Divi „kapteiņi“, pingvīni un polārlācis

Linduchy
Linduchy 13. aprīlis 2016 09:27
986

Maskava, dzelzceļa stacijas rajons, vecgada vakars. Izbijušam ieslodzītajam Koļam „niez nagi“ – tumši dzīvokļu logi vilina uz nekrietnu rīcību.  Pavedināšanas deja ar dzīvokļa durvju slēdzeni un ... Un tad pārsteigums – puspakāries inteliģences pārstāvis dzīvoklī, mentu kopsanāksme mājas pagalmā, negodprātīgi eglīšu tirgoņi-kurjeri, neveiksmīgi mīlnieki, nelegālie imigranti un citi dīvaiņi.

Skatoties Dailes teātrī Genādija Ostrovska režisēto izrādi „Divi kapteiņi“, var nodomāt – jā, tā var notikt tikai Krievijā. Bet patiesībā TĀ var notikt jebkur. Izrāde ir melodramatiska komēdija. Un tiešām – tajā netrūka nedz melodrāmas, nedz komēdijas. Kāpēc gan inteliģents cilvēks, kurš saņem visdažādākajos svētkos apsveikumus pa pastu no kolēģiem un draugiem, gribētu pakārties vecgada vakarā? Pārdomas visas izrādes garumā.

Vienkāršas un pārdomātas skatuves dekorācijas ar polsterētām durvīm notikumu centrā, akvāriju bez zivtiņām un, protams, galdu ar vodku un uzkodām – kā gan bez vodkas? Jaunā gada sagaidīšana Krievijā nav iedomājama bez vodkas.

Lieliska aktierspēle – tiešām LIELISKA! Lauris Subatnieks vienmēr tēlo fantastiski – vai tas ir Lattelecom šefs reklāmā, vai gaužām neveiksmīgs zaglis Ostrovska izrādē. Dārta Daneviča (dīvainā kaimiņiene) sniedza lieliski haotisku tēlojumu, cīnoties ar mīlestību un savu iekšējo pārliecību, ka mirt ar līgavaini vienā dienā nav normāli. Un Agnese Zeltiņa – godīgi sakot, ļoti izbrīnīja viņas loma (dīvainās kaimiņienes hiperaktīvā mamma), bet tēlojums bija vienkārši super! Īpaši svētku deja - SUPER! Izbaudīju Ģirta Ķestera (dzīvokļa saimnieks, neveiksmīgais pašnāvnieks) veikumu – nogulēt praktiski visu izrādes laiku nav viegli. Viņa klātbūtne uz skatuves visas izrādes garumā bija jūtama.

Izrāde lieliska, aktieri fantastiski, bet to visu nedaudz traucēja baudīt sēdvietas – pēdējā rindā, neskatoties uz „dibena spilvenu“, praktiski neiespējams saskatīt to, ko aktieri dara grīdas līmenī...ja vien tavs garums nav ap 2m. Bet uz kopējā fona tas ir vien nieks.

Noteikti prātojat, bet kāpēc bloga virsrakstā bija pieminēti pingvīni un polārlācis? Jo kur tad Maskavā polārlācis un pingvīni, kāds tur sakars var būt? Tie bija vizualizēti Koļas sapņi par došanos „pensijā“ uz Arktiku ar ledlauzi. Nu vismaz es to tā sapratu. Pingvīni, iespējams, animācijas filmas „Madagaskara“ ietekmē, palīdzēja Koļam dzīvokļa „aptīrīšanā“ – un tad jau nav brīnums, ka dzīvoklis izskatījās kā pēc mongoļu-tataru vizītes.

Un, iespējams, ka izrādes beigas bija pārāk melodramatiskas, tomēr tās lieku reizi atgādināja, ka zagšana tiek sodīta ar ieslodzījumu. Tomēr tam visam cauri izspraucās mazmazītiņš cerības stars – jauna draudzība un apziņa, ka vairs neesi viens, tev vairs nav jātaisa pašnāvība, jo nu tev ir vēstuļdraugs, kaut arī šis draugs atrodas ieslodzījuma vietā.

Foto: Kaspars Kviesis

20160404111721-85938.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
ilzy 13. aprīlis 2016 09:47

Lāča lomu izrādē nesapratu. Un jā, vispār bija arī pingvīni, bet par tiem biju piemirsusi.