Izdevniecībā „Zvaigzne” iznācis romantisks un skaists romāns par dzīvi pagājušā gadsimta sākuma Indijā. Laba lasāmviela siltajiem vasaras vakariem!

Ja siltajos vasaras vakaros gribas ko vieglu un romantisku, bet tai pašā laikā tomēr kvalitatīvu literatūru, iesaku jauniznākušo romānu par ilgām, cerībām un mīlestību pagājušā gadsimta sākuma Indijā.

Anotācija: „Romāna darbība norisinās Indijā un aptver trīs indiešu ģimenes paaudžu dzīves. Tā ir vienlaikus ģimenes sāga un smalks un apburošs mīlas stāsts par cilvēkiem, kuri atrod viens otru brīdī, kad viņus ir pametuši visi pārējie.”

Romāns ir skaisti uzrakstīts, valoda un tēlojumi – spilgti, krāsaini. Šķiet, ka gan redzi, gan sajūti putekļaino, karsto svelmi, straujo un bīstamo Gangas upi, pēkšņo lietusgāžu veldzi un meitenes ar sari maigo banānu lapu krāsā...

Tai pašā laikā romānā nesaudzīgi un pat mazliet groteski atklātas cilvēku nesasnedzamās ilgas, kailie sapņi un kliedzošā vientulība. Reizēm atpazinu savas sajūtas „tumšākajos” vakaros... laikam tādas ir katram, sievietei vai vīrietim.

Šai ziņā romāns man atgādināja „Simts vientulības gadus”, bet tomēr – šis romāns par Indiju savā būtībā ir vieglāks, ne tik drūms un sāpinošs kā Markesa romāns. Autore saudzīgāk pieskaras cilvēku vājībām un nav atmetusi cerību par to, ka pasaulei tomēr ir kaut kāda jēga un mīlestība spēj to sniegt. Šī cerība ir tas, kas man arī visvairāk aizkustināja šai romānā.

Jauku lasīšanu!