Mičs Alboms

Otrdienas ar Moriju

Vecs cilvēks,jauns cilvēks un dzīves svarīgākā mācība.

Šis tik aizrautīgais stāsts ir par kādu profesoru un viņa studentu, kurus dzīves līkloči saved kopā pēc daudziem gadiem. Profesors ir smagi slims, mirstošs cilvēks, taču par spīti savai slimībai un pateicoties savai mīlestībai uz dzīvi, profesors sniedz vēl pēdējo mācību savam studentam. Tēma – Dzīves Jega. „Tikai tad, kad cilvēks zina kā mirs, viņš iemācas dzīvot”, slavenāka frāze no šīs grāmatas.

Ziniet, ja esat nolēmuši lasīt šo grāmatu, tad pirmais ko izdariet, sagatavojiet kabatslakatiņus. Lasot nāks gan smiekli, gan gribēsies raudāt kā maziem bērniem. Neizsmeļamās gudrības ar kurām dalās profesors, neviļus liek sev uzdot tūkstošiem jautājumu, vai esmu labs cilvēks? Vai es pietiekami stipri mīlu sevi un savus tuvākos? Vai es dzīvoju jēgpilnu dzīvi?

Šis stāsts ir ne vien apbrīnojams ar gudrībām un vēlmi kļūt labākam cilvēkam, bet arī liek ieskatīties mirstoša cilvēka dzīvē, bezspēcībā. Kā nāve paņem pēdējo elpas vilcienu. Pēc grāmatas izlasīšanas, es atļāvos noskatīties arī filmu. Ziniet, katra ziņā varu pateikt vienu, grāmatas varoņus es biju iedomājusies tieši tādus, kādi tie tika attēloti filmā, taču paturiet prātā, grāmata vienmēr jums dos dziļāk ielūkoties stāstā kā filma.

Ar cieņu,

Dio