Dīvaini pārošanās ieradumi, kas uzdzen šermuļus

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 13. jūnijs 2017 19:45
409

Daudziem dzīvniekiem uz mūsu planētas ir visai dīvaini pārošanās ieradumi. Kukaiņu vidē pārošanās process ir ne tikai dīvains, bet arī īpaši vardarbīgs. Pārošanās laikā daudzu kukaiņu mātītes tiek ievainotas, bet tēviņi nereti tiek apēsti. Daudzu kukaiņu mātītes spēj gadiem ilgi uzglabāt vagīnā spermu. Ir kukaiņu sugas, kurās mātītēm ir vēl viena īpatnēja spēja – tās var izgrūst nevēlama partnera ievadīto spermu no sava organisma. Tieši tāpēc daudziem kukaiņiem dzimumloceklis ir klāts ar dzeloņiem un āķveidīgiem izaugumiem – pirmkārt, lai spētu noturēt mātīti no aizmukšanas pārošanās laikā, kā arī tāpēc, lai ievadītā sperma netiktu izgrūsta no mātītes vagīnas, bet caur ievainojumiem nokļūtu asinsritē un nodrošinātu pēcnācēju rašanos.

20170613184723-15388.jpg

Vaboļu tēviņiem dzimumloceklis ir klāts ar dzeloņiem, kas pārošanās brīdī traumē mātīti. Caur dzeloņu radītajiem ievainojumiem mātītes organismā nokļūst viela, kas veicina mātītes auglību.

Arī blaktīm pārošanās process ir vardarbīgs – tēviņš iedur mātītes kuņģī un tur ievada savu spermu. Pabeidzot ejakulāciju, blakts tēviņš pamet mātīti. Bet sperma turpina savu ceļu pa mātītes asinsriti, virzoties uz tās olnīcām.

20170613184833-49648.jpg

Kukaiņu pasaulē partnera saudzēšana sugas turpināšanai nav īpašā cieņā. Jo, piemēram, dievlūdzēja mātīte pārošanās laikā apēd tēviņa galvu. Tēviņa galvas apēšanas process paātrina ejakulāciju.

20170613184915-21902.jpg

Arī zirnekļu vidū ir izplatīts tēviņa apēšanas rituāls pēc pārošanās procesa.

Bišu karaliene nogalina savas sugasmāsas, lai pēc tam varētu pāroties ar izvēlēto tēviņu grupu. Tēviņi tiek izvēlēti izturības un ātruma sacīkstēs, jo pāroties ar karalieni drīkst tikai labākie eksemplāri. Pēc pārošanās, kura laikā tēviņa loceklis burtiski eksplodē, tēviņš iet bojā.

20170613190105-10165.jpg

Circeņu tēviņu sēkliniekos ir ne tikai sperma, bet arī olbaltumvielas. Tādējādi mātītes var uzņemt papildus barošanās vielas. Circeņiem partnera izvēlē liela nozīme ir izmēram. Mātītes izvēlās tēviņus ar lielākajiem sēkliniekiem. 

20170613190305-69485.jpg

Spīļastes tēviņus daba ir apveltījusi ar diviem dzimumlocekļiem. Mātītēm gan ir tikai viens vaginālais atvērums. Otrs dzimumloceklis tēviņam ir rezervei, ja nu pirmais tiek izrauts ārkārtas situācijā. Ja pārošanās procesa laikā tēviņam draud briesmas, tas var noraut savu dzimumlocekli, atstājot to mātītes vagīnā, un aizmukt, veiksmīgi turpinot vairošanos ar citu mātīti vēlāk, izmantojot otru dzimumlocekli. Savukārt mātītē atstātais norautais dzimumloceklis aizkavē mātītes spēju pāroties ar citu tēviņu.

