Es nezinu, kā viņa to dara
Pēdējā laikā, lai atslēgtos no trakā stresa un ikdienas rūpēm, gremdējos vieglajā literatūrā. Mājsaimnieču olimpiāde man savilkās paralēlēs ar Alisones Pīrsones grāmatu „Es nezinu, kā viņa to dara”.
Mazliet ar ironiju un humora piesienu grāmatā tiek atainota biznesa sievietes ikdiena. Viņa – jauna, spējīga sieviete, kura izsitusies finanšu uzņēmumā un vienlaikus trako darba ritmu mēģina savienot ar ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu.
Man ļoti patika grāmatas stils un veids kā tas viss tiek pasniegs, grāmata ievilka savos valgos un nelaida vaļā, kamēr nebiju to aprijusi līdz pēdējai lapas pusei. Vienlaikus kļuva arī mazliet smeldzīgi un skumji. Laikam kļuva sevis žēl, jo bērni tik ātri izaug. No otras puses šī grāmata mani sapurināja un mudināja salikt savā dzīvē mazliet citus akcentus.
Es vai nu lasu grāmatu VAI skatos filmu, citādi tik viena vilšanās vien!
Es tieši nesen noskatījos filmu un man patika tīri tā iemesla dēļ, ka tā bija tāda "viegla" un arī aktieri bija diezgan o.k. Protams, nevarētu teikt, ka filma ir nez kāds šedevrs, bet vieglai brīvdienu pēcpusdienai der
mēģināju noskatīties filmu bet neaizgāja, ļoti nepatika. varbūt grāmata ir laba, bet filma personīgi man neliekas tā vērts, lai tērēt savu laiku skatīšanai
es izlasīju šo grāmatu un varu teikt, ka ir ļoti daudz paralēles, BET! grāmatas galvenajai varonei ir ļoti zema pašapziņa - viņa tik ļoti visi ņem galvā un grib izpatikt, ka galu galā, pati ir visu savu problēmu cēlonis.
Lieliska grāmata, es gribetu redzēt arī filmu