Mārtiņdienā ir migla, būs silta ziema.
  • Ja Mārtiņos kokos ir sarma, nākamgad būs daudz dārza augļu.
  • Vakarā pirms Mārtiņiem stallī jākauj gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
  • Mārtiņu vakarā ir daudz jādejo, lai aitām dzimst daudz jēru.
  • Mārtiņos nedrīkst adīt, jo tad ragaini jēri dzimst.
  • Līdz Mārtiņiem ir jābeidz visi lauku un dārza darbi, lai ļautu zemei atpūsties. Ja zemi traucē pēc Mārtiņiem, nākamajā gadā būs slikta raža. 
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 1. novembris 2018 14:34 pece

(Y)(Y)(Y)

pece 1. novembris 2018 12:43

Jāiet pirkt zosi ko šmorēt :)