Francijas stāsts

thezeezee
thezeezee 5. augusts 2016 22:20
1650

Pērn visas zvaigznes sakrita pavisam interesanti, ka man bija iespēja doties uz Franciju paplašināt redzesloku, iegūt pieredzi, iepazīt citas tautas kultūru un piedzīvot interesantas lietas. Kāpēc es izlēmu doties uz šo zemi un izmantot iespēju? Tāpēc, ka man līdz tam šķita, ka esmu cilvēks, kam jādzīvo Latvijā – man tiešām šeit patīk, bet man bija jādodas turp, lai pārliecinātos, vai pazīstu sevi pietiekami labi (p.s. nobeigumā ir man mīļa franču dziesma, kuru vari uzlikt jau tagad, lai klausītos un lasītu vienlaicīgi. Domāju, tā vairāk izjutīsi tās sajūtas, ko vēlos nodot Tev).

20160805221143-24844.jpg

Interesanti, ka es biju daudz ceļojusi pa Eiropu, bet nekad nebiju bijusi Parīzē, kaut vienmēr turp ļoti gribējās. Man likās, ka Parīze ir kaut kas tik foršs, ka nevaru tajā pavadīt tikai pāris dienas un gribētos tur būt ilgāk. Redz kā – izrādās dzīvei ir savi plāni, ja kaut ko ļoti gribas. Šobrīd pavisam noteikti varu apgalvot, ka Francija man ir ļoti, ļoti mīļa un īpaša zeme, kurā jau dotajā brīdī vēlos paciemoties, savukārt Parīze tik tiešām ir viena no skaistākajām pilsētām, kuras nācies apmeklēt.

20160807194404-65663.jpg

20160805221626-46371.jpg

20160805221646-11245.jpg

20160805221713-73832.jpg

Kopumā pavadīju Francijā pusgadu, kas no vienas puses ir ļoti maz, taču no otras puses ļoti daudz. Paspēju iejusties gan ciemiņa, gan vietējā iedzīvotāja lomā. Kaut arī nebija viegli pusgadu pavadīt šķirti no mīļotā, draugiem, ģimenes, tomēr šo laiku nemainītu ne pret ko... Šajā pusgadā piedzīvoju pilnu emociju spektru, sākot ar sajūsmu un eiforiju, beidzot ar vientulību un depresīvu noskaņojumu. Nav iespējams izstāstīt visu piedzīvoto, taču nedaudz par katru no lietām, kas piesaistīja manu uzmanību.

Ēdiens. Franču virtuve, slavēta un pasaulē daudzināta, jāatzīst – tik tiešām ir ļoti laba, taču nemaz ne lēta. Vidēji maltīte ārpus mājas maksā sākot no 10€, bet ja vēlies ņemt pusdienu komplektu, tad vidēji ap 15-17€. Lēti nav, bet ir gardi. Nu un garšas ir citādas, pat slavenās Crêpes garšo citādi, kā pankūkas Latvijā, jo tajās neizmanto kviešu miltus. Protams, kruasāni, eklēri, makarūni un konditoreja – šie izstrādājumi tiešām pelnījuši slavas dziesmas. Savukārt, man likās dīvaini, ka franči ir kā apsēsti ar Nutellu, pat veikalos visur tas ir manāms. Nutellu liek klāt daudzos saldos ēdienos, nerunājot nemaz par Crêpes, saldējumu un citur. Uz izslavētajiem Michelin restorāniem gan nesanāca aiziet, jo maltīte tajos personai maksā ne mazāk kā 50€ personai (pašās lētakajās vietās un ārpus Parīzes), kas man likās lieka greznība laikā, kad nestrādāju un nepelnu naudu.

20160805221213-83555.jpg

20160807194457-50220.jpg

Kafija. Man, īstai kafijas mīļotājai, kas nevar iedomāties ne dienu bez šī dzēriena, bija nepatīkams pārsteigums, ka mana iemīļotā Latte ir pieejama vien pāris vietās. Turklāt tā nav tā pati Latte, kādu Latvijā var iegādāt (izņēmums, protams, Starbucks ar vienādu sortimentu visā pasaulē). Tā nu gribot, negribot pusgada laikā kļuvu par vienkārši baltas kafijas cienītāju, un pat atgriežoties Latvijā vairs nevaru iedzert Latte, jo šobrīd tā šķiet pārāk pliekana. Njā, franči ir īsti espresso un stipras kafijas piekritēji, kas arī izmainīja manus paradumus un garšas sajūtas. Jā, un kafijas tases izmērs (jebkuram veidam) tik tiešām ir neliels.

20160805221228-82488.jpg

Iepirkšanās. Skaidrs, ka Francija nav lēta zeme un arī pārtika Francijā ir dārgāka kā pie mums. Piemēram, gaļa tur maksā vismaz trīs reizes vairāk (lētākā kāda veikalā) kā Latvijā. Savukārt, piens un krējums ir ļoti švakā izvēlē – būtībā tikai 1 vai 2, ko izvēlēties, turklāt tie paši garšo daudz, daudz sliktāk kā Latvijā. Zinu, ka daudziem esot prom no Latvijas, pietrūkst biezpiens un rupjmaize, taču teikšu godīgi, ka man pietrūka garšīgs skābais krējums. Tā bija lieta, ko tiešām novērtēju atgriežoties. Mēs varam priecāties par kvalitatīvu piena izstrādājumu piedāvājumu savos veikalos. Protams, cita aina rādās, ja runājam par apģērbiem – tos Francijā var atrast dažnedažādus un piedāvājums ir daudzveidīgāks. Iecienītas ir arī mazās piparu bodītes (lasīt: ne-zīmola apģērbu veikaliņi), ar ļoti interesantu sortimentu. Ja gribas kaut ko interesantu un oriģinālu iegādāt, tad Francija noteikti ir vieta, kur to darīt. Cenu līmenis šajā sfērā ir ļoti plašs.

Siers un vīns. Ja runājam par Franciju, tad šī zeme nav iedomājama bez laba franču vīna un simtiem dažādu sieru. Siera kults tiešām šeit sit augstu vilni, un Francijā var izmēģināt un nobaudīt ĻOTI daudz dažādu siera veidu – cietais, svaigais, mīkstais, pūdētais utt. Noteikti katrs savai gaumei atradīs kādu atbilstošu sieru, un arīdzan vīnu. Šampanieša mīļotājiem – Francija ir šampanieša dzimtene un to ražo tikai vienā reģionā – Šampaņā, kurā tieši dzīvoju.

Dzīves dārdzība. Kā jau minēju iepriekš jau iepirkšanās un ēšana izmaksā daudz vairāk kā Latvijā, bet protams, arī pārējie izdevumi ir lielāki. Nu piemēram, 15 m2 studio tipa dzīvoklis Parīzē izmaksā ap 1000€ (pievērst uzmanību izmēram(!!!) un nē, nav kļūda ciparā). Arī ārpus Parīzes dzīvokļi mēnesī izmaksā sākot no 600-700€. Arīdzan sabiedriskais starppilsētu transports ir ļoti dārgs, tāpēc daudzi izmanto BlaBlaBla car pakalpojumus, kur šoferīši piedāvā paķert pa ceļam vēl kādu. Tāpat ir obligātās apdrošināšanas – veselības, mājokļa (pat ja Tev nekas nepieder) utt. Jā, varbūt algas ir lielākas, taču arī izdevumi kopumā ir lielāki.

Stereotipi. Kā jau minēju, dzīvošana Francijā ir dārga. Mūždien jau šķiet, ka tur, kur mūsu nav, dzīve noteikti ir labāka. Zāle ir zaļāka, cilvēkiem nav jāraizējas par iztiku, studentiem ballītes un dzīve ir vieglāka, un vispār, visi ir laimīgāki. Domāju, ka tas nav tiesa, un arī šeit cilvēkiem ir problēmas. Ir gan bezpajumtnieki, kas dzīvo uz ielas ietinušies segās, gan nabadzīgi ļaudis, kas sēž rindās sociālo pabalstu iestādē (turklāt ne mazums).

Vaļība. Man bija izveidojies stereotips, ka francūži ir ļoti vaļīgi ļaudis, respektīvi, viņi atļaujas daudz vairāk un ir brīvāki uzskatos, kas ir normāls. Pieņem daudz kreizīgāku rīcību no citiem un paši rīkojas brīvāk. Bet šis stereotips sevi neattaisno. Varbūt pasaulē valda priekšstats, ka franči ir vaļīgi un slinki, taču nevarētu teikt, ka tā ir. Kad laiks darbam, cilvēki strādā, bet kad laiks atpūsties – tad arī atpūšas. Iespējams, Rivjērā šie rāmji ir daudz vaļīgāki, bet vidienē noteikti tā nav.

Mašīnas. Vidējais francūzis brauc ar mazu auto, un vismaz 50% no visiem auto ir Francijā ražoti – Renault, Citroen un Peugout. Tātad viņi ir lojāli savai valstij un atbalsta automašīnu biznesu savā valstī. Savukārt, paši vairs neuzticas franču auto markām (kā man stāstīja vietējie), un pēdējā laikā iegādājot pārsvarā vācu auto. Kādreiz franču mašīnu īpatsvars ielās esot bijis tuvu 90%.

