Es un mans lielais "S" :)

Autors: Kerstyna, 2014. gada 17. marts, 10:43:33
Es un mans lielais "S" :)

Ir jau rīts..... Laiski staipos zem segas un domāju par to, ka vajadzētu celties, bet tālāk par domāšanu netieku... Mrrr... lieliski.... Bet cik ilgi tā murrāsies pa midziņu? Badaķirmis liek par sevi manīt. Varētu sevi palutināt ar jaukām brokastiņām, bet... reizē ar mani ir modies arī mans Slinkums. Viņam ir iebildumi pret sarežģītām brokastīm ārpus gultas..

- Nu uztaisi tās sviestmaizes un paņem kafiju un ej ātri atpakaļ gultā... viņš īd... tu taču zini, ka man NEPATĪK gulēt vēsā gultā!!!

Jā... esmu vāja.. es padodos.... Šorīt mans Slinkums vēl nav modies, tāpēc varu ātri, ātri uzrakstīt par mūsu attiecībām.

Vispirms – mana Slinkuma ietekme uz mani ir atkarīga no manas iekšējās gatavības rīkoties. Jo tā mazāka, jo Slinkums lielāks, jo lielāka – jo Slinkums mazāks.

Mūsu rutīnas dialogi ir apmēram šādi:

- Vai tev tiešām ir jāsatiekas ar to Daci???

- Jā, man ir jāsatiekas...

- Tev TIEŠĀM to vajag??

Un tad manī mostas domas – A varbūt nevajag... Tikko es tā padomāju – tā Slinkums paaugās par pāris kubikcentimetriem, un sāk īdēt:

-Tas ir tik tālu... un laiks ir nelāgs... es dabūšu iesnas... nu pazvani viņai un pasaki, ka nevari....

- Nu es nevaru tā viņai pateikt, es vārgi pretojos...

- Vari, vari... jau samiernieciski nodudina mans jau krietni lielākais Slinkums...

Ar ko tas beidzas? Ar zvanu draudzenei...

Cits dialogs:

- Kur tik nežēlīgi agri iesi?? Mans Slinkums mazs mazītiņš sēž uz spilvena un pūlās mani iežēlināt.

- Pie friziera, saku es, un velku zeķbikses... - Ai, nu ko tu tur darīsi?

Sēdēšu, kamēr friziere mani safrizēs...

- Paņem mani līdz!

- Neņemšu...

- Kāpēc?

- Tāpēc, ka tu sāksi īdēt nelaikā..

- Es nekad neīdu, apvainojies bubina Slinkums...

Vai viņš palika mājā? Kā tad, pielipa kā dadzis. Skaistās frizūras spārnota es dodos uz veikalu iegādāt ko skaistu. Cilāju kleitas, tūlīt jau pirkšu, bet tad.....

- Tu taču nepirksi šito seksuālo, pavedinošo kleitu???

- Pirkšu gan!

- Nepērc! Tu to nopirksi un tad gribēsi to vilkt un iet uz visādām skaļām padarīšanām, iepazīsies ar kādu, un MANI atstāsi pilnīgā novārtā....

Es nedodu vaļu šaubām un neklausos Slinkuma vaimanās, es nopērku to kleitu un tajā brīdī mans Slinkums sarūk pavisam sīciņš.

Sestdienas rīta dialogs:

-Tev nav jāceļas, jāceļas, jāceļas, tu visu dienu gulēsi, gulēsi, maigi dudina pie auss mans Slinkums.... Es klausos viņā un domāju – nu ne jau visu dienu, bet kādu stundu ilgāk jau varētu... Un tajā brīdī mans Slinkums ieplešas pa visu gultu, piespiež segu un es vairs nekur netieku... Viņš ir uzvarējis...

Manam Slinkumam netīk sarežģītas lietas, viņš mani mudina meklēt vieglākus risinājumus, ne velti saka, ka „Slinkums virza progresu”. Mans Slinkums man ir nepieciešams, mēs viens bez otra nekādi, viņš vienmēr ir klāt, tikko manā prātā sakustas doma „ Kāda velna pēc man to vajag?” Un jāsaka, kamēr viņš guļ un nedzird – Slinkuma dēļ esmu izvairījusies no dažas labas ķibeles.....

/attēls no spokiem.lv/