Filma - Māte un bērns

thezeezee
thezeezee 2. septembris 2010 00:00
750

Esam jau sagaidījuši septembri un gribam, vai nē, bet rudens tuvojas. Līdz ar vēsāku un rudenīgāku laika apstākļu iestāšanos arvien biežāk izvēlamies izklaidi iekštelpās.

 

Tā nu varam ieritināties siltā pledā un nodoties kādas fantastiski labas grāmatas lasīšanai, baudot karstu ingvera tēju ar citronu, vai arī varam pamest mājas un doties izklaidi meklēt uz kādu no kinoteātriem.

 

Šoreiz devu priekšroku otrajam variantam un devos uz kino Rīga, kur šobrīd rāda Rodrigo Garcia filmu - Māte un bērns.

 

Manuprāt, jau tas vien, ka filmu rāda kino Rīga, ir rādītājs, jo šis ir kinoteātris, no kura parasti aizeju ar dažādām pozitīvām emocijām, bet nekad - vīlusies.Zemāk esmu iekopējusi filmas anotāciju, bet pirms tam vēlos pastāstīt, kādas emocijas manī raisījās filmas iespaidā.

 

Galvenā doma ir par attiecībām, pārsvarā starp bērnu un māti, bet ne tikai. Skatījos un domāju par savu mammu.

 

Man nekad nav bijušas ļoti labas attiecības ar savu mammu, šķiet, mēs esam pārāk dažādas un tā kā man pašai vēl nav bērnu, tad es filmu skatījos no bērna puses. Varu iedomāties, cik daudz spēka, enerģijas, laika bērns paņem, tomēr šķiet to pa īstam var just tikai atrodoties mātes lomā.

 

Lai nu kā, bet šķiet tas nemaz nav tik vienkārši - uzņemties atbildību par kādu mazu bēbi 24 h diennaktī, 352 dienas gadā un tā vismaz turpmākos divdesmit gadus, kamēr bērns pieaug. Sāku aizdomāties, ka dažkārt varbūt izturos netaisnīgi, neiecietīgi pret savu mammu, kura tomēr mani ir labi izaudzinājusi (jo es pati sev patīku). Varbūt biežāk viņai vajadzētu zvanīt, dažkārt paklusēt, ja mūsu domas nesaskan un biežāk samīļot. Un galvenais - šo domu atcerēties tad, kad esmu ar mammu kopā.

 

Filmas anotācija:

 

Trīs atšķirīgas sievietes, trīs atšķirīgas dzīves, bet tās visas vieno kāds kopīgs pavediens. KĀRENA (Anete Beninga) – skarba veselības aprūpes speciāliste, kurā acīmredzami slēpjas daudz  sirsnības, kuru viņa nekad neizrāda – četrpadsmit gadu vecumā kļuva par māti, bet atdeva mazuli adopcijai uzreiz pēc dzemdībām. ELIZABETE (Naomi Votsa) – izcila un godkārīga advokāte, ciniska vientuļniece personīgajā dzīvē – uzauga audžuvecāku ģimenē. LŪSIJA (Kerija Vašingtona) kopā ar vīru tikko uzsākusi adopcijas procedūru, meklējot bērnu, kas varētu ienākt viņu ģimenē.

 

P.S. Pieminēšu arī faktu, ka filma ir daudzu balvu un godalgu laureāte.

 

foto: www.trailershut.com

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Aggie 2. septembris 2010 11:54

...tiešām, būs jānoskatās...

sandija 2. septembris 2010 09:49

thezeezee

Viss, kas saistās ar bērniem un asarām, man skaitās smags:)

thezeezee 2. septembris 2010 09:16

Sandija -> droši vari doties uz filmu. Filma liek aizdomāties, bet tā nav smaga. Varbūt pāris vietās "kamols" kaklā iestrēgst, bet visumā filma uzlādē pozitīvi :)

pece 2. septembris 2010 07:52

šī filma ir manā plānā.

sandija 2. septembris 2010 06:46

Es jūtu, ka pagaidām smagām emocionālām filmām neesmu gatava

ambera 2. septembris 2010 00:34

Būs jānoskatās - ieintreģēja ;)