Ceļošana. Viens no maniem mērķiem Francijā bija apceļot daudz vietu un iepazīt Franciju. Daudzreiz pabiju Parīzē, sanāca aizceļot līdz okeānam Bordeaux un Vidusjūrai Rivjērā, tāpat kā aplūkot kalnus milzīgā sniega laikā un vēl izceļoties pa vidus Franciju. Visvairāk man noteikti tīk Provansa un Rivjēra. Provansa tiešām ir miera meka, kurā gribas atgriezties atkal un atkal. Šķiet par apceļotajām vietām būtu jāraksta atsevišķs blogs, jo to visu nevar iekļaut vienā mazā rindkopā.

20160805221259-40564.jpg

20160805221339-97598.jpg

20160805221407-23208.jpg

20160805221449-86346.jpg

Valoda. Dzīvojot Francijā iesaku zināt vismaz pamatlīmenī (jeb izdzīvošanas līmenī) franču valodu, jo pretējā gadījumā šajā zemē būs ļoti grūti. Ja Parīzes tūristu vietās vēl cilvēki runā angliski, tad ārpus Parīzes par angļu valodu vari aizmirst. Viens ir tas, ka cilvēki nezina angļu valodu un otrs – viņi principā nerunā citā valodā. Nu tik traki arī nav, es secināju, ka cilvēkiem ir lieli kompleksi runāt angliski, un brīžiem viņi ir pretimnākoši, ja centies runāt viņu valodā, bet varbūt nesanāk tik labi.

20160805221540-90039.jpg

20160805221831-35037.jpg

20160805221843-30943.jpg

Mājupceļš. Nekad nebiju bijusi tik ilgi ārpus Latvijas un ļoti gaidīju brīdi, kad pirmo reizi ciemošos Latvijā, kā arī atgriešanos pavisam. Man pašai par lielu pārsteigumu – Rīga no putna lidojuma pie lidostas izskatījās ļoti neglīta ar briesmīgajām Zolitūdes blokmājām, kas kā neizkrāsotas sērkociņu kastītes sarindotas viena pie otras, nolaižoties Rīgas lidostā. Tomēr ceļš pa Kalnciema ielu jau rādās cerīgāks un glītāks, un pavisam skaista pilsēta izskatās, kad nonāk pilsētas centrā, kurš mums lepojas ar ļoti glītu arhitektūru. Šeit gan piebildīšu – svarīgi, no kuras valsts ieceļo un pie kādas arhitektūras/ dabas / vides pierasts, jo pēc Turcijā pavadītā laika Rīga man likās kā paradīze, kurā atgriežos.

Katrs latvietis, kas padzīvojis ārpus savas dzimtenes, zina, cik grūti vai viegli ir aizbraukt un pēc tam dzīvot ārzemēs un pielāgoties dzīvei tur. Tas prasa gan drosmi (pamest visu zināmo un doties nezināmajā), gan uzņēmību, pacietību un izturību. Mans mērķis bija paplašināt savu redzesloku, iepazīt zemi, kas mani vienmēr saistījusi, kā arī labāk izprast sevi. Runājot par pēdējo, pārliecinājos par sākotnējo hipotēzi, ka man jādzīvo Latvijā, jo šeit es jūtos piederīga un tās ir manas mājas. Man ir svarīgi, ka varu izteikt savas domas savā dzimtajā valodā, ka apkārt ir mani mīļie, draugi un ka līdz vecākiem varu aizbraukt divu stundu laikā. Jā, šī ir zeme, kur es piederu un kurai esmu vajadzīga.

Nobeigšu ar to, ka viss, ko šeit lasījāt ir mans subjektīvais viedoklis par Franciju un tās iedzīvotājiem. Tas ir veidojies laika gaitā no manā ceļā satiktajiem cilvēkiem, pilsētām un vietām, kuras apmeklēju, problēmām, kas gadījās un kuras risināju, kā arī no novērojumiem un to interpretāciju.

Bonne journée jeb Jauku dienu! 

Konkurss: Mans ceļojuma stāsts

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.

 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
thezeezee 8. augusts 2016 09:33

Paldies par komplimentiem! Samulsinājāt mani :)!

LosOjosVerdes 7. augusts 2016 21:36

Paldies, kā allaž-ar dvēseli un ļoti personīgi.

ofelija 7. augusts 2016 20:58

Loti interesanti bija lasiit!:)

Linduchy 7. augusts 2016 19:41

Ļoti interesants blogs :) (Y)

pece 7. augusts 2016 10:30

Foršs blogs! Subjektīvais skats ir ne tikai interesants, bet savu reizi pat noderīgāks :)

mazaa raganina 6. augusts 2016 10:39

Paldies, ļoti interesanti palasīt citu cilvēku pieredzi un redzējumu!