20170613190542-20521.jpg

Jūras gliemju un gliemežu vairošanās process ir cīņa. Lai arī gliemeži un gliemji ir hermafrodīti, tomēr viņiem ir vajadzīgs partneris, lai radītu pēcnācējus, tāpēc procesā notiek cīņa, lai nolemtu, kurš no pāra būs tēviņš, kurš – mātīte. Tēviņi iedur mātītei starp acīm, ievadot vielu, kas veicina mātītes vēlmi pāroties.

20170613190603-60163.jpg

Dziļajos un tumšajos ūdeņos ir grūti atrast ne tikai barību, bet arī partneri. Kad jūras velns atrod mātīti, tas saplūst ar viņas ķermeni uz mūžiem. Tēviņš pēc izmēra ir daudzkārt mazāks par mātīti, viņš uzmanīgi tuvojas mātītei un savienojas ar viņu. Savienojoties kopā un dalot vienotu asinsriti, tēviņš zaudē savus iekšējos orgānus.

20170613191416-79984.jpg

Ne tikai kukaiņiem un jūras iemītniekiem ir dīvaini pārošanās ieradumi. Arī žirafēm ir savs pārošanās rituāls. Pirms pārošanās tēviņš stimulē mātīti urinēt. Procesa laikā tēviņš nogaršo urīnu. Ja tēviņu apmierina garša, pārošanās process var sākties.

20170613191608-99295.jpg

Pelēm līdzīgie dzīvnieki no Antechinus dzimtas ir kā apsēsti ar vairošanos. Pārošanās sezonā somaiņu tēviņi sapārojas ar iespējami lielāku mātīšu skaitu. Šo dzīvnieku pārošanās nav nekaitīgs process, jo tas iekļauj košanu, skrāpēšanu un mātītes ievainošanu, kas bieži vien noved pie tās bojāejas. Divu nedēļu aktīvā pārošanās sezona ar neskaitāmām mātītēm noved arī pašu tēviņu līdz nāvei.

20170613194007-86145.jpg

Sarkanās prievīščūskas arī ir seksa atkarībnieces. Tās dod priekšroku milzīgām seksa orģijām. Kad pienāk pārošanās laiks, šīs čūskas pulcējas grupās (pat līdz 30 000). Aptuveni 100 tēviņi aptinās ap vienu mātīti, veidojot pārošanās bumbu, tiecoties izpildīt savu dzīves misiju. Šāda orģija noteikti izskatās visai biedējoši.

Noslēgumā vien gribētos piebilst, ka sekss dabā var būt traumējošs un dzīvībai bīstams, bet tomēr tas ir nepieciešams, lai uz planētas turpinātos dzīvība. Lai arī cilvēkiem dabas radību pārošanās var uzdzīt šermuļus, ir dzīvnieki, kuru pārošanās cilvēkiem ir visnotaļ saprotama.

20170613192449-56201.jpg

Vistuvākie radījumi cilvēkiem pārošanās ziņā ir Bonobo pērtiķi - vienīgie, kas pārojas ar skatu viens pret otru, kā arī izbauda "franču skūpstus", orālo seksu, grupveida un viendzimuma attiecības. Šiem pērtiķiem sekss nav process sugas turpināšanai. Viņi ar to nodarbojas, lai sasveicinātos, lai atrisinātu konfliktu un lai nosvinētu pārtikas atrašanu.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Linduchy 14. jūnijs 2017 09:54 pece

ROFL

pece 14. jūnijs 2017 08:47

Tiešām interesanti.

Jāsaka gan, ka daba reizēm mēdz dažādi jokoties, vecākiem bija vīriešu kārtas suns un vīriešu kārtas kaķis, reizēm kaķis ne tikai masēja suni ar savām ķepiņām, bet sniedza arī orālā seksa pakalpojumus.....

Linduchy 14. jūnijs 2017 08:36 ofelija

Vasaras iedvesma - 2 salipušas bizbizmārītes :D

ofelija 14. jūnijs 2017 03:03

Nekad nebiju aizdomaajusies par kukainiem utt.Tik interesanti!Paldies par rakstinu.:)