Flamingu lagūna - vieta, kur aizmirsties

Linduchy
Linduchy 25. jūlijs 2016 11:25
758

Vācu rakstniece Sofija Kaspari ir pacentusies smalki aprakstīt 19. gs. beigu Argentīnu - cīņas starp baltajiem un indiāņiem, zemes īpašnieku kāri pēc lielākiem zemes īpašumiem, korupciju, netaisnību, nežēlību, attiecības starp bagātajiem un nabadzīgajiem Argentīnas iedzīvotājiem, bet tam visam pa vidu mīlestība.

Romānā cieši savijušies kopā vairāku ģiemņu likteņstāsti, cerība un izmisums, nabadzība un bagātība, laime un posts, draudzība un bailes, dabas skaistums un tās skarbums, alkohols, vardarbība un prostitūcija, sieviešu tiesības, sabiedrības normas un mīlestības ceļš cauri ērkšķiem, asarām un asinīm.

Ieceļotāji no Eiropas Argentīnas krastos cerēja sameklēt paradīzes zemi, kur bagātība pati lec rokās. Saskaroties ar dzīves realitāti - kariem, indiāņiem, meliem, zagšanu, slimībām, dabas untumiem - nekaunīgākie, viltīgākie un nežēlīgākie strauji ieguva labklājību, bet lielai daļai nācās samierināties ar smagu darbu uz spēka izsīkuma robežas, visapkārt valdošo netaisnību un savu bezspēcību kaut ko mainīt. Strādāt par grašiem, dzīvot kukaiņu apsēstās būdelēs un aizmirsties lētā alkohola reibumā un prostitūtu apskāvienos. Vai tomēr cīnīties pret straumi un kaut ko sasniegt dzīvē...

Romāns ir smags, bet tas aizrauj, neļaujot nolikt grāmatu nolikt malā - vēl vienu lapaspusi un tad vēl vienu, un vēl vienu. Lasot šo romānu, uz laiku piemirsās savas problēmas, jo grāmatas tēlu skarbā dzīve lika just līdzi, pārdzīvot, sašust par netaisnību un sapņot par grāmatā aprakstītās dabas skaistumu.

Eksotisks romāns nesteidzīgai baudīšanai vasaras ziedu piepildītā dārzā ar atspirdzinošu citronu limonādi.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies